Eiropas Savienības investīcijas lidostā “Rīga” ieguldītas tālredzīgi un palīdzēs uzņēmumam atgriezties tirgū pēc pandēmijas. Lai uzlabotu drošību un samazinātu ietekmi uz vidi, laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam lidostas infrastruktūrā ieguldīti 12,9 miljoni ES fondu līdzfinansējuma.
Drošība un videi draudzīga un ilgtspējīga infrastruktūra ir viena no svarīgākajām lidostu konkurences priekšrocībām. Lidosta “Rīga”, samazinoties lidojumu intensitātei pandēmijas dēļ, šo situāciju izmantoja, lai veiktu nozīmīgumus papildu uzlabojumus. 2020.gada būvniecības sezonā tika veikta virkne būvdarbu: skrejceļa daļas rekonstrukcija, otrās ātrās nobrauktuves un heliporta izbūve, ass uguņu ierīkošana manevrēšanas ceļos un citi projekti, kas finansēti no lidostas un ES Kohēzijas fonda līdzekļiem.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits:” Investīcijas lidostas “Rīga” infrastruktūrā ir nozīmīgs solis, lai uzturētu un stiprinātu Rīgu kā svarīgāko Ziemeļeiropas aviācijas centru. Aviācijas pienesums Latvijas tautsaimniecībā ir ievērojams, un mums ir jābūt labi sagatavotiem savu pozīciju stiprināšanai laikā, kad ekonomika sāks atkopties pēc vīrusa pandēmijas izraisītās lejupslīdes.”
Esošās ES struktūrfondu investīcijas ieguldītas tālredzīgi, dodot iespēju lidostai “Rīga” nostiprināt savu pozīciju gan pasažieru, gan kravu pārvadājumos un sekmējot uzņēmuma veiksmīgu atgriešanos tirgū pēc krīzes beigām. Tāpat modernizētā lidlauka infrastruktūra ļaus samazināt gaisa kuģu CO2 emisiju apjomus, kas nokļūst atmosfērā, tādējādi uzlabojot vides apstākļus, kā arī nodrošinot videi draudzīgas un ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstību Baltijas reģionā.
Otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš ļaus saīsināt gaisa kuģu pārvietošanos nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Savukārt manevrēšanas ceļu aprīkošana ar ass līnijas ugunīm ir priekšnosacījums, lai lidostā ieviestu inovatīvo “seko zaļajam” (follow the greens) gaisa kuģu vadības sistēmu. Tādejādi tiks būtiski samazināts uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, ko gaisa kuģi pavada uz zemes, kas savukārt mazinās CO2 emisiju apjomus lidostā «Rīga». Prognozēts, ka ielidojošo reisu gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā samazināsies no 211 kg 2012.gadā uz 179 kg 2023.gadā.
Savukārt helikopteru nosēšanās laukums uzlabos civilās aviācijas drošību lidostā, nodrošinot neatliekamās medicīniskās palīdzības un aviācijas glābšanas un meklēšanas, kā arī militāro, valstu valdību un citu helikopteru apkalpošanu un kustību atsevišķi.
Video par līdz šim izlietoto ES fondu finansējumu Starptautiskajā lidostā “Rīga”:
https://youtu.be/8oe0j0Ve5w4
ESF atbalsts projektiem īstenots plānošanas dokumenta – Darbības programmas 6.1.2.“
Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība Starptautiskā lidostā “Rīga” ietvaros.
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: +371 29 855 688