Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur dzelzceļš tiks stiprināts kā sabiedriskā transporta mugurkauls. Atveseļošanas fonda investīcijas plānotas gan sliežu posmu modernizēšanai un izbūvei, gan mūsdienīgam ritošajam sastāvam, paredzot iepirkt bateriju vilcienus, kas ir videi draudzīgāka bezizmešu tehnoloģija.
Zaļās satiksmes reforma veicinās Rīgas metropoles areāla iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu, veidojot konkurētspējīgu videi draudzīgu sabiedriskā transporta un mikromobilitātes piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu.
Viens no dzelzceļa modernizācijas projektiem ir bateriju vilcienu iegāde. Šobrīd bateriju vilcieni (battery electric multiple unit - BEMU) Eiropā iegūst popularitāti, valstīm cenšoties sasniegt uzstādītos klimata mērķus. Bateriju vilcieni ir aprīkoti ar bateriju jeb akumulatoru tehnoloģiju, kas ļauj tiem braukt gan pa elektrificētām līnijām vai posmiem, izmantojot elektroenerģiju no kontakttīkla, gan neelektrificētām līnijām, izmantojot baterijās uzkrāto enerģiju. Tādējādi bateriju vilcieni salīdzinājumā ar dīzeļa vilcieniem ir videi draudzīgāks risinājums iedzīvotājiem, kuru ikdienas ceļš ved pa neelektrificētajām dzelzceļa tīkla daļām. Tāpat bateriju vilcienu priekšrocības izjūt arī tie, kuri dzīvo tuvu dzelzceļa sliedēm – šādi moderni vilcieni ir klusāki un mazāk piesārņo apkārtējo vidi.
Bateriju tehnoloģija strauji attīstās, un šādi vilcieni ļautu nodrošināt bezemisiju pasažieru pārvadājumu pakalpojumus neelektrificētajās dzelzceļa līnijās. Bateriju sistēmu priekšrocība – nav nepieciešams ieviest dārgu elektrifikācijas projektu līnijās ar zemu kustības intensitāti, tā ir videi draudzīga tehnoloģija ar ļoti zemu trokšņa līmeni.
Optimāls bateriju sistēmas modelis ir bateriju vilcienu izmantošana jau elektrificētajās līnijās (notiek uzlāde brauciena laikā), kur ar bateriju palīdzību var nodrošināt papildu nobraukumu arī neelektrificētajā daļā bez lieliem papildu infrastruktūras uzlabojumiem.
Bateriju sistēmas trūkumi – tikai relatīvi īsu distanču veikšana, jo vilcienu kustībai nepieciešamais enerģijas patēriņš ar pašreizējām bateriju tehnoloģijām nenodrošina pietiekoši lielu vilciena darbības attālumu, taču pie labvēlīgiem apstākļiem ražotāji jau šobrīd sola ar pilnu uzlādi veikt attālumu virs 100 km. Baterijas veido papildu vilciena svaru, kā arī bateriju nomaiņa un utilizācija var radīt papildu problēmas.
Lai noteiktu piemērotākos paramterus bateriju vilcienu ekspluatācijai Latvijas apstākļos, Satiksmes ministrija 2021.gada otrajā pusē plāno pasūtīt tehniski ekonomisko priekšizpēti paredzēto ieguldījumu tehnoloģisko un ekonomisko aspektu izvērtēšanai.
Bateriju vilcienus plaši izmantoto Austrijā, Vācijā, Īrijā, Apvienotajā Karalistē un Japānā. Bateriju vilcienus sāk izmantot arī Dānijā, Francijā, Ungārijā. Bateriju vilcienus plāno izmantot arī Lietuva.
Papildu informācija:
Latvija ir devusi savu ieguldījumu bateriju vilcienu būves vēsturē. Kontaktakumulatoru elektrolokomotīves projekts tapis Baltijas dzelzceļa Zinātniski tehniskās apvienības sabiedriskajā konstruktoru birojā Rīgā. 1966.-67.gadā Dņepropetrovskā izgatavotas 10 šīs sērijas lokomotīves Sešas no tām izmantotas Latvijā. Dzelzceļa muzejā aplūkojamais eksponāts ir strādājis Zasulauka depo iecirkņos. Lokomotīve izmantota manevru darbos un savācējvilcienu vešanai Rīgas zonā, kā elektrificētos, tā neelektrificētos (izmantojot akumulatorus) posmos.
