No šī gada 26. līdz 27. martam Bukarestē, Rumānijā, norisināsies Eiropas Savienības (ES) neformālā Transporta Ministru padomes sanāksme, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Tālis Linkaits. ES Transporta ministri ir aicināti diskutēt par multimodalitātes virzieniem mobilitātes nākotni pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, transporta nozares siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu, kā arī savienojamības veicināšanu u.c. jautājumiem.
T.Linkaits un citu ES valstu transporta ministri piedalīsies vairākās diskusijās par transporta sistēmai būtiskiem jautājumiem. Šī gada 27. martā diskusija būs par multimodalitāti un šķēršļiem, kas traucē efektīvākai multimodalitātes veicināšanai un īstenošanai, jo 2018. gads Eiropā tika pasludināts par Multimodalitātes gadu. Līdz ar to tiks spriests par to, kādi jauni likumdošanas vai citi pasākumi būtu jāveic ES līmenī, lai veicinātu multimodālus risinājumus kravu un pasažieru pārvadājumos. Tāpat ministri tiks aicināti dalīties pieredzē par digitalizācijas iniciatīvām un multimodālo pārvadājumu attīstību transporta jomā konkrētā dalībvalstī.
Satiksmes ministrs T. Linkaits diskusijā uzsvērs mūsu valsts pozīciju, proti, Latvija pilnībā atbalsta Eiropas Komisijas (EK) centienus stimulēt multimodālo transportu, jo tā ir transporta nākotne un tā būtiski sekmēs vides un klimata mērķu sasniegšanu. Vienlaikus norādot, ka ir jārada tādi nosacījumi, kas stimulētu kravu pārvadājumos izmantot multimodālus risinājumus, lai panāktu reālu konkurētspēju ar autotransportu. Latvija akcentēs divus turpmākos stratēģiskos darbības virzienus: administratīvo barjeru mazināšanu caur digitalizāciju un finansiālu atbalstu multimodālu termināļu infrastruktūras izveidei un šī transporta atbalstam. Latvijas iekļaušanās Eiropas vienotajā dzelzceļa telpā ar projektu Rail Baltica arī būs nozīmīgs solis šajā virzienā.
Piedaloties diskusijā par mobilitātes nākotni pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, Latvija uzsvērs, ka ES līmeņa iniciatīvām ir būtiska nozīme, lai virzītos uz efektīvu transporta sistēmu. Pašreiz transporta sektors ir izaicinājumu un pārmaiņu priekšā un būs nepieciešama cieša sadarbība gan Eiropas, gan nacionālajā, gan pašvaldību līmenī, t.sk. ciešā sadarbībā ar industriju, kas šobrīd ir kā dzinējspēk tehnoloģiskās attīstības ziņā, meklējot jaunus un inovatīvus risinājumus. Tomēr iedzīvotāju mazās maksātspējas dēļ, Austrumeiropas valstīs autoparka nomaiņa varētu nenotikt tik strauji kā Rietumeiropas valstīs un varētu būt sagaidāma lietoto transportlīdzekļu migrācija no Rietumeiropas valstīm. Līdz ar to bez papildus finanšu līdzekļiem no ES puses sasniegt šos mērķus būs jauns izaicinājums.
Savukārt diskusijā par savienojamības un kohēzijas veicināšanu ar TEN-T un CEF palīdzību, Latvijas norādīs, ka CEF sniedz ievērojamu ieguldījumu TEN-T mērķu sasniegšanā. Īpaši uzsverot, CEF esošā Kohēzijas fonda daļu, kas Latvijai ir īpaši būtiski. Ņemot vērā Eiropas Komisijas uzsākto TEN-T pamattīkla īstenošanas pārskata procesu, Rumānijas Prezidentūra vēlēsies dzirdēt dalībvalstu transporta ministru viedokļus par galvenajiem uzdevumiem šajā kontekstā, t.sk. attiecībā uz prioritārajām jomām. Tas Latvijai rada ievērojamus izaicinājumus, piedaloties kopējā sāncensībā par pieejamo finansējumu, līdz ar to nacionālajam piešķīrumam ir būtiska nozīme.
Transportu Ministru padomē tiks uzsvērta arī projekta Rail Baltic nozīme, kas savienos Baltijas valstis ar Eiropas dzelzceļa vienoto tīklu. Turpinās darbs, lai attīstītu Rīgu kā multimodālu centru TEN-T tīklā, novēršot gan traucējumus satiksmes plūsmā, gans radot vienotu savienojumu ar Rīgas dzelzceļa staciju, lidostu un autoostu.
Tāpat prioritāri ir skatāms jautājums par TEN-T tīkla sabalansētu sasaisti ar kaimiņvalstīm gan Austrumu Partnerības, gan Ziemeļu dimensijas ietvaros, un īpaši, attiecībā uz uzsākto sadarbību ar Ķīnu-Eiropas Savienības un Ķīnas Savienojamības platformas kontekstā.
Neformālās ministru padomes ietvaros satiksmes ministram ir paredzēta tikšanās ar ES Transporta komisāri V.Bulcu, lai pārrunātu aktuālos ES jautājumus, tikšanās ar Polijas infrastruktūras ministru A.Adamčiku, kā arī tikšanās saistībā ar Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta plenārsesijā plānoto balsojumu par Mobilitātes pakotnes I priekšlikumiem, ko Latvija neatbalsta. Kopīgā Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Bulgārijas un Polijas ministru vēstule tika nosūtīta Eiropas Parlamenta prezidentam A.Tajāni kungam par gaidāmo balsojumu, aicinot nesasteigt lēmuma pieņemšanu un ņemt vērā visu ES dalībvalsti intereses. Atgādinām, ka 2018. gada 3. marta Ministru padomē Latvija neatbalstīja vispārējo pieeju par Mobilitātes pakotnes I priekšlikumiem.[1]
Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
67028003
komunikacijas@sam.gov.lv