No 2024.gada 15.augusta līdz 30.augustam Tiesību aktu portālā tika īstenota publiskā apspriešana Satiksmes ministrijas izstrādātajam Informatīvajam ziņojumam “Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums” (24-TA-1800). [1]
Satiksmes ministrija izsaka pateicību par sabiedrības aktīvo iesaisti un interesi ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Vienlaikus arī Satiksmes ministrija izprot, ka atsevišķas iniciatīvas ceļu satiksmes drošības uzlabošanai to pirmsākumā var negūt plašu sabiedrības atbalstu, tāpēc ministrija ir gatava turpināt skaidrot atsevišķu iniciatīvu pamatojumu gan iesaistot sarunās un diskusijās nozares ekspertus, valsts un nevalstiskās organizācijas, gan arī sabiedrību kopumā (sabiedriski aktīvas personas), lai virzītos uz kopīgo mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību Latvijā.
Jānorāda, ka ikviens iedzīvotājs vēlas būt pārliecināts par savu un sev tuvo cilvēku drošību, piedaloties ceļu satiksmē, taču reizēm šāda mērķa sasniegšanai nepieciešama arī paša cilvēka paradumu maiņa.
Informatīvā ziņojuma sabiedriskās apspriešanas gaitā plaši tika pausts viedoklis par priekšlikumu līdztekus šobrīd spēkā esošajam sodam – brīdinājumam, paredzēt iespēju noteikt arī monetāru (naudas) sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu robežās no 1 līdz 10 km/h.
Lai gan jau šobrīd normatīvie akti paredz sodu (brīdinājumu) par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā, 2021.gadā veiktajā starptautiskajā projektā Baseline secināts, ka, vērtējot vieglās automašīnas brīvā plūsmā, Latvijā tikai 29% autovadītāju ievēro atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotām vietām un 41% - pilsētās[2] un kā Eiropas valstu satiksmes dalībnieku aptaujā atzīstas paši iedzīvotāji - 77 % Latvijas autovadītāju ārpus apdzīvotām vietām pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu[3].
Tāpat arī vienā no Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas diskusijām, piedaloties gan valsts, gan nevalstiskā sektora ekspertiem, tika diskutēts, kāpēc autovadītāji klaji ignorē konkrēto normu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h.
Viens no domnīcas ekspertiem skaidroja, ka pēdējās desmitgades laikā veiktie pētījumi atklāj, ka noteikumu neievērošanu 10 % robežās cilvēki neuzskata par pārkāpumu vai arī ļoti maznozīmīgu pārkāpumu. Šajā domnīcā arī eksperts norādīja, ka šāda pārkāpuma izdarīšanu veicina arī sacīkšu gars, t.i. pie zemas intensitātes satiksmes 90 km/h ievērot ir daudz vieglāk, jo nav autobraucēju, kas lielā ātrumā apdzen un lielas satiksmes intensitātes gadījumā visiem ir tendence braukt mierīgāk, bet vidējas intensitātes gadījumā, brīžos, kad vairāki autovadītāji apdzen ar lielu ātrumu, pārējiem autobraucējiem arī var rasties vēlme palielināt ātrumu. Tas parāda to, ka sociālais aspekts ir ļoti svarīgs. Eksperts arī atzīmēja, ka ir svarīgi izglītot ne tikai to sabiedrības daļu, uz kuru konkrētie noteikumi attiecās, bet arī visus pārējos, jo, tieši vai netieši izrādot savu attieksmi, ir iespējams mainīt nevēlamo uzvedību.
No minētā secināms, ka ceļu satiksmes drošība aptver visu sabiedrību kopumā un, ka tikai kopīgi iespējams nodrošināt nepieciešamo ceļu satiksmes drošības līmeni, jo ikviens cilvēks piedalās ceļu satiksmē dažādās lomās un ar atšķirīgu statusu – gājējs, velobraucējs, autovadītājs, sabiedriskā transporta lietotājs u.c.
Tāpat arī jāatzīst, ka ikdienas skrējienā varam nepamanīt kā mūsu uzvedību pie stūres izjūt pārējie ceļu satiksmes dalībnieki. Svarīgi ir saprast, ka ikviens sabiedrības loceklis gan kā autovadītājs vai pasažieris, gan kājāmgājējs vai velosipēda, elektroskrejriteņa lietotājs ir ceļu satiksmes dalībnieks, tāpat šīs lomas dienas laikā var mainīties no vienas uz citu. Tāpat jāatceras, ka viens vai otrs transporta veids nemazina vai nepaceļ citu augstākā vai zemākā līmenī – ceļu satiksmē visi ceļu satiksmes dalībnieki ir vienlīdzīgi. Līdz ar to galvenais ir apzināties savu darbību iespējamo ietekmi uz pārējiem un padomāt, vai pats šajā brīdī gribētu mainīties ar otru vietām.
Protams arī, ka tehnoloģiju attīstība pēdējās desmitgadēs ir ievērojama, tāpat mūsdienās transportlīdzekļos tiek izmantotas daudzas un dažādas drošības sistēmas, kā arī ceļu infrastruktūrā pieejamas modernākās tehnoloģijas un ceļu būvniecības vadlīnijas nemitīgi tiek aktualizētas atbilstoši sabiedrības vajadzībām un ceļu satiksmes drošības prasībām, un iespējams, ka daļa sabiedrības pirmsšķietami atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu par +10 km/h uzskata par mazsvarīgu, tomēr jāņem vērā, ka pat nebūtisks ātruma pārkāpums var būtiski ietekmēt ne vien ceļu satiksmes negadījuma norisi (vai pat no tās izvairīties), bet arī tā sekas.
Kā minētajā domnīcā skaidroja cits eksperts, + 10 km/h pirms bremzēšanas var dot + 40 km/h sadursmes brīdī (ātrums sadursmes brīdī, ko ietekmē bremzēšanas ceļa garums), līdz ar to sabiedrībā plaši izplatītais uzskats, ka ātruma palielināšana par 10 km/h ir maznozīmīga, nav korekts[4].
Arī cits eksperts norāda, ka laika ekonomija šādos gadījumos ir minimāla, jo ir pierādīts, ka autovadītāji, kuri par 10 km/h pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, galamērķī nokļūst aptuveni trīs minūtes ātrāk, mērojot 50 kilometru distanci.[5]
Vairāki starptautiski pētījumi pierāda sakarību starp ātruma ietekmi un ceļu satiksmes negadījumu sekām, piemēram, ka vidējā ceļu satiksmes ātruma samazināšana var samazināt ceļu satiksmes negadījumu risku un to smagumu.[6]
Jānorāda, ka atļautā braukšanas ātruma ievērošana, tostarp nepārsniedzot to arī robežās + 6 vai + 10 km/h, ir īpaši būtiska vietās, kur iespējamas sadursmes ar mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Tādējādi citā pētījumā uzsvērts, ka risks gājējiem gūt smagus ievainojumus vai pat iet bojā ievērojami pieaug, ja sadursmes brīdī transportlīdzekļa ātrums ir virs 30 km/h, savukārt ātrumam sasniedzot 40 un arī 50 km/h, gājēja traumu smagums, lielākā ātrumā izdzīvošanas iespējas ievērojami samazinās.[7]
Kopumā secināms, ka vairākos ārvalstu pētījumos, turklāt arī Latvijā veiktā pētījumā[8] ir pierādīta tieša atļautā ātruma pārsniegšanas (pat robežās + 6..7..10 km/h) ietekme uz potenciālu ceļu satiksmes negadījuma norisi vai tā sekām.
Vienlaikus jāpiebilst, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu var saņemt sodu jau par ātruma pārsniegšanu par 1 km/h.
Tā, piemēram, Francijā ir ieviesta stingra sodu politika, kur par ātruma pārsniegšanu pat par 1 km/h var uzlikt naudas sodu. Naudas sodi par nelieliem ātruma pārkāpumiem sākas no aptuveni 60 euro. Arī Spānijā ir līdzīga sodu politika, kur par ātruma pārsniegšanu pat par 1 km/h var tikt piemērots naudas sods. Soda apmērs ir atkarīgs no ātruma pārsniegšanas apmēra, sākot no 100 euro līdz 600 euro par jau lielākiem pārkāpumiem, bet summa tālāk pieaug par ievērojamu ātruma pārsniegšanu.
Lai gan Šveice nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Šveices pārņemtā citu Eiropas Savienības valstu stingrā sodu politika, tostarp par ātruma ievērošanu, ir vērā ņemama. Par ātruma pārsniegšanu par 1-5 km/h noteiktos apgabalos Šveicē var tik uzlikti naudas sodi, sākot no 40 Šveices frankiem (CHF) un naudas sodi ievērojami palielinās līdz ar pārkāpuma smagumu.
Arī Vācijā par ātruma pārsniegšanu par 1 km/h pienākas naudas sods – 20 euro ārpus apdzīvotām vietām un 30 euro – apdzīvotās vietās.
Nīderlandē soda piemērošana sākas ar ātrumu 1 km/h, bet parasti ir atļauts izmantot pieļaujamo “kļūdu” mērierīcēm 3 – 4 km/h, lai ņemtu vērā mērījumu neprecizitātes.
Satiksmes ministrija vērš uzmanību, ka transportlīdzekļa spidometra “kļūda” + mērierīces (radara) kļūda, aprēķinot braukšanas ātrumu, tiek ņemta vērā visu valstu ātruma kontroles praksē.
Arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā ir ieviesti sodi par šādu pārkāpumu, turklāt Igaunijas pieredze un stingrās sodu politikas ieviešanas rezultāti ir redzami statistikā – ceļu satiksmes drošības rādītāji Igaunijā ir ievērojami labāki.
Ņemot vērā, ka Latvijā kopš 2017. gada ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem skaits būtiski nemazinās (izņemot 2022. gadu), turklāt, analizējot ceļu satiksmes negadījumu skaitu un naudas soda par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu apmēru dažādās Eiropas Savienības valstīs[9], secināts, ka lielāks ceļu satiksmes negadījumu skaits ir valstīs, kur naudas sodi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ir mazāki. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ekspertu viedokli vidējā ātruma samazinājums par 5 % samazina ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem skaitu par 30 %.
Ceļu satiksmes drošības uzlabošanai pēdējo divu gadu laikā Satiksmes ministrija ir organizējusi vismaz 13 Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas, kurās piedalījušies gan dažādu ministriju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan augstāko izglītības iestāžu pasniedzēji, ārstniecības iestāžu pārstāvji, pētnieki, psihologi un uzņēmējdarbības nozarē darbojošies eksperti.
Šajās domnīcās diskutēts gan par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos attiecībā uz transportlīdzekļu tehnisko aprīkojumu, esošo tiesību normu pārskatīšanu attiecībā uz mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošības paaugstināšanu ne tikai saistībā ar dalības ceļu satiksmē kārtību, bet arī aizsargekipējuma lietošanu, jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, autovadītāju emocionālo un psiholoģisko stāvokli un uzvedību uz ceļa, dažādiem ar ceļu satiksmi saistītiem aktuāliem problēmjautājumiem, piemēram, elektroskrejriteņu pieaugošo popularitāti, ceļu satiksmes negadījumiem ar kravas transportlīdzekļiem, sabiedriskā transporta pārvadātāju trūkumu u.tml.
Četras no domnīcām organizētas sadarbībā ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju par dažādiem priekšlikumiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kas rezultējās ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2023. gada 22. jūnijā un bija saistīti gan ar administratīvo sodu politiku, gan transportlīdzekļu definīcijām, to reģistrācijas pienākumiem un prasībām to vadīšanai, piemēram, attiecībā uz velorikšu un elektroskrejriteni.
Satiksmes ministrija, strādājot pie priekšlikumiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, jau vairākkārt ir virzījusi priekšlikumu par monetāru sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu robežās no 1 līdz 10 km/h, kas līdz šim Saeimā nav guvis atbalstu.
Tāpat arī Ceļu satiksmes noteikumos ir veiktas izmaiņas, nosakot pienākumu bērniem līdz noteiktam vecumam lietot aizsargķiveri, braucot ar velosipēdu un elektroskrejriteni un precizētas prasības ziemas riepu marķējumam.
Piemēram, 2023.gadā Ceļu satiksmes drošības padome apstiprināja finansējuma piešķiršanu 37 projektiem, kuri aptver gan dažādus izglītojošos pasākumus, piemēram, Latvijas Jauno satiksmes dalībnieku forums un bērnu drošība sabiedriskajā transportā, braukšanas apmācības un informatīvas kampaņas, piemēram, par bērnu un jauniešu drošu dalību ceļu satiksmē vai kampaņa pret transportlīdzekļu vadīšanu reibumā un kampaņa pret ātruma pārsniegšanu ceļu satiksmē, kā arī par saskaņotā paziņojuma aizpildīšanu vai OCTA iegādi. Tāpat finansējums tika piešķirts četru pētījumu veikšanai, piemēram, par drošas distances ievērošanu un apdzīšanas manevriem automobiļu plūsmā ārpus apdzīvotām vietām un par ceļa ainavas un ceļu satiksmes drošības korelāciju, par ceļa ainavas uztveri no ceļu lietotāja puses.
Saistībā ar ceļa infrastruktūras uzlabošanu finansējums tika piešķirts, piemēram, ceļa signālstabiņu uzstādīšanai un vidējās ātruma kontroles tehnisko līdzekļu uzstādīšanai, kā arī tika piešķirts finansējums dažāda aprīkojuma iegādei Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un Valsts robežsardzes vajadzībām.
2024. gadā Ceļu satiksmes drošības padome apstiprināja finansējuma piešķiršanu 32 projektiem, piemēram, smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes pilotprojektam, informatīvi izglītojošai aktivitātei par videi un cilvēkam drošu moto braukšanu mežos un to apkārtnē vai tehnisko līdzekļu iegādei, transportlīdzekļu apstādināšanas un pārbaužu pierobežā un valsts iekšienē nodrošināšanai u.c.
Tāpat jau trešo gadu notiek konkurss “Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss"[10], kura ietvaros tiek vērtēta ceļu satiksmes drošība pilsētās un novados.
Jānorāda arī, ka Latvija kopā ar citām dalībvalstīm ievāc un analizē datus nacionālā līmenī par pirmajiem astoņiem ceļu satiksmes drošības būtiskajiem veiktspējas indikatoriem (KPI), piemēram, par drošības jostu, bērnu sēdeklīšu, aizsargķiveru lietošanu, atļautā braukšanas ātruma ievērošanu u.c.
Notiek arī uzlabošanas darbi ceļu infrastruktūras jomā - kreiso pagriezienu likvidācijas, pretējo joslu atdalīšanas ar norobežojošajiem stabiņiem, apļveida krustojumu drošības uzlabošana, krustojumu pārbūve, kā arī plānots uzsākt visaptverošu tehnisku un lietotājam draudzīgu vadlīniju izstrādi ceļu pārvaldītājiem efektīvai un drošai pilsētas infrastruktūras attīstībai.
Tiek plānota diskusija par iespēju noteikt arī mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem pienākumu ieviest reakcijas testus visām transportlīdzekļu nomām brīvdienu naktīs, kā arī ceļu satiksmes dalībnieku kontroles paplašināšana, uzstādot jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas un alkohola bloķētāju sistēmas transportlīdzekļos uzstādīšanas izvērtēšana.
Ir plānots arī izstrādāt rokasgrāmatu (vadlīnijas) ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem un viņu ģimenēm, izklāstot pieejamos atbalsta resursus un mehānismus, ko izmantot pēc ceļu satiksmes negadījuma, kā arī izvērtēt iespēju ieviest progresīvo administratīvo sodu politiku.
Satiksmes ministrija cita starpā arī šobrīd izskata iespēju paredzēt monetāru sodu par ātruma pārsniegšanu robežās no 5 līdz 10 km/h.
Jāpiebilst, ka valstī kopēji samazinot vidējo ātrumu par 2 km/h gadā var glābt 20 dzīvības un samazināt ievainoto skaitu par 400.[11]
Tādējādi secināms, ka arī Latvijā ir būtiski ieviest pasākumus, kas palīdzētu samazināt transportlīdzekļu vadītāju skaitu, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu.
[1] Viedokļu pārskats: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/6612d342-d2a4-49eb-994d-3a92e5f0295b
[2] Informācijas avots: https://baseline.vias.be/
[3]Informācijas avots: https://www.esranet.eu/en/publications/esra3-publications/#country_fact_sheets_europe_version_2_01_2024
[4]https://www.csdd.lv/jaunumi/csdd-atgadina-dazi-parsniegtie-km-h-butiski-ietekme-bremzesanas-celu-un-apgrutina-manevru-veiksanu
[5]Informācijas avots: https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/52329549/vairums-autobrauceju-neievero-atruma-ierobezojumu-celu-remontdarbu-vietas
[6] Pētījums Effectiveness of a fixed speed camera traffic enforcement system in a developing country https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2090447923000436?via%3Dihub
[7] Pētījums Relationship between Speed and Risk of Fatal Injury: Pedestrians and Car Occupants https://nacto.org/docs/usdg/relationship_between_speed_risk_fatal_injury_pedestrians_and_car_occupants_richards.pdf
[8] Pētījums par automobiļu plūsmas braukšanas ātruma ārpus apdzīvotām vietām izmaiņu saistību ar ceļu satiksmes drošību raksturojošiem parametriem https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_atrums_csng_2023_csdp_rtu.pdf
[9] Informācijas avots: https://speedingeurope.com/?s=burger
[10] Saite: https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/2023-gada-celu-satiksmei-drosakas-pasvaldibas-ventspils-un-valkas-novads
[11] Informācijas avots: https://www.csdd.lv/jaunumi/csdd-socialaja-kampana-informe-par-atruma-parsniegsanas-bistamibu-%E2%80%93-pat-neliela-atruma-parsniegsana-butiski-ietekme-celu-satiksmes-negadijuma-sekas