Pērn, salīdzinot ar 2020. gadu, uz valsts ceļiem samazinājies ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) bojāgājušo skaits, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā statistika. 2020. gadā uz valsts ceļiem gāja bojā 96 cilvēki, savukārt 2021. gadā – 92. No 92 bojāgājušajiem 39 zaudēja dzīvību sadursmēs, 21 – auto apgāšanās rezultātā, 14 bojāgājušie bija gājēji, desmit – riteņbraucēji, divi bojāgājušie bija sadursmēs ar dzīvniekiem, trīs – uzbraukšanā šķērslim, vēl trīs – uzbraukšanā stāvošam transporta līdzeklim.
“Izteikti smago CSNg iemesli pērn ir bijuši atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, alkohola reibums un ceļa horizontālo apzīmējumu neievērošana,” šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē uzsvēra VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Viņš arī akcentēja, ka, lai veiktu pilnu CSNg analīzi, ir nepieciešami pilnvērtīgi dati par negadījumu apstākļiem un iemesliem. Lai šādus datus iegūtu, ir ciešāk jāsadarbojas Valsts policijai un LVC speciālistiem, ir jānodrošina operatīva informācijas apmaiņa, lai būtu iespējama pilnvērtīga un konsekventa CSNg analīze. Iespējams, ir jāpārņem Igaunijas un Zviedrijas pieredze, kad pie katra smagā CSNg analīzes strādā speciālistu komisija, kuras sastāvā ir gan policijas, gan ceļu administrācijas, gan citi speciālisti. Tādējādi iespējama operatīva informācijas apmaiņa un tūlītēja visaptveroša analīze.
Vērtējot pēc ceļu kategorijas, visvairāk smago CSNg notika uz reģionālajiem autoceļiem. “Kā viens no faktoriem, kas ietekmē šo tendenci, var būt tas, ka pērn ir izteikti uzlabojies valsts reģionālo autoceļu stāvoklis. 2020. un 2021. gadā lielākas remontdarbu apjoms ir veikts tieši uz reģionālajiem autoceļiem. Savukārt lielākais smago CSNg skaits notiek vasarā un rudenī, kad brauktuve ir labā stāvoklī,” stāsta VSIA Latvijas Valsts ceļi Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.
Visvairāk bojāgājušo bija sadursmēs – 39 cilvēki, visvairāk sadursmju notika uz reģionālajiem autoceļiem, uz tiem gāja bojā 20 no 39 sadursmēs bojāgājušajiem. Uz reģionālajiem autoceļiem bija arī visvairāk apgāšanās gadījumu ar bojāgājušajiem – 10 no 21 gadījuma. Arī uz vietējiem ceļiem apgāšanās notika bieži, uz šiem ceļiem bojā gāja vēl deviņi cilvēki, bet uz valsts galvenajiem ceļiem apgāšanās notikušas izteikti reti – 2021. gadā bija divi šādi smagi CSNg.
Pērn uz valsts ceļiem gandrīz uz pusi samazinājies bojāgājušo gājēju skaits: 2020. gadā uz valsts autoceļiem bojā gāja 25 gājēji, bet pērn – 14. Smagie CSNg ar uzbraukšanu gājējiem pārsvarā notikuši Pierīgā un citu apdzīvotu vietu apkārtnē. Gan pērn, gan 2020. gadā šo bojāgājušo gājēju skaitā ir divi uz ceļa guloši cilvēki, kuriem uzbrauca automašīnas.
Uz valsts autoceļiem CSNg bojāgājušo riteņbraucēju skaits gan pērn, gan 2020. gadā bija vienāds – desmit cilvēku. Smagie CSNg ar riteņbraucējiem pārsvarā notikuši tālu no apdzīvotām vietām. 
Lielākā daļa smago CSNg notikuši autovadītāju nepareizi pieņemto lēmumu dēļ. LVC speciālisti ir apsekojuši 82 smago CSNg vietas, no tām 17 vietās bijuši ieteikumi infrastruktūras uzlabojumiem.
Valsts ceļu tīklā ir 20 041 km ceļu, no tiem 1673 km ir galvenie ceļi, 5460 km ir reģionālie ceļi, 12 848 km ir vietējās nozīmes ceļi, bet 60 km ir blakusceļi. 10 680 km valsts ceļu ir ar grants segumu.
Informāciju sagatavoja
VSIA Latvijas Valsts ceļi
Komunikācijas daļa