20. decembra Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER) sanāksmē Briselē ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprināts gala kompromiss “Mobilitātes pakotnei I” par pieeju starptautiskajam autopārvadājumu tirgum. Latvija kopā ar Lietuvu, Rumāniju, Bulgāriju, Poliju, Maltu, Ungāriju, Kipru un Igauniju šo lēmumu neatbalstīja.
Provizoriskā gala vienošanās par regulējumu starp ES Padomi, kuru pārstāv Somija kā prezidējošā valsts Eiropas Savienībā 2019. gada otrajā pusē, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu tika panākta naktī no 11. uz 12. decembri. Pēc vienošanās Latvija kopā ar līdzīgi domājošajām valstīm izplatīja kopīgu paziņojumu, paskaidrojot savu negatīvo balsojumu. Līdzīgi domājošās valstis pauda bažas par šīs pakotnes saskaņotību ar ES politiku, jo īpaši klimata jomā, kurā ES dalībvalstis tiek aicinātas uz aktīvu un ambiciozu rīcību. Vienlaikus regulējumā ir iekļauts nosacījums pārvadātāja transportlīdzeklim atgriezties tā dibināšanās valstī reizi astoņās nedēļās, kas radīs papildu izmešus. Turklāt šāds ierobežojums visvairāk ietekmēs valstis, kas ģeogrāfiski atrodas tālāk no ES centra, un nokļūšana no viena punkta uz otru prasa vairāk laika.
Satiksmes ministrija uzskata, ka pieņemtais gala kompromiss rada negatīvu precedentu un var ietvert nosacījumus, kas ir vērsti nevis uz nozares attīstību, bet atsevišķu reģionu pārvadātāju darbības ierobežošanu.
Pieņemtais lēmums kopumā neveicina ES vienotā tirgus stiprināšanu, rada ievērojamu administratīvo slogu, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, turklāt nav saskaņā ar ES klimata politiku un var radīt negatīvu ietekmi uz ceļu satiksmes drošību. Šie noteikumi ne tikai nevajadzīgi apgrūtinās nozari, bet, galvenokārt, mākslīgi pastiprinās papildus tukšos braucienus.
Kopumā vērtējot šo garo lēmuma pieņemšanas un diskusiju procesu, ir jāsecina, ka tas ir bijis pārāk politizēts, nevis balstīts izsvērtos lēmumos un argumentos. Tas ir rezultējies regulējumā, kas stāsies spēkā jau 18 mēnešus pēc tā publicēšanas brīža. Pēc regulējuma apstiprināšanas Eiropas Parlamentā 2020. gada sākumā, šiem noteikumiem jābūt ieviestiem katrā dalībvalstī 2021. gada vidū.
Atgādinām, ka Eiropas Komisija 2017. gadā nāca klajā ar “Mobilitātes pakotni I”, kas ietvēra vairāku spēkā esošu regulējumu pārskatīšanu kravas pārvadājumu jomā. To veicināja dažādi faktori, galvenokārt, neviennozīmīgi interpretējamie nosacījumi dažādās dalībvalstīs, lai ierobežotu transporta plūsmu cauri savai valstij.
Informāciju sagatavoja
Baiba Ābelniece
Satiksmes ministra padomniece
komunikācijas jautājumos
Tālr.: 67028050