Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
AVIĀCIJA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
LICENCĒTĀS AVIOKOMPĀNIJAS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
AUTOSATIKSME  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
MELNO PUNKTU UN CSNG KARTES  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE AUTOCEĻIEM  
RĪCĪBAS PLĀNS TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI AUTOCEĻIEM  
AUTOCEĻU LIETOŠANAS NODEVA  
PĒTĪJUMI  
DZELZCEĻŠ  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
DZELZCEĻA DEPARTAMENTS  
SKAITĻI UN FAKTI  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
RAIL BALTICA  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE DZELZCEĻA LĪNIJAI  
DZELZCEĻA LĪNIJAS TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
JŪRNIECĪBA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
PASTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
ELEKTRONISKIE SAKARI
JOMAS RAKSTUROJUMS
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TRANZĪTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
TRANZĪTA POLITIKAS DEPARTAMENTS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAULES BANKAS PĒTĪJUMS PAR LATVIJAS OSTĀM  
LATVIJAS OSTU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. - 2020. GADAM  
OSTU REGULA LATVIJĀ  
VENTAS OSTA  
BĪSTAMĀS KRAVAS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
SAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS  
SABIEDRISKAIS TRANSPORTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
SAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS  
PASAŽIERU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI  
KONCEPCIJAS NOZARĒ  
IZVĒLIES VALSTS DOTĒTU SABIEDRISKO TRANSPORTU!  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
VIDEO  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Sākumlapa Nozares Elektroniskie sakari Jomas raksturojums

Jomas raksturojums

Elektroniskie sakari

Elektronisko sakaru apakšnozares politikas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un ērtu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas Republikas teritorijā. Latvijā to regulē Elektronisko sakaru likums un no tā izrietošie tiesību akti. Ar Ministru kabineta 2018.gada 12. marta rīkojumu Nr. 102 “Par Elektronisko sakaru nozares politikas plānu 2018.–2020. gadam” ir apstiprināts Elektronisko sakaru nozares politikas plāns 2018.–2020. gadam, ar to var iepazīties šeit.

Elektronisko sakaru nozares politikas īstenošanā iesaistītās institūcijas:

Institūcijas

Darbības joma

Satiksmes ministrija

Atbilstoši savai kompetencei nodrošina vispārējo valsts pārvaldi elektronisko sakaru nozarē

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

VAS “Elektroniskie sakari”

Konkurences padome

Regulējošās vides un konkurences nodrošināšana

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Patērētāju tiesību aizsardzība, pakalpojumu kvalitātes uzraudzība

Datu valsts inspekcija

Datu aizsardzība

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Radiofrekvenču spektra resursu izmantošanas koordinācijas darba grupa

Radiofrekvenču spektra resursu pārvaldes politikas īstenošana, izstrādājot Nacionālo radiofrekvenču plānu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Numerācijas resursu izmantošanas koordinācijas darba grupa

Numerācijas resursu pārvaldes politikas īstenošana, izstrādājot Nacionālo numerācijas plānu

Satiksmes ministrijas Elektronisko sakaru nozares padome

Elektronisko sakaru nozares attīstības sekmēšana

Satiksmes ministrijas Elektronisko sakaru nozares padomes ekspertu darba grupa

Elektronisko sakaru nozares politikas izstrāde un īstenošanas sekmēšana

Darba grupas

Darbības joma

Satiksmes ministrijas Elektronisko sakaru nozares padomes ekspertu darba grupa

Elektronisko sakaru nozares politikas izstrāde un īstenošanas sekmēšana

Aktualitātes

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā 2020. gada maija sākumā ir reģistrēti 248 elektronisko sakaru komersanti.

Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība Latvijā

2012. gada 7. decembrī Ministru kabinetā ir apstiprināta „Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013. - 2020. gadam”, kurā ietverti rīcības virzieni, lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto mērķi: līdz 2020. gadam nodrošināt, ka visiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iedzīvotājiem ir iespēja abonēt interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu ne mazāku par 30 Mbit/s un 50 % vai vairāk ES mājsaimniecību abonētu interneta pieslēgumus ar ātrumu ne mazāku par 100 Mbit/s.

Lai nodrošinātu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visā valsts teritorijā, 2012. gadā ir uzsākta un šobrīd tiek īstenota ar Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) 2011. gada 9.novembra lēmumu Nr. C(2011)7699) apstiprinātā valsts atbalsta programma “Nr. SA.33324 (2011/N) – Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās”

http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/241947/241947_1276707_111_2.pdf

Tās īstenotāja ir valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

Valsts atbalsta programma tiek īstenota divās kārtās un tās ietvaros tiek izbūvēta elektronisko sakaru optiskā tīkla “vidējā jūdze” un izveidoti optiskā tīkla piekļuves punkti teritorijās, kurās nevienam elektronisko sakaru komersantam nav tādas infrastruktūras, lai sniegtu interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s, un elektronisko sakaru komersants tuvāko triju gadu laikā neplāno tādu infrastruktūru izbūvēt (turpmāk – “baltās” teritorijas). Optiskā tīkla piekļuves punktos nodrošināta iespēja vismaz pieciem elektronisko sakaru komersantiem ar vienādiem, nediskriminējošiem nosacījumiem veidot „pēdējās” jūdzes pieslēgumus, lai sniegtu interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem.

2015. gada 31. augustā ir pabeigta valsts atbalsta programmas 1. kārta, kuras īstenošanas rezultātā ir izbūvēti 1813 km elektronisko sakaru “vidējās jūdzes” optisko kabeļu trases un izveidoti 177 optiskā tīkla piekļuves punkti.

Valsts atbalsta programmas 2. kārta - projekts "Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās" Nr. 2.1.1.0/16/I/001 - ir uzsākts 2016. gadā un to paredzēts īstenot līdz 2020. gada 31. decembrim. 2016. gada 6. jūlijā ir noslēgts līgums Nr.2.1.1.0/16/I/001 starp Centrālo finanšu līgumu aģentūru un valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” par projekta īstenošanu.

Valsts atbalsta programmas 2. kārtas ietvaros plānots izbūvēt aptuveni 2200 km “vidējās jūdzes“ optisko kabeļu tīkla un izveidot vismaz 220 piekļuves punktus, kuros vismaz pieciem elektronisko sakaru komersantiem būs iespēja veidot “pēdējās” jūdzes pieslēgumus platjoslas piekļuves pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem.

https://www.lvrtc.lv/uploads/4/2/4/6/42463025/2.karta.pdf

Šobrīd norit optiskās infrastruktūras būvniecības darbi. Plašāka informācija par valsts atbalsta programmu pieejama projekta īstenotāja valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” mājas lapā:

http://www.lvrtc.lv/platjoslas-projekts.html?lang=lv

Videomateriāli par Valsts atbalsta programmas platjoslas projektu ir pieejami:

https://www.youtube.com/playlist?list=PLJPIGr49tJoe31YeG8ZXvbP5e9sIWlh_o

5G ieviešana

Lai sekmētu jauno elektronisko sakaru 5G tehnoloģiju savlaicīgu ieviešanu ES 2016. gada 14. septembrī EK publicēja paziņojumu ”5G Eiropai. Rīcības plāns”. Rīcības plānā paredzēts līdz 2025. gadam nodrošināt nepārtrauktu 5G pārklājumu visu lielāko pilsētu teritorijās un gar visiem galvenajiem sauszemes transporta ceļiem. Saskaņā ar EK norādēm, visām ES dalībvalstīm tika ieteikts izstrādāt 5G ieviešanas ceļvežus, kā daļu no koordinētām darbībām, lai veicinātu 5G attīstību visās ES dalībvalstīs.

5G infrastruktūras izvēršana ir viens no pamatelementiem ES savienojamības nodrošināšanai un konkurētspējas uzlabošanai, no kā labumu gūtu kā patērētāji, tā arī uzņēmēji visdažādākajās nozarēs. Tiek lēsts, ka ieguvumi no 5G ieviešanas četrās izpētītajās rūpniecības nozarēs (automobiļu rūpniecība, veselības aprūpe, transports un komunālie pakalpojumi) var sasniegt 113,1 miljardu eiro gadā. Latvija jau šobrīd strādā pie savlaicīgas radiofrekvenču spektra resursu pieejamības nodrošināšanas, kā arī notiek pārrunas ar transporta nozari, lai pielāgotu publisko infrastruktūru ātrākai un lētākai elektronisko sakaru tīklu izvēršanai. 2018. gada 26. septembrī tika pieņemtas EK Sakaru komitejas sagatavojamās vadlīnijas. Satiksmes ministrijas 2017. gada 16. novembrī izveidotā 5G mobilo tīklu ieviešanas darba grupa ir noslēgusi darbu, kuras mērķis bija sagatavot priekšlikumus piektās paaudzes (5G) mobilo tīklu ieviešanai. Pamatojoties uz sagatavotajiem priekšlikumiem, tika izstrādāts informatīvais ziņojums “Ceļvedis piektās paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu ieviešanai Latvijā”, kas ir apstiprināts Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra sēdē.

5G infrastruktūras izvēršana Via Baltica koridorā

2018. gada septembrī Baltijas valstu transporta ministri parakstīja saprašanās memorandu par savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību Via Baltica koridorā. Šī memoranda mērķis ir veicināt savienotu automatizētu braukšanu un ar mērķi atbalstīt ilgtspējīgu mobilitāti, uzlabot satiksmes drošību un veicināt inovācijas. Papildus tas ir saskaņā ar vienu no trim EK izvirzītajiem stratēģiskiem mērķiem attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu izvēršanu līdz 2025. gadam, tas ir, nodrošināt visām lielām pilsētām (Latvijā – Rīga, Jelgava, Liepāja, Daugavpils) ar tām piegulošām pārvietošanās zonām un visām sauszemes transporta maģistrālēm nepārtrauktu 5G pārklājumu.

Baltijas valstis paredz 5G tīklu pakāpenisku ieviešanu Via Baltica maģistrālē, lai uzlabotu savienoto transportlīdzekļu savstarpējo izmantošanu, kā arī, lai savienotu Baltijas valstis ar citiem būtiskiem Eiropas transporta koridoriem. Svarīgs apņemšanās elements ir nodrošināt tieši pārrobežu sadarbību, lai izveidotās sistēmas darbotos bez ierobežojumiem gan pierobežu rajonos, gan visā transporta koridorā. Transporta līdzekļi pamatā izmantos 5G tīklus savstarpējai datu pārraidei un saziņai ar apkārtējo infrastruktūru, kā arī datu vākšanai no dažāda veida infrastruktūras sensoriem turpmākai apstrādei.

Latvijas sagatavotājā ceļvedī ir apkopota informācija, kas saistīta ar 5G mobilo sakaru tīklu ieviešanu, tajā skaitā laika grafiks radiofrekvenču spektra pieejamības nodrošināšanai un infrastruktūras izvēršanas aspekti, kas saistīti ar 5G tīkla izveidi pilsētās un gar sauszemes transporta ceļiem. Proti, ir nepieciešams apzināt esošo optiskās šķiedras kabeļu tīklu izvietojumu gar starptautiskā autoceļa "Via Baltica" (E67) Latvijas posmu, vienlaikus apzinot arī elektroenerģijas pieejamību, lai kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas ekspertiem panāktu kopskatu 5G nodrošināšanas problemātikai “Via Baltica” posmā visās trijās Baltijas valstīs.

Radiofrekvenču spektra izmantošana zemes ciparu televīzijas apraidei un bezvadu elektronisko sakaru tīklu attīstībai

2017. gada 17. maijā ir stājies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums (ES) 2017/899 par 470–790 MHz radiofrekvenču spektra izmantošanu ES. Atbilstoši lēmumam radiofrekvenču spektra josla 694 – 790 MHz (turpmāk – 700 MHz josla), kuru šobrīd Latvijā izmanto zemes ciparu televīzijas apraidei un arī bezvadu skaņas programmu gatavošanas un īpašo pasākumu ierīču - PMSE (Programme making and special events) darbības nodrošināšanai, no 2020. gada 30. jūnija tiek atbrīvota un pārplānota izmantošanai mobilo elektronisko sakaru sistēmām.

Lai izvēlētos optimālākos zemes ciparu televīzijas apraides modeli pēc televīzijas apraidei pieejamā radiofrekvenču spektra apjoma samazinājuma un noteiktu optimālāko 700 MHz joslas izmantošanu, Satiksmes ministrija izveidoja darba grupu, kuras sastāvā bija Kultūras ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, elektronisko sakaru un mediju nozares pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Darba grupa izstrādāja informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija lēmuma (ES) 2017/899 par 470–790 MHz radiofrekvenču joslas izmantošanu Savienībā ieviešanu”, kas ir atbalstīts Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta sēdē (prot. Nr. 40, 29.§). Atbilstoši informatīvajam ziņojumam:

  • Ievērojot komplicētos radiofrekvenču spektra joslas pārrobežu koordinācijas aspektus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kā arī finansiālo ietekmi, ko var radīt spēkā esošo apraides tiesību priekšlaicīga pārtraukšana, Latvijā 700 MHz josla tiks pakāpeniski atbrīvota vēlāk - no 2022. gada 1. janvāra.
  • Nākamajā zemes ciparu televīzijas nodrošināšanas periodā pēc 2022. gada 1. janvāra bez maksas pieejamo televīzijas programmu apraide tiks turpināta ar esošo DVB – T raidīšanas sistēmu.
  • Maksas televīzijas pakalpojumi saglabājami vismaz tādā apjomā, kas ir pieejams pēc 700 MHz joslas atbrīvošanas un nav nepieciešams sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto programmu izplatīšanai, pirms tam veicot komersantu intereses apzināšanu nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumus zemes apraidē un par izmantojamo raidīšanas sistēmu.Ja interese no komersantiem nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumus nebūs, racionāla frekvenču spektra izmantošanas nolūkā, Satiksmes ministrija vērtēs iespēju izmantot pieejamo radiofrekvenču spektru citiem lietojumiem.
  • 703-733 MHz / 758-788 MHz, kā arī 738 – 758 MHz radiofrekvenču spektra joslas iedalītas bezvadu platjoslas elektronisko sakaru sistēmu vajadzībām;
  • 703-733 MHz un 758-788 MHz radiofrekvenču spektra joslas var izmantot sabiedrības drošības un katastrofu seku novēršanas - PPDR (Public Protection and Disaster Relief) sistēmas darbības nodrošināšanai saskaņā ar PPDR sistēmas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja un elektronisko sakaru komersantu noslēgtu vienošanos;
  • 733-736 MHz un 788-791 MHz radiofrekvenču spektra joslas iedalīšana lietiskā interneta – IoT (Internet of Things) lietojumiem tiks vērtēta nākamā perioda Elektronisko sakaru nozares plāna izstrādes procesā.

Finansējums bezmaksas bezvadu internet-piekļuves punktu izveidei (WiFi4EU iniciatīva)

2017. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2017/1953 ar ko attiecībā uz interneta savienojamības veicināšanu vietējās kopienās groza Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 noteica Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējuma pieejamību bezvadu internet-piekļuves punktu izveidei.

Regula saskaņā ar vienkāršotu procedūru ļauj saņemt līdz pat 100% finansējumu pašvaldību īstenotiem projektiem (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), kas saistīti ar bezmaksas bezvadu (WiFi) savienojamības nodrošināšanu vietējās kopienās, jo īpaši lauku reģionos: publiskos laukumos, parkos, veselības aprūpes centros, bibliotēkās, muzejos un citās sabiedriskās vietās. Finansējumu paredzēts piešķirt iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Finansējums nav paredzēts interneta pieslēguma ikmēneša abonentmaksas segšanai, kas jānodrošina vismaz 3 gadus pēc interneta piekļuves punkta ierīkošanas.

EK 2018. gada rudenī atklāja tīmekļvietni “WiFi4EU” (www.WiFi4EU.eu. ), kurā pašvaldībām ir iespēja reģistrēties, lai varētu pieteikties iespējai saņemt ES finansējumu piekļuves punktu izveidei. EK plāno, ka kopā visām ES pašvaldībām būs iespēja pieteikties gandrīz 9000 finansējuma garantijas kuponiem.

Plašāka informācija pieejama EK tīmekļvietnē https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/wifi4eu-bezmaksas-bezvadu-internets-eiropiesiem .

Pirmais uzsaukums notika 2018. gada novembrī un tika piešķirti 2800 finansējuma garantijas kuponi, no tiem 15 tika piešķirti Latvijas pašvaldībām. Saraksts ar Latvijas pašvaldībām, kurām bija piešķirts finansējuma kupons pirmajā uzsaukumā: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/winners-wifi4eu-call-announced

Otrais uzsaukums notika 2019. gada 4., 5. aprīlī un tika piešķirti 3400 finansējuma garantijas kuponi, no kuriem 12 tika piešķirti Latvijas pašvaldībām. Saraksts ar Latvijas pašvaldībām, kurām bija iespēja saņemt finansējumu otrajā uzsaukumā:

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/winners-second-wifi4eu-call-announced

Trešais uzsaukums notika 2019. gada 19., 20. septembrī un tika piešķirti 1780 finansējuma garantijas kuponi, no kuriem 7 tika piešķirti Latvijas pašvaldībām. Saraksts ar Latvijas pašvaldībām, kurām bija iespēja saņemt finansējumu trešajā uzsaukumā: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/winners-third-wifi4eu-call-announced

Pašvaldības, kuras nesaņēma finansējumu notikušajos trijos uzsaukumos, varēs pieteikties atlikušajā uzsaukumā, kurš bija plānots 2020.gada pirmajā ceturksnī, bet ņemot vērā koronavīrusa krīzi, kas nopietni ietekmē vairākas pašvaldības un reģionus, EK nolēma atlikt ceturto un pēdējo Wifi4EU uzsaukumu. EK informēs visas pašvaldības par jauno uzsaukuma datumu, tiklīdz situācija normalizēsies visās ES dalībvalstīs.

Papildus minētajam EK ir nolēmusi pagarināt iekārtu uzstādīšanai paredzēto termiņu WiFi4EU 1., 2. un 3.uzsaukumā finansējuma garantijas kuponus saņēmušajām pašvaldībām, lai katra iesaistītā pašvaldība varētu pabeigt savus projektus. Sākotnējais 18 mēnešu ieviešanas periods, kas piešķirts, lai pabeigtu un deklarētu WiFi4EU tīkla uzstādīšanu un darbību, tiek pagarināts par papildu 8 mēnešu periodu.

Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas gigabitu sabiedrību

Lai precīzāk definētu, kādai vajadzētu būt Eiropas interneta savienojamībai nākotnē, 2016.gada 14. septembrī EK publicēja paziņojumu “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”, kurā ir izklāstīti trīs stratēģiskie mērķi attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu izvēršanu līdz 2025. gadam. To nolūks ir veidot gigabitu sabiedrību, kas balstīta uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem, tādējādi visiem ES nodrošinot digitālā vienotā tirgus priekšrocības.

Interneta savienojamības trīs stratēģiskie mērķi 2025. gadam:

  • gigabitu savienojamība (interneta pieslēgums, kas lejuplīnijā un augšuplīnijā piedāvā vismaz 1 Gb/s) visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, bibliotēkām, pētniecības centriem, biznesa centriem, dzelzceļa stacijām, ostām, lidostām, ārstu praksēm, slimnīcām, stadioniem, valsts pārvaldes un pašvaldību ēkām, galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus;
  • visām lielām pilsētām (Latvijā Eiropas Savienības Gigabitu sabiedrības mērķis 2025 attiecināms uz – Rīgu, Jelgavu, Liepāju, Daugavpili) ar tām piegulošām pārvietošanās zonām un visām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums;
  • visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās ir pieejams interneta pieslēgums ar vismaz 100 Mb/s lejuplīnijas ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam.

Šie EK stratēģiskie mērķi virzībai uz Gigabitu sabiedrību ir iestrādāti arī 2018.gada martā apstiprinātajā Elektronisko sakaru nozares politikas plānā 2018.–2020.gadam.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīva Nr.2018/1972/ES par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi

Jaunā direktīva 2018. gada 17. decembrī publicēta ES Oficiālajā vēstnesī. Direktīva paredz veikt elektronisko sakaru nozares normatīvā regulējuma pārstrādi un reformu.

Direktīva apvieno četru spēkā esošo direktīvu prasības:

  1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem;
  2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu;
  3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu;
  4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem.

Ierosinātās izmaiņas īpaši paredz:

  • uzlabot 5G tīklu izvietošanu;
  • atvieglot jaunu ļoti augstas veiktspējas fiksēto tīklu ieviešanu;
  • nostiprināt patērētāju aizsardzību neatkarīgi no tā, vai galalietotāji saziņai izmanto tradicionālos (zvanus, sms) vai tīmekļa pakalpojumus (Skype, WhatsApp u.c.);
  • veicināt vispārējās atļaujas režīmu izmantošanu;
  • sekmēt radiofrekvenču spektra atvasinātos tirgus;
  • precizēt reglamentējošo noteikumu darbības jomu un atsaukt nevajadzīgos pienākumus nodrošināt patērētāju aizsardzību, ja tie jau ir ņemti vērā, īstenojot horizontālos tiesību aktus vai nodrošināti ar tirgus palīdzību;
  • saskaņot un precizēt ar numerāciju saistītos noteikumus un pārvaldību mašīnas–mašīnas (machine – to – machine (M2M)) sakaru kontekstā;
  • pārskatīt nacionālo regulējošo iestāžu un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC ) uzdevumus.

Satiksmes ministrija sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un VAS “Elektroniskie sakari” ir uzsākusi darbu pie direktīvas pārņemošo tiesību aktu izstrādes, kas drīzumā tiks prezentēti arī Satiksmes ministrijas Elektronisko sakaru nozares padomes ekspertu darba grupai.

Privātuma noteikumu modernizēšana elektronisko sakaru nozarē

EK ir uzsākusi ievērojamu datu aizsardzības sistēmas modernizācijas procesu, kā rezultātā 2016. gada maijā pieņemta jauna Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regula (ES)2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk– Regula Nr. 2016/679). Izpildot Regulas Nr. 2016/679 prasības, 2018. gada 21. jūnijā ir pieņemts Personas datu apstrādes likums, kas stājās spēkā 2018. gada 5. jūlijā. Vienlaikus ministrijām tika dots uzdevums izvērtēt, vai attiecīgās nozares normatīvie akti, kas paredz fizisko personu datu apstrādi, atbilst Regulas Nr. 2016/679 prasībām, izvērtējot nepieciešamību izstrādāt normatīvo aktu grozījumu projektus. Veicot izvērtējumu, ir apzināta nepieciešamība veikt grozījumus Elektronisko sakaru likumā. Paredzēts, ka grozījumi Elektronisko sakaru likumā stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā..

2017. gada 10. janvārī EK nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai “par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK”. Pašlaik Horvātijas prezidentūras vadībā tiek turpināta priekšlikuma izvērtēšana.

IPv6 ieviešana

Datu pārraidei internetā pasaulē pamatā lieto IPv4 (interneta protokola versija četri), kur interneta protokola (IP) adreses izveidei izmanto 32 bitus. Ņemot vērā interneta lietotāju skaita un iekārtu skaita, kas savā darbībā izmanto IP adreses, milzīgo pieaugumu, visā pasaulē ir izveidojies IPv4 adrešu deficīts.

Latvijā vienu IPv4 adresi izmanto līdz pat 100 lietotājiem, kas rada dažādas problēmas. Viena no tām, ļoti būtiska, ir saistīta ar drošības jomu, jo tiesībsargājošās iestādes no saglabājamiem datiem ar grūtībām spēj identificēt galalietotāju, kurš ir veicis pretlikumīgas darbības. Papildus norādāms, ka, piemēram, 100 lietotājiem lietojot vienu IPv4 adresi, no vienas IP adreses nereti veidojas tik liela datplūsma, kuru operatori (piemēram, Google) uztver kā robotierīces veidotu un rada lietotājam neērtības, pieprasot veikt papildu testu, lai varētu turpināt darboties internetā.

IPv6, kur IP adresei izmanto 128-bitus, teorētiski pieļauj izmantot 2128 IP adrešu. Ar IPv6 ieviešanu tiek uzlabota maršrutēšana, jo ņemot vērā, ka IPv6 adresēm nav resursu ierobežojumu, katrs lietotājs var saņemt individuālu adresi, un lietotājs ir bez grūtībām identificējams, kas sekmē drošības internetā problēmu risināšanu. Izmantojot IPv6, iespējams nodrošināt arī labākus kvalitātes rādītājus, piemēram, attiecībā uz mobilitāti, multiraidi un tas ļauj ietaupīt infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas tīkla operatoriem.

Eiropas valstu pieredze liecina, ka IPv6 pielāgošanas tendence (adoption trend) ir dažāda, lai gan IPv6 ieviešana strauji attīstās, piemēram, 2017. gada augustā tikai 9 no ES dalībvalstīm bija vairāk kā 10% IPv6, tad jau 2018. gada augustā 13 dalībvalstis ir pārvarējušas 10% slieksni. 2020. gada februārī no ES dalībvalstīm Beļģijā tā ir visaugstākā – 50%, Vācijā – 45%, Grieķijā - 45%. Baltijā IPv6 pielāgošanas tendencē līderpozīciju ieņem Igaunija, sasniedzot 25%. Latvija – 6%, Lietuva ar 0.08%.

Arī Latvijā ir nepieciešams dialogs ar elektronisko sakaru nozares pārstāvjiem, lai paātrinātu IPv6 adrešu ieviešanas procesu, jo esošā infrastruktūra tam vēl nav gatava. Risinājums būtu stimulēt tīkla operatoru pakāpenisku, izvērtētu pāreju uz IPv6 adresēm. Satiksmes ministrijā ir uzsākts darbs informatīvā ziņojuma par IPv6 ieviešanas veicināšanu valsts pārvaldē izstrādei. Satiksmes ministrija turpmāk plāno izvērst diskusiju ar elektronisko sakaru nozari un tiesībsargājošajām iestādēm par pāreju no IPv4 uz IPv6, nepieciešamības gadījumā lemjot arī par iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos.

Eiropas satelītnavigācijas pakalpojumi EGNOS un Galileo

Ņemot vērā aizvien pieaugošo lomu, ko ikdienas dzīvē ieņem ar kosmosa tehnoloģijām saistīti pakalpojumi un risinājumi, EK ir izstrādājusi Kosmosa stratēģiju Eiropai. Viens no minētās stratēģijas stūrakmeņiem ir ES kosmosa programmu EGNOS un Galileo nodrošināto pakalpojumu lietojamības uzlabošana publiskajā un privātajā sektorā.

Galileo programmas mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie dalībnieki Eiropā un visā pasaulē. EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmā pieejamo signālu kvalitāti. 2011. un 2012.gadā orbītā tika nogādāti pirmie četri pavadoņi. Šobrīd orbītā atrodas un darbojas 26 pavadoņi. Līdz 2020. gadam tika plānots palaist orbītā 30 pavadoņus, kad tiks sasniegta EGNOS un Galileo sistēmas pilna funkcionalitāte.

EK ir apņēmusies panākt EGNOS un Galileo risinājumu pielietojumu dažādās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, aviācijas, transporta, loģistikas, lauksaimniecības. Pateicoties pozicionēšanas precizitātei līdz 1 metram un mazāk, Galileo pozicionēšanas pakalpojums ir daudz precīzāks nekā citu līdzīgu sistēmu pozicionēšanas pakalpojumi.

Sasniedzot pilnu EGNOS un Galileo funkcionalitāti, tiks nodrošināta šādu pakalpojumu pieejamība:

  • atrašanās vietas noteikšanas un sinhronizācijas informācijas pieejamība, kura paredzēta galvenokārt satelītu navigācijas plaša apjoma lietojumiem. Pakalpojums pieejams tirgū no 2009. gada oktobra;
  • komercpakalpojums, kas papildinās brīvi pieejamo pakalpojumu, piešķirot papildu navigācijas signālus un pakalpojumus citās frekvencēs;
  • publiski regulēts pakalpojums, kas būs pieejams vienīgi attiecīgo valstu pilnvarotiem lietotājiem, diskrētiem lietojumiem, kuri prasa efektīvu piekļuves kontroli un lielu pakalpojumu stabilitāti;
  • glābšanas un meklēšanas pakalpojums kā ES ieguldījums starptautiskajā kuģu meklēšanas un glābšanas briesmu trauksmes signalizācijas COSPAS-SARSAT sistēmā.

Vienu no vadošajām lomām Galileo un EGNOS pakalpojumu pārvaldīšanā realizē Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas, kas:

  • veic Galileo un EGNOS pakalpojumu drošības akreditāciju un drošības centra darbību;
  • piedalās sistēmas komercializācijas sagatavošanā, tostarp veicot vajadzīgo tirgus izvērtējumu;
  • veicina sistēmu lietojumu un pakalpojumu ieviešanu satelītu navigācijas tirgū;
  • nodrošina sistēmu komponenšu sertifikāciju.

Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūra ir izšķiroša nozīme Galileo un EGNOS satelītu navigācijas lietojumprogrammu un tehnoloģiju pētījumu atbalstam, pakalpojumu nākotnes attīstībai, t.sk. arī ārpus ES teritorijas.

Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas, nemaz nerunājot par sinerģijām ar darbībām, kas saistītas ar ES un tās dalībvalstu drošību un aizsardzību. Tāpēc šo satalītnavigācijas sistēmu attīstība ir svarīga visām dalībvalstīm, jo ar to palīdzību ir iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību.

IoT un M2M tehnoloģijas

IoT (Internet of Things, lietu internets) jeb starptīklošana ir interneta tīklā savienotas elektroniskas ierīces, kas pārraida informāciju uz mākoņdatnēm un viena otrai. Par IoT iekārtu var būt, piemēram, viedtālrunis, sadzīves tehnika, medicīnas aprīkojums u.tml. Latvijā viens no IoT pakalpojumu pielietojumiem ir M2M (machine – to – machine, mašīna – mašīna sakari) tehnoloģijas izmantošana viedajos elektroenerģijas skaitītājos.

ES, izmantojot M2M tehnoloģiju, 2013. gadā pie elektronisko sakaru tīkla pieslēgtas 1,8 miljardi IoT iekārtas un paredzams, ka 2020. gadā to skaits sasniegs sešus miljardus. EK prognozē, ka IoT palīdzēs uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinās jaunas darba vietas, uzņēmējdarbības iespējas un nozares izaugsmi. Tiek prognozēts, ka tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā strauji attīstīsies M2M tehnoloģijas pielietojamība veselības aprūpē, enerģētikā, transportā un loģistikā, būvniecībā, finansēs un apdrošināšanā, kas prasīs pielāgot regulējošo vidi šiem risinājumiem.

IoT un M2M vajadzībām ir nodrošināms gan radiofrekvenču spektrs, gan numerācijas resursi.

Ievērojot IoT/M2M pakalpojumu straujo attīstību, ir aktualizējies jautājums arī par jauna numerācijas diapazona atvēršanu Numerācijas plānā M2M sakariem. Atzīmējams, ka esošā regulējuma ietvaros elektronisko sakaru komersanti jau piedāvā IoT/M2M pakalpojumus, pieslēgumam piešķirot numuru no komersantiem piešķirtajiem numerācijas resursiem. Esošais normatīvais regulējums dod tiesības komersantiem piešķirt numerāciju galalietotāju pieslēguma punktam publiskajā fiksētajā un publiskajā mobilajā elektronisko sakaru tīklā, tajā skaitā arī izmantošanai IoT/M2M pakalpojumiem. Taču Numerācijas plānā nav izdalīts speciāls numerācijas diapazons IoT/M2M pakalpojumiem.

Satiksmes ministrija virza apstiprināšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu “Par numerācijas resursu maksājumu un nepieciešamību iedalīt numerācijas resursus lietu internetam un mašīnas-mašīnas sakaru pakalpojumiem”, kas paredz šiem mērķiem iedalīt numerācijas resursus IoT/M2M pakalpojumiem, tostarp, saistībā ar numerācijas resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu.

Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums

Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums tika izstrādāts, lai ieviestu prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014 . gada 15. maija direktīvā 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai. Jaunajā likumā ietvertas lielākā daļa direktīvas prasību, kā arī veikti atsevišķi grozījumi esošajos likumos.

Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likuma mērķis ir atvieglot un stimulēt sadarbības procesu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanā, kā arī veicināt esošās fiziskās infrastruktūras koplietošanu nolūkā samazināt tīkla attīstības izmaksas. Likums paredz informācijas pieejamības nodrošināšanu par esošo fizisko infrastruktūru un plānotajiem būvdarbiem. Likumā ir noteiktas elektronisko sakaru komersantu un citu nozaru (gāzes, elektroenerģijas, siltumapgādes, ūdensapgādes, dzelzceļa, autoceļu, ostu un lidostu) komersantu tiesības un pienākumi. Likumā ir noteikta ārpustiesas domstarpību izšķiršanas kārtība starp aptverto nozaru komersantiem. Domstarpību izšķiršanu nodrošina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Universālais pakalpojums sakaru nozarē

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu universālais pakalpojums ir minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas

Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 62. pantam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nosaka un regulāri pārskata universālajā pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu sarakstu un nodrošina tā publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Sākot ar 2017. gadu, universālais pakalpojums ietver no Elektronisko sakaru likuma 63. panta izrietošās saistības, tas ir īpašos pasākumus, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, tajā skaitā piekļuvi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, gāzes avārijas dienestam, turklāt šiem pakalpojumiem jābūt līdzvērtīgiem tiem pakalpojumiem, kurus saņem citi galalietotāji.

Augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistrācija

Pamatojoties uz Elektronisko sakaru likuma 5. panta trešo daļu un Ministru kabineta 2014.gada 1. jūlija noteikumiem Nr.366 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība”, Satiksmes ministrija ar 2015. gada 23. februāra lēmumu Nr. 03-02/745 “Par augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāja atzīšanu” nolēma atzīt Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu par augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāju. Pamatojoties uz Informācijas tehnoloģiju drošības likuma 3.1 panta piekto daļu Satiksmes ministrija ar 2019.gada 4.marta lēmumu Nr. 01-24/1 “Par pamatpakalpojuma sniedzēja un pamatpakalpojuma statusa piešķiršanu” nolēma piešķirt Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtam pamatpakalpojuma sniedzēja statusu un piešķirt pamatpakalpojuma statusu pakalpojumam “augstākā līmeņa domēna “.lv” nosaukumu reģistra pakalpojums”.

Elektronisko sakaru nozares datu avoti

Galvenais datu vācējs par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozari Latvijā ir Centrālā statistikas pārvalde, kas ik gadus veic iedzīvotāju un uzņēmumu apsekojumus, savukārt regulārus elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumus veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Kopējais valsts progress nozares attīstībā tiek novērtēts EK ikgadējā Eiropas Digitālā progresa ziņojumā. Vairāk informāciju var iegūt arī Latvijas sadaļā iekš Digitālā vienotā tirgus mājaslapas. Galvenie nozares progresa mērījumi ir pieejami Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotajā statistikā.

Ik gadu EK arī ierodas pārskata vizītē Latvijā, lai apzinātu nozares attīstības tendences un sekotu ES tiesību aktu ieviešanas progresam.

 
Atjaunota ilgtermiņa atļauja paaugstināta riska lidojumiem uzņēmumam “UAVFactory”
Atsākas ceļa remontdarbi uz reģionālā autoceļa no Kalnciema līdz Kūdrai; atjaunos ceļa segumu arī pie Kuldīgas
airBaltic rezervāciju apjoms pēdējo divu nedēļu laikā pieaudzis par gandrīz 500%
Atsākas ceļa pārbūve no Tīnūžiem līdz Ikšķilei
airBaltic Pilotu akadēmija atsāk praktiskās apmācības