Plānots, ka Saeima šodien trešajā lasījumā izskatīs Ceļu satiksmes likuma grozījumus, regulējot elektroskrejriteņu iekļaušanu dalībai ceļu satiksmē. Lai Ceļu satiksmes noteikumi stātos spēkā, pēc balsojuma Saeimā tie ir jāizsludina valsts prezidentam. Likuma mērķis ir uzlabot satiksmes drošību un sargāt mazaizsargātāko ceļu satiksmes dalībnieku intereses.
Pēdējos gados Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, arvien populārāki kļūst elektroskrejriteņi. Tikmēr līdzšinējais normatīvais regulējums pietiekoši precīzi nenosaka noteikumus, kas būtu attiecināmi uz elektroskrejriteņu kā transportlīdzekļu dalību ceļu satiksmē.
“Pieaugot elektroskrejriteņu braucēju skaitam, attiecīgi aug arī riski satiksmes drošībai, it īpaši gājējiem. Līdz ar to ir nepieciešams skaidrs normatīvs, kas regulētu elektroskrejriteņu braucēju tiesības un pienākumus, tostarp ļautu policistiem negodprātīgus braucējus par pārkāpumiem, piemēram, braukšanu alkohola reibumā, sodīt, tā pasargājot gan gājējus, gan nereti arī pašus neapzinīgos braucējus. Tāpēc ir būtiski nostiprināt regulējumu likuma līmenī. Tā mērķis ir nodrošināt un uzlabot satiksmes drošību, it īpaši aizsargājot mazaizsargātāko ceļu satiksmes dalībnieku – gājēju, velosipēdistu – intereses, ceļu satiksmē parādoties tādiem jauniem transportlīdzekļiem kā elektroskrejriteņi,” skaidro Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.
Līdz ar grozījumiem likumā paredzēts iekļaut elektroskrejriteņa definīciju, nosakot, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam, un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu. Plānots noteikt, ka braukt ar skrejriteni varēs vecumā no 14 gadiem. Nepilngadīgai personai būs nepieciešamas velosipēda tiesības. Likumā arī plānots iekļaut elektrisko skrejriteņu reģistrēšanu - tāpat kā līdz šim velosipēdu, arī skrejriteņu reģistrācija būs brīvprātīga, kā arī būs atļauts piedalīties ceļu satiksmē ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem. Savukārt par pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem paredzēts piemērot tādus pašus administratīvos sodus kā velosipēdistiem.
Vienlaikus Jānis Butāns uzsver, ka Eiropā populāri kļūst ne tikai elektroskrejriteņi, bet arī elektrovelo, kas abi rada zināmas neērtības gājējiem. Lai gan Latvijas Ceļu satiksmes noteikumu norma ļauj šiem transportlīdzekļiem pārvietoties pa ietvēm, netraucējot gājējus, faktiski ne vienmēr tas tiek ievērots. Tāpēc, palielinoties gan velobraucēju, gan elektroskrejriteņu braucēju skaitam, pašvaldībām ir vairāk jāpievēršas atbilstošas infrastruktūras izbūvē, lai nodalītu gājējus no velobraucējiem un elektroskrejriteņiem, vienlaikus tos neizdzenot uz ielas, kur tie nevar justies droši. “Piemērotas infrastruktūras neesamība pagaidām ir vienīgais šķērslis, lai Ceļu satiksmes noteikumos izņemtu normu par iespēju velo un elektroskrejriteņu braucējiem pārvietoties pa ietvēm,” atzīst Jānis Butāns.