Autoceļu nozarei – valsts autoceļu būvniecībai un uzturēšanai – nākamgad paredzēti 354,7 miljoni eiro jeb par aptuveni 20 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Lai arī kopumā Satiksmes ministrijas budžets nākamgad ir mazāks nekā šogad un piešķirtais finansējums nav pietiekams visu nozares vajadzību nodrošināšanai, pieejamā budžeta ietvaros plānots veikt autoceļu būvdarbus un uzturēšanu. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības pasākumus, tostarp uzstādot 17 vidējā ātruma mērīšanas iekārtas.
“Valsts finansējums autoceļiem ilgstoši ir bijis nepietiekams un arī nākamgad, ņemot vērā valsts budžeta prioritāti – ārējo un iekšējo drošību, situācija būtiski nemainīsies. Vienlaikus, palielinot autoceļu lietošanas nodevu, esam raduši iespēju iegūt papildu finansējumu, tādējādi valsts galveno autoceļu būvniecībai paredzot vairāk līdzekļu nekā šogad. Vajadzību nozarē ir daudz, tāpēc rūpīgi izvērtēsim finansējuma piešķiršanas kritērijus un vajadzības, lai nodrošinātu iedzīvotāju mobilitāti visā valsts teritorijā. Prioritāri tiks īstenoti satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi, uzstādot papildus ātruma kontroles iekārtas un izbūvējot mikromobilitātes infrastruktūru”, atzīst satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Valsts autoceļu būvniecībai nākamgad plānots tērēt 109 milj.eiro, t.sk. 46 milj.eiro valsts galvenajiem autoceļiem, 39 milj.eiro valsts reģionālajiem autoceļiem un 24 milj.eiro valsts vietējiem autoceļiem. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ceļu uzturēšanai un būvniecībai nākamgad būs pieejami 60,1 milj.eiro. Nākamgad 20 000 km valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem plānots tērēt 56,8 milj.eiro.
Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros ar Atveseļošanas fonda finansējumu 40 milj.eiro apmērā plānots turpināt autoceļu būvniecību, uzlabojot piekļūstamību novadu centriem un veicinot iedzīvotāju mobilitāti reģionos. Reformas ietvaros nākamgad plānots izbūvēt 19,88 km valsts vietējo autoceļu.
Nākamā gada beigās paredzēta Latvijai nozīmīga projekta – jaunā tilta pār Salacu Salacgrīvā būvniecības pabeigšana. Vecā tilta vietā tiks uzbūvēts jauns četru laidumu tēraudbetona siju tilts, nodrošinot ērtu un drošu gājēju infrastruktūru. Tāpat nākamgad plānots pabeigt transporta nozarē otrā privātās partnerības projekta “A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūve” jeb Bauskas apvedceļa iepirkuma dokumentācijas izstrādi.
No nākamā gada tiek palielināta autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete kravas automašīnām virs 3 tonnām, tādējādi veicinot virzību uz Eiropas zaļajiem mērķiem, vienlaikus gūstot finansējumu ceļu infrastruktūras pilnveidošanai, kā to paredz arī ES regulējums šajā jomā. Nodokļos iekasētos līdzekļus no vinjetēm plānots novirzīt valsts galveno autoceļu būvniecībai, t.sk. A6 autoceļa 20 kilometrus garā posma Nīcgale – Daugavpils atjaunošanai.
Lai uzlabotu drošību uz autoceļiem, atvēlēti 11 milj. eiro 17 vidējā ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšanai un veloinfrastruktūras izbūvei. Tāpat plānoti darbi, lai uzlabotu drošību vairākos ceļu posmos, tostarp A9 Rīga – Liepāja posmā no 0 km līdz 9,9 km, ietverot krustojumus, pievienojumus un sabiedriskā transporta pieturas, A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) un valsts reģionālā autoceļa P27 Smiltene – Gulbene ceļu mezglā (Smiltenes aplis) un P8 Inciems – Sigulda – Ķegums un valsts reģionālā autoceļa P4 Rīga – Ērgļi ceļu mezgls (Suntaži).
Nākamgad valdības prioritāte ir valsts drošība un Satiksmes ministrijas budžets – finansējums transporta un sakaru nozarei būs 752,7 milj. eiro, kas ir par aptuveni 36 milj. eiro mazāk nekā 2024.gadā. Vienlaikus, kā uzsver satiksmes ministrs Kaspars Briškens, ministrija turpinās uzsāktos pasākumus, lai īstenotu noteiktās prioritātes – virzību uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanu, labas pārvaldības ieviešanu un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu.
Komunikācijas nodaļa
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv