Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
AVIĀCIJA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
LICENCĒTĀS AVIOKOMPĀNIJAS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
AUTOSATIKSME  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
MELNO PUNKTU UN CSNG KARTES  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE AUTOCEĻIEM  
RĪCĪBAS PLĀNS TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI AUTOCEĻIEM  
AUTOCEĻU LIETOŠANAS NODEVA  
DZELZCEĻŠ  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
RAIL BALTICA  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE DZELZCEĻA LĪNIJAI  
DZELZCEĻA LĪNIJAS TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
JŪRNIECĪBA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
PASTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
ELEKTRONISKIE SAKARI
JOMAS RAKSTUROJUMS
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TRANZĪTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
TRANZĪTA POLITIKAS DEPARTAMENTS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAULES BANKAS PĒTĪJUMS PAR LATVIJAS OSTĀM  
LATVIJAS OSTU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. - 2020. GADAM  
BĪSTAMĀS KRAVAS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
SAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
VIDEO  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
    1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31    
Sākumlapa Nozares Elektroniskie sakari Jomas raksturojums

Jomas raksturojums

Elektroniskie sakari

Elektronisko sakaru apakšnozares politikas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un ērtu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas Republikas teritorijā. Latvijā to regulē Elektronisko sakaru likums un no tā izrietošie tiesību akti. Ar Ministru kabineta 2018. gada 12. marta rīkojumu Nr. 102 “Par Elektronisko sakaru nozares politikas plānu 2018.–2020. gadam” ir apstiprināts Elektronisko sakaru nozares politikas plāns 2018.–2020. gadam. Ar to var iepazīties: https://www.vestnesis.lv/op/2018/52.2

Elektronisko sakaru nozares politikas īstenošanā iesaistītās institūcijas:

Institūcijas

Darbības joma

Satiksmes ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Politikas un tiesiskās vides izstrāde

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

VAS “Elektroniskie sakari”

Konkurences padome

Regulējošās vides un konkurences nodrošināšana

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Patērētāju tiesību aizsardzība

Datu valsts inspekcija

Datu aizsardzība

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Radiofrekvenču spektra resursu izmantošanas koordinācijas darba grupa

Radiofrekvenču spektra resursu pārvaldes politikas īstenošanas sekmēšana

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Numerācijas resursu izmantošanas koordinācijas darba grupa

Numerācijas resursu pārvaldes politikas sekmēšana

Satiksmes ministrijas Elektronisko sakaru nozares padome

Elektronisko sakaru nozares attīstības sekmēšana

Satiksmes ministrijas Elektronisko sakaru nozares padomes ekspertu darba grupa

Elektronisko sakaru nozares politikas īstenošanas sekmēšana

Aktualitātes

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem[1] elektronisko sakaru nozares komersantu neto apgrozījums 2015. gadā bija 761.6 miljoni eiro. Provizoriskie dati[2] liecina, ka 2016.gadā šis apgrozījums ir pieaudzis līdz 784.9 miljoniem eiro.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā 2018. gada aprīļa sākumā ir reģistrēti 295 elektronisko sakaru komersanti.

Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība Latvijā

2012. gada 20. novembrī Ministru kabinetā ir apstiprināta „Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013. - 2020. gadam”, kurā ietverti rīcības virzieni, lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto mērķi: līdz 2020. gadam nodrošināt, ka visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir iespēja abonēt interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu ne mazāku par 30 Mbit/s un 50 % vai vairāk ES mājsaimniecību abonētu interneta pieslēgumus ar ātrumu ne mazāku par 100 Mbit/s.

Lai nodrošinātu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visā valsts teritorijā, 2012. gadā ir uzsākta un šobrīd tiek īstenota ar Eiropas Komisijas 2011. gada 9. novembra lēmumu Nr. C(2011)7699) apstiprinātā valsts atbalsta programma “Nr. SA.33324 (2011/N) – Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās”. Tās īstenotāja ir valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

Valsts atbalsta programma tiek īstenota divās kārtās un tās ietvaros tiek izbūvēta elektronisko sakaru optiskā tīkla “vidējā jūdze” un izveidoti optiskā tīkla piekļuves punkti teritorijās, kurās neviens elektronisko sakaru komersants nesniedz un tuvāko triju gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s.

Optiskā tīkla piekļuves punktos nodrošināta iespēja vismaz pieciem elektronisko sakaru komersantiem ar vienādiem, nediskriminējošiem nosacījumiem veidot „pēdējās” jūdzes pieslēgumus, lai sniegtu interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem.

2015. gada 31. augustā ir pabeigta valsts atbalsta programmas 1.kārta, kuras īstenošanas rezultātā ir izbūvēti 1813 km elektronisko sakaru “vidējās jūdzes” optisko kabeļu trases un izveidoti 177 optiskā tīkla piekļuves punkti:

(https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=189aRaKsOu6P8M5_fgy00Oykey3c&usp=sharing).

Lai uzsāktu valsts atbalsta programmas 2. kārtas plānošanu, 2014.gadā pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma sabiedrība ar ierobežoto atbildību “Corporate Consulting” veica pētījumu par platjoslas pakalpojumu (ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s) pieejamību Latvijas teritorijā un aktualizēja atbalstāmo teritoriju sarakstu.

Valsts atbalsta programmas 2. kārta - projekts "Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās" Nr.2.1.1.0/16/I/001 - ir uzsākts 2016. gada jūlijā un to paredzēts īstenot līdz 2020. gada 31. decembrim. 2016. gada 6. jūlijā ir noslēgts līgums Nr.2.1.1.0/16/I/001 starp Centrālo finanšu līgumu aģentūru un valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” par projekta īstenošanu.

Valsts atbalsta programmas 2. kārtas ietvaros plānots izbūvēt aptuveni 2200 km “vidējās jūdzes“ optisko kabeļu tīkla un izveidot vismaz 220 piekļuves punktus, kuros vismaz pieciem elektronisko sakaru komersantiem būs iespēja veidot pēdējās jūdzes pieslēgumus platjoslas piekļuves pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem

(https://www.lvrtc.lv/uploads/4/2/4/6/42463025/2.karta.pdf ).

2017. gadā valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ir veicis iepirkumus optiskās infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbiem. 2017.gada vasarā visā Latvijas teritorijā ir uzsākti optiskā tīkla infrastruktūras projektēšanas darbi, savukārt būvniecības darbi tiks uzsākti 2018.gada pavasarī. Pirmo objektu nodošana ekspluatācijā ir plānota 2018.gada beigās.

Plašāka informācija par valsts atbalsta programmu pieejama projekta īstenotāja valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” mājas lapā:

http://www.lvrtc.lv/platjoslas-projekts.html?lang=lv

Videomateriāli par Valsts atbalsta programmas platjoslas projektu ir pieejami:

https://www.youtube.com/playlist?list=PLJPIGr49tJoe31YeG8ZXvbP5e9sIWlh_o

Augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistrācija

Pamatojoties Elektronisko sakaru likuma 5.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2014.gada 1.jūlija noteikumiem Nr.366 “Augstākā līmeņa domēna".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība”, Satiksmes ministrija ar 2015.gada 23.februāra lēmumu Nr.03-02/745 “Par augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāja atzīšanu” nolēma atzīt Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu par augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāju.

Stājas spēkā jauni viesabonēšanas nosacījumi Eiropas Savienībā

No 2017. gada 15. jūnija Eiropas Savienībā ir atcelti viesabonēšanas tarifi un mobilo sakaru lietotāji turpmāk saņems viesabonēšanas pakalpojumus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs par tādiem pašiem tarifiem kā mītnes valstī.

Grozījumi 2012. gada viesabonēšanas regulā īsteno principu “abonē viesos kā mājās”, kas nozīmē, ka mobilo sakaru lietotāji varēs ceļot Eiropas Savienībā un maksāt par balss zvaniem, īsziņām vai datu pārraidi tikpat, cik savā valstī. Vienlaikus jāatzīmē, ka jaunais regulējums ir paredzēts periodiskai ceļošanai, nevis mobilo sakaru izmantošanai, pastāvīgi uzturoties ārzemēs. Jaunie nosacījumi paredz, ka mobilo sakaru operatori ir tiesīgi piemērot tā saukto godīgas lietošanas politiku, proti, samērīgus kontroles mehānismus, lai nepieļautu viesabonēšanas ļaunprātīgu izmantošanu.

Līdz ar jauno nosacījumu piemērošanu mobilo sakaru lietotājiem, Eiropas Savienībā no 2017. gada 15. jūnija tiek samazināti arī starpoperatoru jeb vairumtirdzniecības tarifi balss zvaniem, īsziņām un datu pārraidei. Balss zvaniem maksimālais vairumtirdzniecības tarifs samazināsies no 0,05 EUR/min uz 0.032 EUR/min, īsziņām - no 0,02EUR uz 0,01 EUR par īsziņu. Ņemot vērā straujo datu pārraides lietojuma pieaugumu un situāciju, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem mobilo sakaru tarifiem Eiropas Savienībā, ir būtisks tieši datu pārraides tarifu pakāpenisks samazinājums ilgtermiņā – no 7.70 EUR/GB 2017.gadā uz 2.50 EUR/GB 2022. gadā.

Viesabonēšanas tarifu samazināšana ir regulāri pārskatīta jau kopš 2007. gada un Satiksmes ministrija sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Latvijas mobilo sakaru operatoriem un citām iesaistītajām pusēm ir nodrošinājusi aktīvu iesaisti un viedokļa paušanu diskusijās visos līmeņos, lai panāktu Latvijas mobilo sakaru lietotāju interesēm atbilstošu regulējumu.

Sīkāka informācija par viesabonēšanu latviešu valodā pieejama tīmekļa vietnēs:

https://ec.europa.eu/latvia/news/ce%C4%BCot%C4%81ju-viesabon%C4%93%C5%A1anas-maksas-atcel%C5%A1ana-es-2017-gad%C4%81_lv

http://europa.eu/youreurope/citizens/consumers/telecoms-internet/mobile-roaming-costs/index_lv.htm

5G ieviešana

Lai sekmētu jauno elektronisko sakaru 5G tehnoloģiju savlaicīgu ieviešanu Eiropas Savienībā un saglabātu Eiropas vadošo lomu 5G ieviešanas globālajā sacensībā, 2016.gada 14.septembrī Eiropas Komisija publicēja paziņojumu ”5G Eiropai. Rīcības plāns”. Rīcības plānā paredzēts līdz 2025. gadam nodrošināt nepārtrauktu 5G pārklājumu visu pilsētu teritorijās un gar visiem galvenajiem sauszemes transporta ceļiem. Vēl nav zināmi visi aspekti, kas saistīti ar 5G tehnoloģijai izmantojamiem frekvenču resursiem, kā arī nav izstrādāti ar tehniskiem risinājumiem saistītie 5G standarti.

5G infrastruktūras izvēršana ir viens no pamatelementiem Eiropas Savienības savienojamības nodrošināšanai un konkurētspējas uzlabošanai, no kā labumu gūtu kā patērētāji, tā arī uzņēmēji visdažādākajās nozarēs. Tiek lēsts, ka 2020. gadā pasaulē 5G tīkliem būs pievienoti 26 miljardi ierīču un 70 procentiem cilvēku būs savs viedtālrunis. Latvija jau šobrīd strādā pie savlaicīgas radiofrekvenču spektra resursu pieejamības nodrošināšanas, kā arī notiek pārrunas ar transporta nozari, lai pielāgotu publisko infrastruktūru ātrākai un lētākai elektronisko sakaru tīklu izvēršanai. 2017.gada 16.novembrī ir dibināta darba grupa ar visām iesaistītajām pusēm Latvijas 5G ieviešanas ceļveža izstrādei.

Latvija izstrādās 5G ieviešanas ceļvedi 2018.gadā, jo EK Sakaru komitejā plānots līdz 2018.gada aprīlim sagatavot dalībvalstīm nesaistošas vadlīnijas nacionālo platjoslas plānu pārskatīšanai un piemērošanai Savienojamības paziņojuma mērķiem, viens no kuriem ir 5G pieejamības nodrošināšana.

Pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas ir izveidota Sakaru komitejas (COCOM) darba grupa, kuras galvenais mērķis ir izstrādāt vadlīnijas un atbalstīt Eiropas Savienības dalībvalstis 5G tīklu ieviešanas ceļvežu izstrādē. Darba grupā dalību plāno arī Satiksmes ministrijas eksperti.

Radiofrekvenču spektra izmantošana zemes ciparu televīzijas apraidei un bezvadu elektronisko sakaru tīklu attīstībai

2017. gada 17. maijā ir stājies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums (ES) 2017/899 par 470–790 MHz radiofrekvenču spektra izmantošanu Eiropas Savienībā. Lēmums paredz no 2020. gada 30. jūnija 470–790 MHz radiofrekvenču spektru izmantot platjoslas elektronisko sakaru nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Lattelecom” ir piešķirtas tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumus līdz 2021. gada 31. decembrim, plānots, ka Latvijā 470–790 MHz radiofrekvenču spektrs tiks izmantots divus gadus vēlāk.

Lai izstrādātu 470-790 MHz radiofrekvenču spektra pārplānošanas pasākumu plānu un grafiku, kā arī modeli ciparu televīzijas zemes apraidei pēc 2021. gada, Satiksmes ministrija ir izveidojusi darba grupu, kuras sastāvā ir elektronisko sakaru un mediju nozares pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Bezmaksas bezvadu piekļuve internetam (WiFi4EU)

2017.gada 25.oktobrī pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2017/1953 ar ko attiecībā uz interneta savienojamības veicināšanu vietējās kopienās groza Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014, tādējādi tika veikti grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta regulējumā, kas ir pamats iniciatīvas finansēšanai.

Regula ļaus saskaņā ar vienkāršotu procedūru saņemt līdz pat 100% finansējumu projektiem, kas saistīti ar bezmaksas bezvadu (WiFi) savienojamības nodrošināšanu vietējās kopienās, jo īpaši lauku reģionos: publiskos laukumos, parkos, veselības aprūpes centros, bibliotēkās, muzejos un citās sabiedriskās vietās. Finansējumu paredzēts piešķirt iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Finansējums nav paredzēts interneta pieslēguma ikmēneša abonentmaksas segšanai, kas jānodrošina vismaz 3 gadus pēc interneta piekļuves punkta ierīkošanas.

Eiropas Komisija 2018.gada 20.martā atklāja tīmekļvietni “WiFi4EU” ( www.WiFi4EU.eu. ), kurā iespējams reģistrēties, lai varētu pieteikties iespējai saņemt ES finansējumu.

Plašāka informācija pieejama Eiropas Komisijas tīmekļvietnē https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/wifi4eu-bezmaksas-bezvadu-internets-eiropiesiem .

Eiropas Komisija plāno, ka pirmos projektu pieteikumus varēs iesniegt 2018.gada maijā.

eZvana darbības uzsākšana Latvijā

Nolūkā samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaitu, Latvija ir veikusi nepieciešamās darbības, lai ieviestu eZvana jeb neatliekamās palīdzības izsaukuma no transportlīdzekļa pakalpojumu. Izmantojot bezvadu sakaru tīklus, transportlīdzeklī iebūvētā eZvana sistēma pēc aktivizācijas izveido tiešu balss savienojumu ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ārkārtas izsaukumu centrāli. Vienlaikus ar balss savienojumu, no transportlīdzekļa uz ārkārtas izsaukumu centrāli tiek nosūtīta arī minimālā datu kopa, kurā ietilpst informācija par notikušo negadījumu, transportlīdzekļa atrašanās vietu un kustības virzienu, kā arī transportlīdzekļa VIN numuru.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu publisko mobilo sakaru tīklu operatori no 2017. gada 1. janvāra nodrošina eZvana identifikāciju publisko mobilo elektronisko sakaru tīklos un no 2017. gada 1. marta nodrošina eZvana izsaukuma maršrutēšanu uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ārkārtas izsaukumu centrāli. 2017. gada vasarā Iekšlietu ministrija ir ieviesusi eZvana pieņemšanas un apstrādes tehnisko infrastruktūru, tai ir veikti funkcionālie testi un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests no 2017. gada 1. oktobra ir uzsācis eZvana izsaukumu pieņemšanu, reģistrāciju un apstrādi. No 2018.gada 1. aprīļa visā Eiropas Savienībā oficiāli sāka darboties eZvana sistēma.

Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums

Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums tika izstrādāts, lai ieviestu prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15. maija direktīvā 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai. Jaunajā likumā ietvertas lielākā daļa direktīvas prasību, kā arī veikti atsevišķi grozījumi esošajos likumos.

Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likuma mērķis ir atvieglot un stimulēt sadarbības procesu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanā, kā arī veicināt esošās fiziskās infrastruktūras koplietošanu nolūkā samazināt tīkla attīstības izmaksas. Likums paredz informācijas pieejamības nodrošināšanu par esošo fizisko infrastruktūru un plānotajiem būvdarbiem. Likumā ir noteiktas elektronisko sakaru komersantu un citu nozaru (gāzes, elektroenerģijas, siltumapgādes, ūdensapgādes, dzelzceļa, autoceļu, ostu un lidostu) komersantu tiesības un pienākumi. Likumā ir noteikta ārpustiesas domstarpību izšķiršanas kārtība starp aptverto nozaru komersantiem. Domstarpību izšķiršanu nodrošina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Universālais pakalpojums sakaru nozarē

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu universālais pakalpojums ir minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas

Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 62. pantam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nosaka un regulāri pārskata universālajā pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu sarakstu un nodrošina tā publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Sākot ar 2017. gadu, universālais pakalpojums ietver no Elektronisko sakaru likuma 63. panta izrietošās saistības, tas ir īpašos pasākumus, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, tajā skaitā piekļuvi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, gāzes avārijas dienestam, turklāt šiem pakalpojumiem jābūt līdzvērtīgiem tiem pakalpojumiem, kurus saņem citi galalietotāji.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi projekts

Pamatojoties uz Eiropas digitālā vienotā tirgus stratēģiju, kurā atzīts, ka privātpersonām un uzņēmumiem ir jānodrošina interneta piekļuves pakalpojumi taisnīgas konkurences apstākļos, Eiropas Komisija 2016. gada 12. oktobrī nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas elektronisko sakaru kodeksa izveidi, kura izstrādes laikā paredzēts veikt elektronisko sakaru nozares normatīvā regulējuma pārstrādi un reformu.

Priekšlikumā paredzēts apvienot četru spēkā esošo direktīvu prasības:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem;

2.Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu;

3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu;

4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem.

Ierosinātās izmaiņas īpaši paredz:

- racionalizēt piekļuves regulējumu;

- veicināt vispārējās atļaujas režīmu izmantošanu;

- sekmēt radiofrekvenču spektra atvasinātos tirgus;

- precizēt reglamentējošo noteikumu darbības jomu un atsaukt nevajadzīgos pienākumus nodrošināt patērētāju aizsardzību, ja tie jau ir ņemti vērā, īstenojot horizontālos tiesību aktus vai nodrošināti ar tirgus palīdzību;

- saskaņot un precizēt ar numerāciju saistītos noteikumus un pārvaldību machine – to – machnine (M2M) kontekstā;

- pārskatīt nacionālo regulējošo iestāžu un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC ) uzdevumus.

Bulgārijas prezidentūras ietvaros tiek turpināts trialogu process ar Eiropas Parlamentu, lai tuvākajā laikā vienotos par direktīvas gala redakciju.

Privātuma noteikumu modernizēšana elektronisko sakaru nozarē

Pēdējo gadu laikā Eiropas Komisija ir uzsākusi ievērojamu datu aizsardzības sistēmas modernizācijas procesu, kā rezultātā 2016. gada maijā pieņemta jauna Vispārīgā datu aizsardzības regula. Līdz ar to arī specifiskais elektronisko sakaru regulējums datu aizsardzības jomā jāpielāgo jaunajai regulai. 2017. gada 10. janvārī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK. Pašlaik Bulgārijas prezidentūras vadībā tiek turpināta priekšlikuma izvērtēšana.

Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas gigabitu sabiedrību

Lai precīzāk definētu, kādai vajadzētu būt Eiropas interneta savienojamībai nākotnē, 2016. gada 14. septembrī Eiropas Komisija publicēja paziņojumu “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”, kurā ir izklāstīti trīs stratēģiskie mērķi attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu izvēršanu līdz 2025. gadam. To nolūks ir veidot gigabitu sabiedrību, kas balstīta uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem, tādējādi visiem Eiropas Savienībā nodrošinot digitālā vienotā tirgus priekšrocības.

Interneta savienojamības trīs stratēģiskie mērķi 2025. gadam:

- gigabitu savienojamība (interneta pieslēgums, kas lejuplīnijā un augšuplīnijā piedāvā vismaz 1 Gb/s) visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, bibliotēkām, pētniecības centriem, biznesa centriem, dzelzceļa stacijām, ostām, lidostām, ārstu praksēm, slimnīcām, stadioniem, valsts pārvaldes un pašvaldību ēkām, galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus;

- visām lielām pilsētām (Latvijā – Rīga, Jelgava, Liepāja, Daugavpils) ar tām piegulošām pārvietošanās zonām un visām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums;

- visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās ir pieejams interneta pieslēgums ar vismaz 100 Mb/s lejuplīnijas ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam.

Eiropas satelītnavigācijas pakalpojumi EGNOS un Galileo

Ņemot vērā aizvien pieaugošo lomu, ko ikdienas dzīvē ieņem ar kosmosa tehnoloģijām saistīti pakalpojumi un risinājumi, Eiropas Komisija ir izstrādājusi Kosmosa stratēģiju Eiropai. Viens no minētās stratēģijas stūrakmeņiem ir Eiropas Savienības kosmosa programmu EGNOS un Galileo nodrošināto pakalpojumu lietojamības uzlabošana publiskajā un privātajā sektorā.

Galileo programmas mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie dalībnieki Eiropā un visā pasaulē. EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmā pieejamo signālu kvalitāti. 2011. un 2012. gadā orbītā tika nogādāti pirmie četri pavadoņi. Šobrīd orbītā atrodas 18 pavadoņi. Līdz 2020. gadam plānots palaist orbītā 30 pavadoņus, ja tiks sasniegta EGNOS un Galileo sistēmas pilna funkcionalitāte.

EK ir apņēmusies panākt EGNOS un Galileo risinājumu pielietojumu dažādās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, aviācijas, transporta, loģistikas, lauksaimniecības. Pateicoties pozicionēšanas precizitātei līdz 1 metram un mazāk, Galileo pozicionēšanas pakalpojums ir daudz precīzāks nekā citu līdzīgu sistēmu pozicionēšanas pakalpojumi.

Sasniedzot pilnu EGNOS un Galileo funkcionalitāti, tiks nodrošināta šādu pakalpojumu pieejamība:

- atrašanās vietas noteikšanas un sinhronizācijas informācijas pieejamība, kura paredzēta galvenokārt satelītu navigācijas plaša apjoma lietojumiem. Pakalpojums pieejams tirgū no 2009. gada oktobra;

- komercpakalpojums, kas papildinās brīvi pieejamo pakalpojumu, piešķirot papildu navigācijas signālus un pakalpojumus citās frekvencēs;

- publiski regulēts pakalpojums, kas būs pieejams vienīgi attiecīgo valstu? pilnvarotiem lietotājiem, diskrētiem lietojumiem, kuri prasa efektīvu piekļuves kontroli un lielu pakalpojumu stabilitāti;

- glābšanas un meklēšanas pakalpojums kā Eiropas Savienības ieguldījums starptautiskajā kuģu meklēšanas un glābšanas briesmu trauksmes signalizācijas COSPAS-SARSAT sistēmā.

Vienu no vadošajām lomām Galileo un EGNOS pakalpojumu pārvaldīšanā realizē Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas, kas:

- veic Galileo un EGNOS pakalpojumu drošības akreditāciju un drošības centra darbību;

- piedalās sistēmas komercializācijas sagatavošanā, tostarp veicot vajadzīgo tirgus izvērtējumu;

- veicina sistēmu lietojumu un pakalpojumu ieviešanu satelītu navigācijas tirgū;

- nodrošina sistēmu komponenšu sertifikāciju.

Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūra ir izšķiroša nozīme Galileo un EGNOS satelītu navigācijas lietojumprogrammu un tehnoloģiju pētījumu atbalstam, pakalpojumu nākotnes attīstībai, t.sk. arī ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

IPv6 ieviešana

Datu pārraidei internetā pasaulē pamatā lieto IPv4 (interneta protokola versija četri), kur interneta protokola (IP) adreses izveidei izmanto 32 bitus. Ņemot vērā interneta lietotāju skaita un iekārtu skaita, kas savā darbībā izmanto IP adreses, milzīgo pieaugumu, visā pasaulē ir izveidojies IPv4 adrešu deficīts.

Latvijā vienu IPv4 adresi izmanto līdz pat 100 lietotājiem, kas rada dažādas problēmas. Viena no tām, ļoti būtiska, ir saistīta ar drošības jomu, jo tiesībsargājošās iestādes no saglabājamiem datiem ar grūtībām spēj identificēt galalietotāju, kurš ir veicis, pretlikumīgas darbības. Papildus norādāms, ka, piemēram, 100 lietotājiem lietojot vienu IPv4 adresi, no vienas IP adreses nereti veidojas tik liela datplūsma, kuru operatori (piemēram, Google) uztver kā robotierīces veidotu un rada lietotājam neērtības, pieprasot veikt papildu testu, lai varētu turpināt darboties internetā.

IPv6, kur IP adresei izmanto 128-bitus, līdz ar to, teorētiski pieļauj izmantot 2128 IP adrešu. Ar IPv6 ieviešanu tiek uzlabota maršrutēšana, jo ņemot vērā, ka IPv6 adresēm nav resursu ierobežojumu, katrs lietotājs var saņemt individuālu adresi, un lietotājs ir bez grūtībām identificējams, kas sekmē drošības internetā problēmu risināšanu. Izmantojot IPv6, iespējams nodrošināt arī labākus kvalitātes rādītājus, piemēram, attiecībā uz mobilitāti, multiraidi un tas ļauj ietaupīt infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas tīkla operatoriem.

Eiropas valstu pieredze liecina, ka IPv6 pielāgošanas tendence (adoption trend) ir dažāda. 2017.gada jūnijā, piemēram, Beļģijā tā ir visaugstākā – 37%, Grieķijā - 28%, Šveicē - 22%, kamēr citās valstīs – IPv6 pielāgošanas tendence ir tikai 0–5%, kas ir dialoga ar nozari rezultāts. Baltijā IPv6 pielāgošanas tendencē līderpozīcijas ieņem Igaunija, sasniedzot 17% un ieņemot augsto sesto vietu pasaulē. Latvija – 0.2% (Eiropā – 31.vieta), Lietuva ar 0.1% ieņem 33.vietu Eiropā.

Arī Latvijā ir nepieciešams dialogs ar elektronisko sakaru nozares pārstāvjiem, lai paātrinātu IPv6 adrešu ieviešanas procesu, jo esošā infrastruktūra tam vēl nav gatava. Risinājums būtu stimulēt tīkla operatoru pakāpenisku, izvērtētu pāreju uz IPv6 adresēm. Satiksmes ministrija turpmāk plāno izvērst diskusiju ar elektronisko sakaru nozari un tiesībsargājošajām iestādēm par pāreju no IPv4 uz IPv6, nepieciešamības gadījumā lemjot arī par iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos

IoT un M2M tehnoloģijas

IoT (Internet of Things, lietu internets)jeb starptīklošana ir interneta tīklā savienotas elektroniskas ierīces, kas pārraida informāciju uz mākoņdatnēm un viena otrai. Par IoT iekārtu var būt, piemēram, viedtālrunis, sadzīves tehnika, medicīnas aprīkojums u.tml. Latvijā viens no IoT pakalpojumu pielietojumiem ir M2M (machine – to – machine, mašīna – mašīna sakari)tehnoloģijas izmantošana viedajos elektroenerģijas skaitītājos.

Eiropas Savienībā, izmantojot M2M tehnoloģiju, 2013.gadā pie elektronisko sakaru tīkla pieslēgtas 1,8 miljardi IoT iekārtas un paredzams, ka 2020.gadā to skaits sasniegs sešus miljardus. Eiropas Komisija prognozē, ka IoT palīdzēs uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinās jaunas darba vietas, uzņēmējdarbības iespējas un nozares izaugsmi. Tiek prognozēts, ka tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā strauji attīstīsies M2M tehnoloģijas pielietojamība veselības aprūpē, enerģētikā, transportā un loģistikā, būvniecībā, finansēs un apdrošināšanā, kas prasīs pielāgot regulējošo vidi šiem risinājumiem.

IoT un M2M vajadzībām ir nodrošināms gan radiofrekvenču spektrs, gan numerācijas resursi.

Satiksmes ministrija, sadarbībā ar nozari strādā pie grozījumiem normatīvajos aktos, paredzot ierobežot 870–876 MHz un 915–921 MHz radiofrekvenču spektra joslu piešķiršanu līdz to lietojuma pārplānošanai.

Ievērojot IoT/M2M pakalpojumu straujo attīstību, ir aktualizējies jautājums arī par jauna numerācijas diapazona atvēršanu Numerācijas plānā M2M sakariem. Atzīmējams, ka esošā regulējuma ietvaros elektronisko sakaru komersanti jau piedāvā IoT/M2M pakalpojumus, pieslēgumam piešķirot numuru no komersantiem piešķirtajiem numerācijas resursiem. Esošais normatīvais regulējums dod tiesības komersantiem piešķirt numerāciju galalietotāju pieslēguma punktam publiskajā fiksētajā un publiskajā mobilajā elektronisko sakaru tīklā, tajā skaitā arī izmantošanai IoT/M2M pakalpojumiem. Taču Numerācijas plānā nav izdalīts speciāls numerācijas diapazons IoT/M2M pakalpojumiem.

Elektronisko sakaru nozares plānā 2018.-2020.gadam secināts, ka numerācijas resursu piesaiste M2M sakaru nodrošināšanai ir vērtējams kā īstermiņa vai vidēja termiņa risinājums, savukārt, ilgtermiņa risinājums ir plašs IPv6 adrešu pielietojums M2M sakaru nodrošināšanai. Šī jautājuma atkārtotai izvērtēšanai, Satiksmes ministrijai līdz 2019.gada 1.martam uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par numerācijas resursu izmantošanu.

Plānotie pasākumi

Šobrīd Satiksmes ministrija gatavojas Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) Pilnvaroto pārstāvju konferencei (PP-18), kas notiks no 2018. gada 29. oktobra līdz 16. novembrim Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pilnvaroto pārstāvju konference tiek sasaukta reizi 4 gados un tā nosaka Starptautiskās Telesakaru savienības vispārējo politiku, apstiprina nākamo 4 gadu stratēģisko un finanšu plānu, kā arī ievēl Starptautiskās Telesakaru savienības amatpersonas un valstis (un to kandidātus), kas darbosies Starptautiskās Telesakaru savienības pārvaldes struktūrās, piemēram, Padomē. Konferences ietvaros tiek lemts par nepieciešamību izdarīt grozījumus Starptautiskās Telesakaru savienības pamatdokumentos – Konstitūcijā un Konvencijā, kā arī tiek vērtēti valstu sagatavotie priekšlikumi rezolūcijām un lēmumiem par savienības turpmākā darba organizāciju.

Vienlaikus Satiksmes ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas ir atbildīga par Nacionālā radiofrekvenču plāna izstrādi, un valsts akciju sabiedrību “Elektroniskie sakari” gatavojas Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) Pasaules Radiosakaru konferencei (WRC-19), kas notiks no 2019. gada 28. oktobra līdz 22. novembrim Šarmelšeihā, Ēģiptē. Konferences ietvaros tiks grozīti Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumi, kas nosaka radiofrekvenču lietošanu un saskaņošanu visā pasaulē un ir pamatā reģionālajām un atsevišķu valstu divpusējām un daudzpusējām vienošanām un valstu nacionālajiem frekvenču plāniem.

Nacionālajā radiofrekvenču plānā tiek iestrādātas gan Eiropas Savienības normu, gan Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumu prasības.

Elektronisko sakaru nozares datu avoti

Galvenais datu vācējs par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozari Latvijā ir Centrālā statistikas pārvalde, kas ik gadus veic iedzīvotāju un uzņēmumu apsekojumus, savukārt regulārus elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumus veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Kopējais valsts progress nozares attīstībā tiek novērtēts Eiropas Komisijas ikgadējā Eiropas Digitālā progresa ziņojumā. Galvenie nozares progresa mērījumi ir pieejami Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotajā statistikā.

Ik gadu Eiropas Komisija arī ierodas pārskata vizītē Latvijā, lai apzinātu nozares attīstības tendences un sekotu Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanas progresam.



[1] http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikgad__uznemfin/UF0021_euro.px/?rxid=

[2]http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikgad__uznemfin/UF0021_euro.px/table/tableViewLayout2/?rxid=

 
LDz pirmajā pusgadā pieaug apgrozījums un peļņa
Uz Vidzemes šosejas pirms Bērzkroga sākas būvdarbi
Pirmo reizi valsts ceļu tīklā ceļa pamatu stabilizēšanai purvainā posmā tiks izbūvētas kolonnas, to darīs speciālisti no Polijas; aicinām uz mediju dienu būvlaukumā pie Madlienas
Pirmajā pusgadā par 4% pieaudzis AS “Pasažieru vilciens” pārvadāto pasažieru skaits
airBaltic jūlijā pārvadā vairāk nekā 450000 pasažieru