Iestājoties rudenim, paliek tumšāks un samazinās redzamība uz ceļa. Vienlaikus mūsu ikdienas pārvietošanās paradumi nemainās – turpinām iet kājām vai braukt ar velosipēdu gar ceļa braucamo daļu un šķērsojam brauktuves. Mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem – kājāmgājējiem un velosipēdistiem – tumšajā diennakts laikā ir jāvelk apģērbs ar gaismas atstarojošiem elementiem, lai autobraucēji tos laicīgi pamanītu.
“Rudenī, pasliktinoties redzamībai, vēl vairāk jārūpējas par savu drošību. Lai kājāmgājēji un velosipēdisti uz ceļiem būtu pamanāmi, tiem obligāti jāvelk gaismu atstarojošā veste vai apģērbā jābūt gaismu atstarojošiem elementiem. Ir jāsaprot, ka autovadītāji varēs noreaģēt tikai tad, ja cilvēks uz brauktuves ir pamanāms laikus, nevis pēdējā brīdī. Mēs nedrīkstam būt bezatbildīgi satiksmes dalībnieki,” pauž Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Lai tumšajā laikā vizuāli nesaplūstu kopā ar apkārtni un ļautu autovadītājiem sevi laicīgi pamanīt, nepieciešams lietot gaismu atstarojošu vesti vai apģērbu ar iestrādātiem gaismu atstarojošiem elementiem. Īpaši tas nepieciešams, pārvietojoties pa ceļa nomalēm ārpus apdzīvotām vietām, kur cilvēka siluets bez atstarojošiem elementiem ar apkārtējo vidi saplūst pilnībā, bet automašīnu šoferi pārvietojas lielā ātrumā.
“Ar atstarojošu vesti cilvēks ir pamanāms, un autobraucējs var savlaicīgi nobremzēt, izvairoties no sadursmes. Uz ceļa ar asfalta segumu ārpus apdzīvotām vietām, kur var braukt ar 90 km/h, cilvēku ar gaismu atstarojošo vesti tuvo gaismu diapazonā var pamanīt 140 metru attālumā. Savukārt, ja cilvēks uz brauktuves ir bez atstarojoša elementa, to var pamanīt aptuveni 25-40 metru attālumā, kas nav pietiekami, lai apturētu transportlīdzekli, jo bremzēšanas ceļš ir aptuveni 100 metrus garš. Tāpat jāņem vērā, ka lietainā laikā redzamība ir sliktāka, un bremzēšanas ceļš garāks,” uzsver nozares eksperts.
“Tāpat, pasliktinoties redzamībai, šķērsojot brauktuves, jābūt vēl uzmanīgākiem. Tas jādara tam paredzētajās vietās, vispirms pārliecinoties, ka netuvojas automašīnas un ir droši. Ja būsim atbildīgi un domāsim par savu drošību, pasargāsim sevi un arī citus,” atgādina T. Vectirāns.
Kā liecina VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijas” (CSDD) publicētie dati, 2021. gadā ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 45 gājēji un 13 velosipēdisti, pērn – 28 gājēji un 12 velosipēdisti, bet šogad pirmajos sešos mēnešos – 12 gājēji un deviņi velosipēdisti.
