Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
AVIĀCIJA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMĀCIJA SAISTĪBĀ AR PĀREJU UZ EIRO  
LICENCĒTĀS AVIOKOMPĀNIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
AUTOSATIKSME
JOMAS RAKSTUROJUMS
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
MELNO PUNKTU KARTE  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE AUTOCEĻIEM  
RĪCĪBAS PLĀNS TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI AUTOCEĻIEM  
AUTOCEĻU LIETOŠANAS NODEVA  
SABIEDRISKAIS TRANSPORTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAŽIERU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI  
DZELZCEĻŠ  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
RAIL BALTICA  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE DZELZCEĻA LĪNIJAI  
DZELZCEĻA LĪNIJAS TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
JŪRNIECĪBA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
BĪSTAMĀS KRAVAS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
SAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS  
PASTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
ELEKTRONISKIE SAKARI  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TRANZĪTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAULES BANKAS PĒTĪJUMS PAR LATVIJAS OSTĀM  
LATVIJAS OSTU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. - 2020. GADAM  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
FOTO ARHĪVS  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31        
Sākumlapa Nozares Autosatiksme Jomas raksturojums

Jomas raksturojums

Autosatiksmes apakšnozares politiku izstrādā, organizē un koordinē Satiksmes ministrija. Tā ietver autoceļu, autotransporta un ceļu satiksmes drošības jomas.

Autoceļi

Autoceļu jomas mērķis ir autoceļu tīkla efektīva uzturēšana un attīstība, lai veicinātu valsts ekonomisko progresu, iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos un sekmētu Latvijas starptautisko autoceļu atbilstību Eiropas autoceļu tīkla prasībām.

Satiksmes ministrijas pārvaldījumā ir valsts autoceļu tīkls 20131 km kopgarumā, no tiem 8901 km (44%) ir ar melno segumu (asfaltēti). Valsts autoceļu tīkla kompleksā vēl ietilpst arī 971 tiltsi un satiksmes pārvadi 31,2 km kopgarumā.

Latvijas kopējais ceļu tīkla blīvums ir pietiekams, bet tā tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Autoceļu posmos, kur sabrucis melnais segums, transportlīdzekļu satiksme tiek ierobežota un veikta šo posmu ārkārtas uzturēšana, savukārt autoceļiem ar grants segumu tiek veikta segumu papildus planēšana un labošana. Informācija par transportlīdzekļu maksimālās masas ierobežojumiem ir publicēta VAS „Latvijas Valsts ceļi” mājaslapā.

Autoceļu sakārtošana tiek plānota atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.– 2020. gadam izvirzītajiem mērķiem. Vadoties pēc minētajos vidēja termiņa plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem, ir izstrādāta un Ministru kabineta 2013.gada 21.maija sēdē izskatīta Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. – 2020.gadam (Programma).

Ņemot vērā, ka plānošanas process autoceļu tīklā ir nepārtraukts, Programma tiks koriģēta, jo noteiktās prioritātes pa gadiem mainās, ko nosaka satiksmes parametru izmaiņas, dažādu autoceļu posmu stāvokļa izmaiņu ātrums, kā arī pieejamā finansējuma apjoms.

Valsts galveno autoceļu tīklā apjomīgākie būvdarbi notiek A2 Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē (14,4. - 25,5. km); A13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) (113. – 135. km) un A9 Rīga (Skulte) – Liepāja (163. – 186. km). Šie projekti tiek īstenoti ar ES Kohēzijas fonda finansiālu atbalstu.

Ir uzsākta un turpinās valsts galveno autoceļu posmu segu pārbūve vietās, kur to stāvoklis ir kritisks un atbilst Ministru kabineta apstiprinātajiem kritērijiem finansēšanai no Kohēzijas fonda.

2007.-2013.gada plānošanas periodā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu pārbūvēti (noasfaltēti) 452 km valsts reģionālo autoceļu ar grants segumu 19 maršrutos (t.sk. šogad ekspluatācijā nododamie).

VAS "Latvijas Valsts ceļi" izdevuši "Melno punktu karti 2012", kurā apskatāmi bīstamie posmi un krustojumi un valsts autoceļiem. Kart eapskatāma šeit.

Ar rīcības plānu trokšņa samazināšanai iespējams iepazīties tīmekļa vietnē:http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/normativie_dokumenti/troksnu_kartes_un_ricibas_plani, kā arī valsts akciju sabiedrībā „Latvijas Valsts ceļi”, iepriekš piesakoties pa tālruni 67028150 (Guntis Grāvers). Vairāk informācijas šeit.

Autotransports

Eiropas Komisijas 2011. gada 28. marta Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” aicināts samazināt transporta atkarību no naftas. Tas jāpanāk, izmantojot politikas iniciatīvu kopumu, tostarp izstrādājot ilgtspējīgu alternatīvo degvielu stratēģiju, kā arī izveidojot atbilstošo infrastruktūru. Komisijas Baltajā grāmatā ierosināts arī transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2050. gadam samazināt par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai sasniegtu Baltajā grāmatā izvirzīto mērķi ir izstrādāta un pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (turpmāk – Direktīva 2014/94/ES). Minētā direktīva paredz līdz 2016.gada novembrim Eiropas Savienības dalībvalstīm izstrādāt normatīvos, administratīvos aktus un valsts politikas regulējumu attiecībā uz alternatīvo degvielu (sašķidrinātās dabasgāzes, saspiestās dabasgāzes, ūdeņraža, elektrotransportlīdzekļu) ieviešanu transporta nozarē. Lai izpildītu Direktīvas 2014/94/ES prasības Satiksmes ministrija izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir normatīvo aktu projektu un plāna izstrāde.

Apzinoties alternatīvo degvielu būtisko lomu nākotnē, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.-2016.gadam, kas atbilst arī Direktīvā 2014/94/ES paredzētajiem pasākumiem. Elektromobilitāte skar vienlaikus dažādas jomas: vides aizsardzības un ilgtspējas nodrošināšanu, enerģētiku, uzņēmējdarbību, transportu, līdz ar to elektromobilitātei ir vērā ņemams potenciāls turpmākajā Latvijas ekonomikas attīstībā. Lai veicinātu elektromobilitātes attīstību, plāns paredz konkrētus atbalsta politikas virzienus attiecībā uz svarīgākajiem tās elementiem: elektrotransportlīdzekļu izplatība, uzlādes staciju tīkla izbūve, atbalsts inovatīvu produktu izstrādei, kā arī sabiedrības izglītošana un informācijas pieejamības nodrošināšana par elektromobilitāti.

Tāpat arī, lai sasniegtu Baltajā grāmatā noteikto mērķi emisiju samazināšanā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2015/719 (2015.gada 29.aprīlis), ar ko groza Padomes Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos. Šī direktīva paredz atkāpes no transportlīdzekļu un transportlīdzekļu sastāvu maksimāli pieļaujamā svara un gabarītiem, kas noteikti Direktīvā 96/53/EK (1996.gada 25.jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos, tiem transportlīdzekļiem, kuri darbināmi ar alternatīvo degvielu dzinējiem, kas rada papildus masu, kā arī atkāpes noteiktas tiem transportlīdzekļiem, kas izgatavoti vai aprīkoti ar minētajā direktīvā noteiktajām iekārtām transportlīdzekļu aerodinamikas uzlabošanai.

Sākot ar 2014.gada 1.jūliju Latvijā ieviesta autoceļu lietošanas nodeva. Autoceļu lietošanas maksu un nodevas regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999.gada 17.jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu kravas transportlīdzekļiem.

Ar minēto direktīvu un tās grozošajām direktīvām ir izveidota Eiropas Savienības pamatsistēma smago kravas transportlīdzekļu aplikšanai ar ceļu lietošanas maksām. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm ir atļauts, bet ne noteikts par obligātu pienākumu uzlikt lietošanas maksas vai autoceļu nodevas kravas automobiļiem, kuru pilnā masa pārsniedz 3,5 tonnas, proti, maziem kravas automobiļiem, ja vien šādas maksas nav diskriminējošas un ja tās noteiktas tādā līmenī, lai nepārsniegtu izmaksas, kuras pilnīgi noteikti nepieciešamas autoceļu infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai.

Latvijā iekasēto nodevu un naudas sodus izlieto valsts galveno autoceļu uzturēšanai un attīstībai, kā arī nodevas administrēšanai un kontrolei. Nodevu maksā par valsts galveno autoceļu posmu lietošanu ar kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem.

Nodevas likmes tiek aprēķinātas, ņemot vērā transportlīdzekļa pilnu masu, asu skaitu, dzinēja ekoloģisko klasi, un tās ir diferencētas pēc ceļu tīkla lietošanas ilguma – viena diena, viena nedēļa, viens mēnesis (30 dienas) un viens gads.

Laika periodā no autoceļu lietošanas nodevas ieviešanas līdz 2014.gada beigām (01.07.2014.-31.12.2014) pārdoto vinješu skaits bija 5 882 08 ar kopējo summu 101 355 71 eiro.

Savukārt 2015.gada pirmajos trīs mēnešos pārdoto vinješu skaits bija 200986 ar kopējo summu 3 107 073 eiro

Visvairāk autoceļu lietošanas nodeva iegādāta Latvijā reģistrētajiem kravas transportlīdzekļiem Lietuvā, Polijā, Krievijā un Igaunijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem.

Lai visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs nodrošinātu vienotu noteikumu piemērošanu attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas laiku, pārtraukumiem un atpūtas laiku transportlīdzekļu vadītājiem, kas iesaistīti iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regula (EK) Nr.561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, kas groza Padomes Regulu (EEK) Nr.3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr.2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.3820/85. Tā īstenota atbilstoši Eiropas Komisijas 2007.gada 12.aprīļa lēmumam 2007/213/EK par veidlapu saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem, kas attiecas uz darbībām autotransporta jomā. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, Latvijā izstrādāti un 2007.gada 21.jūlijā stājušies spēkā 2007. gada 3. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 474 „Transportlīdzekļu apkalpes darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites noteikumi”, kas paredz īpašas darbību apliecinājuma veidlapas aizpildīšanu gadījumos, kad transportlīdzekļa vadītājs nav strādājis (bijis slims vai ikgadējā atvaļinājumā u.c.) un nevar uzrādīt tahogrammas par darba un atpūtas laiku iepriekšējā periodā. Pārvadājumos uz trešajām valstīm tiek piemērotas Eiropas valstu līguma attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR) normas.

Kopš 2006.gada Latvijā ieviesti digitālie tahogrāfi un tiek izsniegtas digitālā tahogrāfa kartes atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 2135/98, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un Direktīvu 88/599/EEK attiecībā uz Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Regulas (EEK) Nr. 3821/85 piemērošanu un Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumiem Nr.836 "Noteikumi par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karšu izsniegšanu, anulēšanu un apturēšanu uz laiku". Digitālā kontrolierīce (tahogrāfs) ir elektroniska kontroles ierīce, kas ieraksta un saglabā transportlīdzekļa apkalpes locekļa aktivitātes digitālā formātā, piemēram, transportlīdzekļa braukšanas ātrumu, kustības un stāvēšanas ilgumu, kā arī nobraukto attālumu.

Lielu uzmanību Satiksmes ministrija velta pasažieru un kravu iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu attīstībai.

2009.gada 14.novembrī Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma trīs regulas, kuras Latvijā pilnībā piemēro kopš 2011. gada 4. decembra:

•Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem..

•Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum.

•Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr.561/2006.

Regulas nosaka vienotas prasības pārvadātājiem, kuri vēlas nodarboties ar pasažieru vai kravas pārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā.

2012.gada 21.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 121 „Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz autopārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus” un 2012.gada 21.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 122 „Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāja atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā” nosaka kārtību kādā tiek izsniegtas speciālās atļaujas (licences) un Eiropas kopienas atļaujas kravas un pasažieru autopārvadātājiem.

Saskaņā ar 2012. gada 10. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem, to organizēšanas, veikšanas, maršrutu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas kārtību”. Valsts SIA „Autotransporta direkcija” izsniedz atļaujas starptautiskajiem regulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, ievērojot Regulu (EK) 1073/2009, kā arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas starptautiskajiem regulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem starp Latviju un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

2015. gada sākumā pasažieru pārvadājumus starptautiskajos regulārajos maršrutos veic 14 Latvijā reģistrētas firmas.

Ceļu satiksmes drošība

Ceļu satiksmes drošība vienmēr ir bijusi viena no Satiksmes ministrijas prioritātēm, jo īpaši ņemot vērā šī jautājuma būtisko ietekmi uz iedzīvotāju dzīvību, veselību un valsts tautsaimniecību kopumā. Tādēļ, turpinotCeļu satiksmes drošības nacionālā programmas 2001. – 2006.gadamunCeļu satiksmes drošības programmas 2007. – 2013.gadam uzsāktos darbības virzienus, izstrādātsCeļu satiksmes drošības plāns 2014. - 2016.gadam(apstiprināts ar Ministru kabineta 2014.gada rīkojumu Nr.72).

Plāns izstrādāts, izvirzot mērķi –līdz 2020. gadam par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010.gadu, kā arī par 50% samazināt smagi ievainoto skaitu, lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs 2013. -2020. gadam izvirzītos mērķus un nozares politikas rezultātus saskaņā ar Eiropas Savienības stratēģiju. Plāna darbības virzieni un pasākumi noteikti, izvērtējot „Ceļu satiksmes drošības programmas 2007. - 2013. gadam” rezultātus, un turpina tajā iesākto darbu ceļu satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanā. Plānā paredzētais optimistiskais scenārijs atbilst Eiropas Savienības izvirzītajam mērķim – līdz 2020. gadam divas reizes samazināsies gan bojāgājušo, gan smagi ievainoto skaits salīdzinājumā ar 2010. gadu, t.i. 7 - 10% ik gadus.

Relatīvie autoceļu satiksmes drošību raksturojošie rādītāji vēl joprojām ir vieni no sliktākajiem ES dalībvalstīs, neskatoties uz to, ka ceļu satiksmes drošības līmeņa uzlabošanās temps Latvijā ir viens no labākajiem Eiropas Savienībā. Neskatoties uz to, ka samazinājusies CSNg smaguma pakāpe, tā joprojām ir augstāka nekā Eiropas labāko valstu rādītāji. Smaguma pakāpes izvērtēšanai izmantots kritērijs - bojāgājušo skaits uz 100 CSNg ar cietušajiem. Tik strauja uzlabojuma dinamika skaidrojama arī ar to, ka minētajā atskaites gadā bojāgājušo un smagi ievainoto skaita ziņā Latvijai bija vissliktākā situācija Eiropā.Jārēķinās, ka turpmākā drošības līmeņa uzlabošana būs saistīta ar lielākām grūtībām. Ņemot vērā faktu, ka pēc bojā gājušo skaita samazinājuma no 2001. līdz 2012.gadam, Latvija atrodas vienā no vadošajām vietām ES, tomēr tāds rādītājs kā bojā gājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem Latvijā (87 – 2012.gadā) ir 1,6 reizes augstāks nekā ES vidējais (55 – 2012.gadā).

Shēmāautobraucējs-transportlīdzeklis-ceļš bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazinājumu pamatā paredzēts panākt ar uzlabojumiem pirmajos divos virzienos (autobraucējs-transportlīdzeklis), jo ceļu stāvokļa dēļ negadījumu skaits ir neliels – ceļi tiks sakārtoti atbilstoši programmai „Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. – 2020.gadam”, ko valdība ir atbalstījusi, bet galveno efektu dos autobraucēju apmācība, informatīvās kampaņas, autoparka nomaiņas veicināšana u.c.

Ļoti liels darbs ieguldīts sabiedrības informēšanā un izglītošanā satiksmes drošības jomā - kopš 2001.gada regulāri tiek veidotas satiksmes drošības kampaņas par aktuālām tēmām – braukšana reibumā (Izglāb draugu!, Stūrē skaidrā! u.c.),drošības jostu lietošana (Izdzīvo, kas piesprādzējas), ātruma pārsniegšana (Ātrums, nāvīgi viltīgs!), mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošība u.c. Jau 19 gadus Latvijā tiek organizētas Jauno satiksmes dalībnieku sacensības jaunajiem velosipēdistiem, kā arī konkurss mopēdistiem „Gribu būt mobils”, un topošajiem autovadītājiem – „Gada labākais topošais autovadītājs” u.c.

2014.gads un analīze

Pēc statistikas datiem 2014.gadā notikuši 3728 ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) ar cietušajiem, kuros bojā gājuši 212 un ievainoti 4603 cilvēki. Bojā gājušo skaits, salīdzinot ar 2013.gadu, ir palielinājies par 17,9% un par 6,0 % palielinājies ievainoto skaits. Kopumā esam atgriezušies apmēram 4 gadus nesenā pagātnē (2010.g.), kad uz Latvijas ceļiem bojā gāja 218 cilvēku.

Analizējot ceļu satiksmes negadījumu statistiku, jāsecina, ka galvenās ceļu satiksmes drošības problēmas 2014.gadā ir bijušas:

1) vieglo automobiļu vadītāju un pasažieru drošība. No visiem bojā gājušajiem tie pērn sastāda 42,6%, 2014.gadā gājuši bojā 91 vieglo automobiļu vadītāji un pasažieri. Turklāt 2014.gadā no šīs satiksmes dalībnieku grupas vairāk nekā puse bojā gājušo reģistrēti viena transportlīdzekļa negadījumā. Kopumā gada laikā šādu avāriju skaits ir palielinājies par 26,8%.

2) Gājēju drošība. Bojā gājušo skaita ziņā tā ir otra lielākā satiksmes dalībnieku grupa – 33,6% no visiem bojā gājušajiem. Šo satiksmes dalībnieku drošībai 2014.gada nogalē Latvijā tika izdalītas 20 500 gaismu atstarojošas vestes. Kampaņas un aktivitāšu ietekmē novembrī bojā gājušo gājēju skaits samazinājās par 50%.

Pēc 2014.gada statistikas, 40,8% no visiem CSNg ar gājējiem notikuši krēslā un tumsā, bet 70,4% no visiem bojā gājušajiem gājējiem reģitrēti krēslā un tumsā. Bojā gājušo mazaizsargāto satiksmes dalībnieku skaits ir palielinājies no 96 (2013.g.) līdz 103 (2014.g.), tas joprojām ir relatīvi liels - 2014. gadā 48,6% no visiem bojā gājušajiem un 40% no visiem ievainotajiem bijamazaizsargātie satiksmes dalībnieki (tai skaitā gājēji).

3) Divu riteņu transportlīdzekļu vadītāju un pasažieru drošība. Šo transportlīdzekļu (velosipēdi, mopēdi un motocikli) vadītāju un pasažieru drošība arī ir būtiska, jo 2014.gadā tie sastāda 15,2% no visiem bojā gājušajiem.

Līdz 2015.gada 1.aprīlim ir bojā gājuši 39 satiksmes dalībnieki, no kuriem 15 ir gājēji. Galvenie 2015.gada sākuma traģēdiju iemesli ir atstarojošo elementu nelietošana un nepareiza ielas šķērsošana (gājējiem), kā arī autovadītāju prasme, iemaņas un distances neievērošana slidenos laika apstākļos.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību situācijas nopietnībai, autobraucējiem ir piedāvātas bezmaksas ziemas braukšanas konsultācijas Biķernieku trasē (piedalījušies vairāk nekā tūkstotis autovadītāju, apmācības notikušas ne tikai Rīgā), kā arī ir organizētas vairākas akcijas, lai padarītu cilvēkiem pieejamākus gaismu atstarojošos apģērbus un aksesuārus.

Galvenās ceļu satiksmes drošības problēmas Latvijā

Izstrādājot Ceļu satiksmes drošības uzlabošanas plānu 2014.-2016.gadam, identificētas šādas problēmas:

1. Ne visi ceļu satiksmes dalībnieki rīkojas atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) prasībām, joprojām ne visi transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri lieto drošības līdzekļus (jostas, ķiveres, bērnu sēdeklīšus);

2. Ceļu satiksmes dalībnieku izglītošanas un apmācības līmenis vēl nav pietiekams;

3. Gājēju un velosipēdistu plūsmas daudzviet vēl nav atdalītas no transportlīdzekļu plūsmām;

4. Daudzu autoceļu tehniskais stāvoklis neatbilst drošības prasībām;

5. Zems gājēju drošības līmenis apdzīvotajās vietās tumsā, ko veicina nepietiekams apgaismojums. Gājēji un velosipēdisti nelieto atstarojošos materiālus kā to pieprasa CSN;

6. Ceļu satiksmes dalībnieku savstarpējās iecietības un sapratnes trūkums;

7. Bērni, neskatoties uz zināšanām par pareizu uzvedību ceļu satiksmē, ne vienmēr spēj tās piemērot realitātē, piedaloties ceļu satiksmē;

8. Daļai transportlīdzekļu vadītājiem ir tieksme braukt ātrāk nekā atļauts un izpildīt bīstamus manevrus, nedomājot par iespējamajām sekām, kuras var izraisīt CSNg;

9. Daudzi transportlīdzekļu vadītāji objektīvi nenovērtē savas braukšanas iemaņas mainīgos laika un ceļa apstākļos un transportlīdzekļu vadāmību tajos;

10. Apdzīšanas manevra izdarīšana nepietiekami pārredzamā ceļa posmā, kas izraisa frontālo sadursmi ar smagām sekām;

11. Neskatoties uz bargajiem sodiem un veiktajiem pasākumiem, joprojām daļa transportlīdzekļu vadītāju ceļu satiksmē piedalās alkohola reibumā.

Pasākumi tālākai ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.

Satiksmes drošības ķēdē pirmais ir ceļu satiksmes dalībnieks. Neatkarīgi no tehniskajiem pasākumiem ceļu satiksmes drošības politikas efektivitātes galarezultāts ir atkarīgs no satiksmes dalībnieku uzvedības. Šī iemesla dēļ būtiska ir izglītošana, apmācība un noteikumu ievērošanas nodrošināšana. Tomēr ceļu satiksmes drošības sistēmai jāņem vērā arī cilvēka kļūdas, neatbilstoša uzvedība un jālabo tā cik vien iespējams. Tāpēc visām sistēmas daļām, jo īpaši transportlīdzekļiem un ceļu infrastruktūrai jābūt “piedodošiem”, lai novērstu un ierobežotu šādu kļūmju ietekmi uz satiksmes dalībniekiem.

1. Detalizēta smago CSNg datu fiksēšana un analīze.

Lai turpinātu situācijas uzlabošanu Latvijā un izstrādātu priekšlikumus, nepieciešams operatīvi veikt detalizētāku situācijas, it īpaši smago ceļu satiksmes negadījumu izpēti. Līdzšinējā situācijas analīze, kas izmantota pēdējos 20 gadus, neļauj veikt objektīvu izpēti, lai noteiktu patiesos negadījumu iemeslus. Tādēļ turpmāk būtu nepieciešams katrai negadījuma vietai precīzi fiksēt: GPS koordinātes, ceļa faktisko stāvokli, infrastruktūru, kā arī automobiļu tehnisko stāvokli un vadītāja rīcību negadījuma brīdī. Tāpat Latvijas Valsts ceļu (LVC) speciālistiem tiks nodrošināta on-line pieslēgums IeM Informācijas centra datu bāzei ar mērķi saņemt un analizēt ceļu satiksmes negadījumu vietā fiksēto informāciju un negadījuma apstākļus, kā arī tiks nodrošināta LVC speciālista un tehnisko ekspertu līdzdalību izbraukumos uz smagu ceļu satiksmes noteikumu vietām kopā ar Valsts Policijas pārstāvjiem.

2. Vadītāju apmācības procesa pilnveidošana - tiek izstrādāti un tiks iesniegti Ministru kabinetā priekšlikumi autovadītāju apmācības sistēmas uzlabošanai. Tas paredz apmācības procesu sadalīt moduļos un apakšmoduļos (blokos). Piemēram, B kategorijai tie varētu būt 11 bloki un piecas nodarbības katrā blokā. Autoskolu programmas tiks papildinātas ar jauniem un aktuāliem tematiem (piemēram, bīstamu situāciju prognozēšana, risku novērtēšana, bagāžas pārvadāšana autobusos, dokumentācijas noformēšana kravu un pasažieru pārvadājumos). Mācībspēku profesionālajai sagatavotībai būtu nepieciešama 1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība. Apmācības procesā pievērst pastiprinātu uzmanību braukšanai sliktos laika un ceļa apstākļos.

3. Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un atbilstība tehniskās apskates prasībām - tiks pilnveidotas transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates prasības, pastiprinātu uzmanību pievēršot riepu stāvoklim, kā arī CSDD kopā ar Valsts Policijas amatpersonām jau veic transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli uz ceļiem, īpašu uzmanību pievēršot transportlīdzekļu riepu stāvoklim.

4. Attieksme pret ceļu satiksmes drošību- pareizas attieksmes par drošu pārvietošanos ceļu satiksmē veidošana - jāturpina veidot pareizu sabiedrības attieksmi par drošu pārvietošanos ceļu satiksmē. Šajā sakarā tiks turpinātas satiksmes drošības kampaņas par autovadītāju, pasažieru un mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību un atbildību ceļu satiksmē.

Kampaņa, lai veicinātu cieņu un sapratni starp satiksmes dalībniekiem

5. Ceļu satiksmes dalībnieku kontrole- jāturpina pilnveidot ceļu satiksmes dalībnieku kontrole, īpašu uzmanību pievēršot CSN pārkāpumu kontrolei uz autoceļiem, kā arī ieviešot informācijas apmaiņu par pārkāpējiem starp ES dalībvalstīm. Papildus šī pasākuma ietvaros Satiksmes ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Saeimas trešajam lasījumam Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) par sodu palielināšanu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu un gājēju noteikumu neievērošanu. Tāpat kā īpaši svarīgs faktors ir ātruma kontrole uz ceļiem – līdz 2015.gada jūnija sākumam būs uzstādīti vairāk kā 10 stacionārie radari un jau ir sākta ātruma kontrole, tāpat Valsts policija pievērš pastiprinātu uzmanību atļautā ātruma pārkāpējiem.

6. Inženiertehniskie risinājumi ceļu infrastruktūrā– ir maksimāli intensīvi jāturpina satiksmes organizācijas un satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi autoceļu tīklā -jārada droša un mobila vide visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, veicot pasākumus, kas fiziski atdala dažādas ceļu satiksmes dalībnieku grupas, piemēram, tālāk attīstot velosipēdistu un gājēju ceļu tīklu.

7. Autoparka vecums un tā atjaunošanas nepieciešamība - jaunu pasīvās drošības risinājumu ietekme uz satiksmes drošību ir tiešā mērā saistīta ar Latvijas autoparka vecumu un tā spēju tikt atjaunotam ar jaunākām automašīnām, kuru pasīvās drošības līmenis ir ievērojami lielāks. Analizējot ceļu satiksmes negadījumu starp diviem transporta līdzekļiem, kur viens ir salīdzinoši vecāks (piemēram, izgatavots pirms 15-20 gadiem) un pāris gadu vecu automašīnu, tad aplūkojot automašīnu bojājumus pēc to savstarpējas sadursmes, ir uzskatāmi redzams, kā jaunākajās automašīnai ir labāk saglabājusies braucēju dzīvības telpa, savukārt vecākajai automašīnai šī telpa bieži vien nespēj paglābt braucējus no smagām traumām. Pasākuma ietvaros jau šobrīd nodokļu politika ir vērsta, lai samazinātu novecojušu automašīnu ievešanu Latvijā, kā arī papildus tiek pievērsta pastiprināta uzmanība transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim, lai novērstu smagos ceļu satiksmes negadījumos iesaistītu transportlīdzekļu tālāku ekspluatāciju.

Informācija atjaunota 2015.gada 8.maijā

 
Latvijas Pasts 1.jūnijā rīko pastkaršu sūtīšanas projekta Postcrossing Latvijas dalībnieku kārtējo tikšanos
Sākušies būvdarbi posmā no Rēzeknes līdz Audriņiem
Pārbaudīta iekšējo ūdeņu pasažieru kuģu drošība
LVC uzdod būvniekiem labot atsevišķos posmos atklātos defektus
Uz Liepājas šosejas vairāk remondarbu posmu