Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā. Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver: “Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt apstākļus, lai veicinātu Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju paradumu maiņu – izvēlēties videi draudzīgu sabiedrisko transportu savām ikdienas gaitām. Ieguldījumi sabiedriskā transporta sistēmas sakārtošanā palīdzēs arī mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti. Reformu īstenosim, tās pamatā liekot cilvēku vajadzības pēc ērtas, mūsdienīgas, videi draudzīgas un vienotas sabiedriskā transporta sistēmas galvaspilsētā un ap to. Piesaistot Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, Rīgā un Pierīgā mērķtiecīgi stiprināsim sliežu transporta – dzelzceļa un tramvaja – lomu.”
“Kopīgā intensīvā plānošanas darbā ir iesaistījušies valsts, Rīgas pašvaldības un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji. Rezultātā četru mēnešu laikā ir izdevies nonākt pie kopēja redzējuma, kā veidot sabiedriskā transporta attīstību Rīgas metropoles areālā. Pašlaik ir izvēlētas prioritātes, koncentrējot līdz 2026. gadam pieejamās investīcijas piecu multimodālo transporta koridoru attīstībai. Paredzams, ka ieguvēji būs ne tikai apkaimju iedzīvotāji, kuri dzīvo šo transporta koridoru tuvumā, bet visi rīdzinieki. Investīcijas plānotas, lai uzlabotu pārvietošanās ātrumu ar sabiedrisko transportu, integrējot dzelzceļu ar citiem transporta veidiem. Turpināsim arī Rīgas–Bolderājas dzelzceļa līnijas attīstību,” skaidro Tālis Linkaits.
Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.
Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas. Par ANM finansējumu plānots iegādāties bezizmešu transporta līdzekļus – jaunus elektroautobusus, tramvajus un bateriju elektrovilcienus.
Attīstot dzelzceļa satiksmi, plānā paredzēts stiprināt sabiedriskā transporta koridorus no Rīgas uz Bolderāju, Sarkandaugavu un Ziemeļblāzmu, mazinot atkarību no sastrēgumiem un saīsinot ceļā pavadāmo laiku. Savukārt no pilsētas centra uz Dreiliņiem un Purvciemu tiks veidota jauna metrobusa līnija, kāda Rīgā taps pirmo reizi.
Mudinot iedzīvotājus pārsēsties no privātā transporta uz sabiedrisko, tiks nodrošināta pilsētas sabiedriskā transporta integrācija ar dzelzceļa stacijām. Tiks sinhronizēts un integrēts maršrutu tīkls un kustības grafiks, vienlaikus uzlabojot pārsēšanās iespējas dzelzceļa stacijās. Šīs pārmaiņas ļaus pasažieriem ērtāk savienot dažādus transporta veidus.
ANM investīcijas paredzētas arī veloinfrastruktūras attīstībai Rīgā un Pierīgā aptuveni 60 kilometru garumā. Plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga– Carnikava, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava, Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Mārupe. Katrā maršrutā tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem.
Rīgas pilsētas un aglomerācijas koncepta vīzijas izstrādes darba grupā piedalās Satiksmes ministrijas, Rīgas domes, Rīgas plānošanas reģiona un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju pārstāvji.
Kā ziņots iepriekš, Eiropas Komisija šā gada pavasarī ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu, lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas. Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma novirzīti Atveseļošanas un noturības mehānismam – jaunai EK centralizēti pārvaldītai budžeta programmai. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku. Finansējums pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum, izdevumu attiecināmība sākas no 2020. gada 1. februāra.
