Nozares ziņas Rail Baltica
RB publicitates foto

Šonedēļ, 9. un 10. oktobrī, Viļņā aizvadīta HLPM 2024 (High-Level Passenger Meeting) konference, tiekoties visu trīs Baltijas valstu pasažieru pārvadātājiem pa dzelzceļu – ‘’Vivi’’, ‘’LTG Link’’ un ‘’Elron’’. Konferences laikā tika pārrunāti iespējamie rīcības scenāriji pasažieru pārvadāšanai “Rail Baltica” infrastruktūrā, kā arī apspriesti sadarbības modeļi pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanai esošajā sliežu tīklā.

Baltijas vilciena pārvadātāju motivācija nākotnē veikt pārvadājumus “Rail Baltica” infrastruktūrā ir liela, tomēr, lai pasažieriem piedāvātu konkurētspējīgus, augstas kvalitātes pārvadājumus, nepieciešama visu trīs pārvadātāju cieša sadarbība. Tāpēc, lai jau savlaicīgi gatavotos dalībai pasažieru pārvadājumu veikšanai “Rail Baltica” infrastruktūrā, Baltijas valstu pasažieru vilciena pārvadātāji 9. un 10. oktobrī Viļņā tikās Eiropas dzelzceļa un infrastruktūras uzņēmumu kopienas organizētajā HLPM 2024 konferencē, diskutējot par iespējamajiem sadarbības un rīcības scenārijiem. Ņemot vērā ieceri “Rail Baltica” projektu īstenot pa kārtām, kas paver iespēju pārvadājumus uzsākt pakāpeniski katras kārtas ietvaros, negaidot visa projekta pabeigšanu, pārvadātāji diskusiju laikā vienojās par kopīgas darba grupas izveidi, lai turpmāk regulāri tiktos un strādātu pie vienota redzējuma un rīcības plāna izstrādes.

“Rail Baltica” infrastruktūru veidos Eiropas platuma sliedes 1435 milimetru platumā, kas nozīmē, ka pārvadājumu veikšanai pa Eiropas tipa sliežu ceļiem esošais ritošais sastāvs, kāds pašlaik ir visu trīs pārvadātāju rīcībā, nederēs. Līdz ar to mums jau tagad jāsāk strādāt pie kopīga sadarbības modeļa izveides, kas sevī ietvertu nepieciešamo resursu piesaistes risinājumus gan attiecībā uz ritošo sastāvu, gan finansējumu. Ir skaidrs, ka katram pārvadātājam atsevišķi to būtu īstenot ļoti izaicinoši,” uzsver AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors

Lai vienotos par veicamajiem uzdevumiem, Baltijas pasažieru vilciena pārvadātāji nolēma pirmo kopīgās sadarbības piedāvājumu operēšanai “Rail Baltica” infrastruktūrā izstrādāt un prezentēt līdz šī gada beigām.

Tāpat tikšanās laikā tika diskutēts par sadarbību pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanai esošajā sliežu tīklā, pārrunājot jautājumus par Baltijas valstu iedzīvotāju mobilitātes veicināšanu starpvalstu līmenī.

Šobrīd tiešos pārrobežu pārvadājumus Baltijas valstu reģionā veic Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātājs “LTG Link”, kas no pagājušā gada decembra reizi dienā nodrošina reisu no Viļņas līdz Rīgai un atpakaļ. Minētajā maršrutā kopš reisa atklāšanas pirmajos astoņos mēnešos pārvadāti vairāk nekā 46 000 pasažieru. Visaktīvāk pasažieri maršrutā pārvietojušies vasaras mēnešos, kad vilciens piepildīts par vidēji 85%.

Kopš gada sākuma norisinās arī darbs pie ‘’Vivi’’ un ‘’Elron’’ kopīgā projekta izveidot vilcienu satiksmes savienojumu maršrutā Tartu – Rīga. Sadarbības modelis paredz reisa izpildei izmantot “Elron” ritošo sastāvu, kura operēšanu Latvijas teritorijā nodrošinātu “Vivi” personāls. Dotajā brīdī panākta abu pušu vienošanās un risinājumi teju visos būtiskākajos jautājumos, vienlaikus, ņemot vērā, ka igauņu Stadler FLIRT vilcienu sertificēšanas process to izmantošanai Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā izrādījies sarežģītāks, nekā gaidīts, maršruta atklāšana pārcelta uz nākamā gada pavasari. Sertifikācijas procesā ir iesaistīta Latvijas Dzelzceļa tehniskā inspekcija, Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra, Igaunijas Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskā regulējuma iestāde un vairākas sertificēšanas kompānijas. Ieviešot šādu maršrutu, tiks veicināta iedzīvotāju mobilitāte starpvalstu līmenī, vienlaikus uzlabojot arī iekšējo pārvadājumu pieejamību, jo paredzēts, ka vilciens Latvijas pusē piestās arī Valmieras, Cēsu, Siguldas un Zemitānu stacijā.

Plānots, ka maršruta Tartu – Rīga izveide kalpos kā daļa no vilcienu satiksmes savienojuma starp Viļņu, Rīgu un Tallinu, vienlaikus tikšanās laikā pārvadātāji pārrunāja jautājumus arī par jaunu reisu ieviešanu un vilcienu kustības laika grafiku pielāgošanu, vērtējot to kopsakarībā ar ritošā sastāva un budžeta pieejamību.

“Viļņā aizvadījām produktīvas sarunas ar Lietuvas un Igaunijas pasažieru vilciena pārvadātājiem, diskutējot par Baltijas valstu iedzīvotāju mobilitātes veicināšanu starpvalstu līmenī un vienojoties par konkrētiem soļiem vēl ciešākas sadarbības izveidē. Mūsu mērķis ir panākt, lai vilcienu satiksme būtu iedzīvotāju pirmā izvēle, ja runājam par sabiedriskā transporta pārvadājumiem starp Baltijas valstu galvaspilsētām,’’ norāda Nešpors.

Aizvadītā Baltijas pasažieru vilciena pārvadātāju tikšanās sasaucas ar Satiksmes ministra Kaspara Briškena vēstuli ar aicinājumu Igaunijas un Lietuvas attiecīgās nozares ministriem kopā ar Latvijas pusi rast risinājumus ritošā sastāva pieejamības veicināšanai pasažieru pārvadājumu veikšanai Baltijas reģionā.

“Vivi” ir vilciena pasažieru pārvadājumu zīmols, kas pieder AS “Pasažieru vilciens”.

AS “Pasažieru vilciens” veic vilciena pasažieru pārvadājumus ar zīmolu “Vivi”, sniedz ritošā sastāva remonta pakalpojumus un nodrošina komercreisu servisu. AS “Pasažieru vilciens” ir dibināta 2001. gadā, 2023. gadā uzsākta pasažieru pārvadājumu modernizācija, ieviests jauns pasažieru apkalpošanas standarts un vilciena pasažieru pārvadājumu zīmols “Vivi”. 2023. gadā tika pārvadāti 17,1 miljons pasažieru, 98,36% reisu izpildot precīzi pēc vilcienu kursēšanas grafika. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 950 darbinieku.

Papildu informācija:

Edgars Butāns
“Vivi” Komunikācijas un mārketinga daļas vadītājs
AS “Pasažieru vilciens”
Mob. tālr. nr.: 29837421
E-pasta adrese: edgars.butans@vivi.lv