Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
AVIĀCIJA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMĀCIJA SAISTĪBĀ AR PĀREJU UZ EIRO  
LICENCĒTĀS AVIOKOMPĀNIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
AUTOSATIKSME  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
MELNO PUNKTU KARTE  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE AUTOCEĻIEM  
RĪCĪBAS PLĀNS TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI AUTOCEĻIEM  
AUTOCEĻU LIETOŠANAS NODEVA  
SABIEDRISKAIS TRANSPORTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAŽIERU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI  
DZELZCEĻŠ  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
RAIL BALTICA  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE DZELZCEĻA LĪNIJAI  
DZELZCEĻA LĪNIJAS TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
JŪRNIECĪBA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
BĪSTAMĀS KRAVAS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
SAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS  
PASTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
ELEKTRONISKIE SAKARI
JOMAS RAKSTUROJUMS
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TRANZĪTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAULES BANKAS PĒTĪJUMS PAR LATVIJAS OSTĀM  
LATVIJAS OSTU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. - 2020. GADAM  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
FOTO ARHĪVS  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31        
Sākumlapa Nozares Elektroniskie sakari Jomas raksturojums

Jomas raksturojums

Elektronisko sakaru apakšnozares politikas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un ērtu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas Republikas teritorijā. Latvijā to regulē Elektronisko sakaru likums un no tā izrietošie tiesību akti. Ar Ministru kabineta 2011.gada 13. aprīļa rīkojumu Nr. 151 apstiprinātajā dokumentā „Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2011.–2016.gadam” ir formulēti četri rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai:

1. sekmēt noteikta līmeņa elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti un uz galalietotāja vajadzībām orientētu pakalpojumu sniegšanu;

2. radīt nosacījumus inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai;

3. attīstīt valsts privāto elektronisko sakaru tīklu nepārtrauktai un efektīvai valsts pārvaldes funkcionēšanas nodrošināšanai;

4. nodrošināt stabilu investīciju vidi.

Elektronisko sakaru nozares politikas īstenošanā iesaistītās institūcijas.

Institūcijas

Darbības joma

Satiksmes ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Politikas un tiesiskās vides izstrāde

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

VAS "Elektroniskie sakari"

Konkurences padome

Regulējošās vides un konkurences nodrošināšana

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Patērētāju tiesību aizsardzība

Datu valsts inspekcija

Datu aizsardzība

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Radiofrekvenču spektra resursu izmantošanas koordinācijas darba grupa

Radiofrekvenču spektra resursu pārvaldes politikas īstenošanas sekmēšana

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Numerācijas resursu izmantošanas koordinācijas darba grupa

Numerācijas resursu pārvaldes politikas sekmēšana

Satiksmes ministrijas Elektronisko sakaru nozares padome

Elektronisko sakaru nozares attīstības sekmēšana

Satiksmes ministrijas Elektronisko sakaru nozares padomes ekspertu darba grupa

Elektronisko sakaru nozares politikas īstenošanas sekmēšana

Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) datiem[1] elektronisko sakaru nozares regulējamo komersantu apgrozījums 2014.gadā veidoja 529 miljonus eiro (regulēto un neregulēto pakalpojumu apgrozījums).

Elektronisko sakaru nozarē uz 2016.gada 10.martu reģistrēti 373 komersanti.

Aktualitātes

Virszemes ciparu TV apraide 2010.gada 1.jūnijā visā Latvijas teritorijā tika pabeigta pāreja uz televīzijas programmu Virszemes apraidi ciparformātā.

Kopš 2014.gada 1.janvāra saskaņā ar koncepciju "Par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada" (Ministru kabineta 2012.gada 10.maija rīkojums Nr.216) VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) ir noteikts pienākums nodrošināt galalietotājiem bez maksas pieejamo nacionālo un reģionālo televīzijas programmu izplatīšanu, kā arī nosacītās piekļuves pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātā konkursa nolikuma prasībām.

Savukārt tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu zemes apraidē no 2014.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim ir piešķirtas SIA „Lattelecom” saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija rīkojumu Nr.269 „Par konkursa "Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes apraidē" uzvarētāja apstiprināšanu”.

Plašāks skaidrojums par virszemes ciparu TV tehnisko nodrošinājumu pieejams LVRTC mājaslapā (http://www.lvrtc.lv/lat/pakalpojumi/tv_radio_apraide_un_datu_parraide/televizija).

Projekts "eCall" ("eZvans")

Lai atbalstītu Eiropas Savienības mērķi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaitu, Latvija ir pievienojusies izstrādātajai eCall iniciatīvai par neatliekamās palīdzības izsaukuma no transportlīdzekļa pakalpojuma ieviešanu. 2011.gada 31. martā satiksmes ministrs Briselē parakstīja saprašanās memorandu par eCall sistēmas izveidošanu. Saprašanās memoranda parakstīšana ir pirmais posms ceļā uz eCall ieviešanu, un tādā veidā Latvija ir izrādījusi savu gatavību sekmēt nepieciešamo plānu izstrādi pakalpojuma ieviešanai.

Projekta "eCall" mērķis ir samazināt neatliekamās palīdzības dienestu reaģēšanas laiku lauku apvidos par 50%, savukārt, pilsētās par 40%. Eiropas Komisijasaprēķini liecina, ka tādējādi būtu iespējams izglābt līdz pat 2500 cilvēku gadā. Projekts arī paredz, ka "eCall" signālu varētu raidīt manuāli, bet gadījumos, kad noticis smags negadījums, transportlīdzeklis signālu nosūtītu automātiski.

Projekta īstenošanā nepieciešams iesaistīt arī autoražotājus, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus un citus partnerus.

2015. gada 26. novembrī stājās spēkā grozījumi Elektronisko sakaru likumā (turpmāk – likums). Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām likumā tika nodrošināta eZvana darbība Latvijas Republikas teritorijā, kā arī ieviesta eZvana definīcija. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantiem, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, noteikts par pienākumu nodrošināt eZvana bezmaksas izsaukumu, identifikāciju un tālāku pārraidīšanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru „112”.

Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība Latvijā

2012.gada 20.novembrī Ministru kabinetā ir apstiprināta „Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013. - 2020.gadam”, kurā ietverti rīcības virzieni stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktā mērķa - uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam – sasniegšanai. Atbilstoši stratēģijai 2020. gadā jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir jābūt iespējai abonēt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu ne mazāku par 30 Mbit/s.

Lai nodrošinātu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visā valsts teritorijā, 2012.gadā sākta un šobrīd tiek īstenota ar Eiropas Komisijas 2011.gada 9.novembra lēmumu Nr.C(2011)7699 ) apstiprinātā valsts atbalsta programma «Nr.SA.33324 (2011/N) – Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās» (turpmāk – VAP). Tās īstenotāja ir VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

VAP tiek īstenota divās kārtās un tās ietvaros paredzēts izbūvēt elektronisko sakaru optiskā tīkla „vidējo jūdzi” un izveidot optiskā tīkla piekļuves punktus teritorijās, kurās neviens elektronisko sakaru komersants nesniedz un tuvāko triju gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s (turpmāk – "baltās" teritorijas).

2015.gada 31.augustā ir pabeigta VAP 1.kārta, ”kuras īstenošanas rezultātā „baltajās” teritorijās ir izbūvēti 1813 km elektronisko sakaru “vidējās jūdzes” optisko kabeļu trases un izveidoti aptuveni 177 optiskā tīkla piekļuves punkti.

Lai uzsāktu VAP 2.kārtas plānošanu, 2014.gadā pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA „Corporate Consulting” veica pētījumu par platjoslas pakalpojumu (ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s) pieejamību Latvijas teritorijā un aktualizēja atbalstāmo teritoriju sarakstu:

http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=451.

Pēc atbalstāmo teritoriju saraksta izskatīšanas un apstiprināšanas VAP īstenošanas uzraudzībai izveidotajā Optiskā tīkla uzraudzības komitejā, tiks izveidots izbūvējamā optiskā tīkla kartējums.

VAP 2.kārtā (no 2016.-2020.gadam) ir plānots izbūvēt ~ 3000 km elektronisko sakaru “vidējās jūdzes” optiskā tīkla līniju un izveidot ne mazāk kā 200 optiskā tīkla piekļuves punktus, radot iespēju šajos piekļuves punktos vismaz pieciem elektronisko sakaru komersantiem ar vienādiem, nediskriminējošiem nosacījumiem veidot „pēdējās” jūdzes pieslēgumus interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem.

Plašāka informācija par VAP pieejama projekta īstenotāja LVRTC mājas lapā:

http://www.lvrtc.lv/lat/projekti/platjosla

Bezvadu sakaru tīklu attīstība

No 2015.gada 1.jūlija radiofrekvenču spektra diapazons 790-862 MHz tiek izmantots mobilo sakaru sistēmām. Šis diapazons ir piemērots izmantošanai lauku apvidos un ar tā palīdzību mobilo sakaru operatori varēs piedāvāt galalietotājiem modernus platjoslas interneta piekļuves pakalpojumus.

Direktīva 2014/53/ES (Radioiekārtu direktīva)

Direktīva 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/5/EK (turpmāk – Direktīva), kura ir pieņemta 2014.gada 16.aprīlī, paredz sekojošas galvenās izmaiņas:

- vairs nenotiks paziņošana par iekārtu izplatīšanas uzsākšanu, ko šobrīd nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta noteikumi Nr. 561 „Radioiekārtu un elektronisko sakaru tīkla galiekārtu atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas un lietošanas kārtība”;

- precizēta direktīvas darbības joma (galiekārtas izslēgtas no tvēruma, ietverti apraides uztvērēji; testa iekārtas, ko lieto profesionāli, izslēgtas no tvēruma);

- precizētas būtiskās prasības iekārtām (drošuma prasība attiecināma arī attiecībā uz dzīvniekiem; iekārtas, ko nevar lietot nevienā ES valstī nevarēs būt marķētas ar zīmi „CE”);

- atcelts tehniskās grupas identifikators (ar apli apvilkta izsaukuma zīme) marķējumā;

- precizēti ražotāju, to pilnvaroto pārstāvju, importētāju un izplatītāju pienākumi;

- precizētas atbilstības novērtēšanas procedūras;

- precizētas prasības paziņotajām institūcijām;

- precizēta tirgus uzraudzības kārtība;

- paredzēti jauni pasākumi, kā nodrošināt atbilstību iekārtām, kam ir atsevišķi ražotāji aparatūrai un programmatūrai;

- paredzēts jauns instruments (reģistrācijas sistēma) iekārtām, kam ir zems atbilstības līmenis.

Direktīvu plānots ieviest, veicot nepieciešamās izmaiņas Latvijas Republikas normatīvajos aktos. Pašlaik Saeimā tiek skatīts likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Vienlaikus izskatīšanai Ministru kabinetā tiek gatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas un lietošanas noteikumi”.

Direktīva 2014/61/ES

2014.gada 15.maijā pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (turpmāk – Direktīva).

Direktīvas mērķis ir atvieglot ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanu un starpnozaru koordinēšanu.

Direktīva paredz:

- piekļuves veicināšanu daudzu nozaru (piemēram, enerģētika, siltumapgāde, ūdensapgāde, transporta nozare u.c.) infrastruktūrai platjoslas elektronisko sakaru inženiertīklu izvēršanai;

- strīdu izšķiršanas mehānisma nodrošināšanu starp aptverto nozaru komersantiem un elektronisko sakaru komersantiem;

- informācijas pieejamības nodrošināšanu par esošo infrastruktūru un plānotajiem būvdarbiem;

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu „Par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai” šīs direktīvas prasību ieviešanai. Balstoties uz konceptuālo ziņojumu, ir izstrādāti vairāki likumprojekti.

Normatīvos aktus jāpiemēro no 2016.gada 1.jūlija. Līdz 2017.gada 1.janvārim vienotajā informācijas punktā jābūt pieejamiem informācijas minimuma elementiem par tīkla operatora fizisko infrastruktūru.

 
 
Informācija atjaunota 27.04.2016


[1] https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/SPRKGadaParskats201427Jun2015palapam.pdf

 
Sākas remontdarbi uz ceļa Aizkraukle–Jēkabpils
airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju
Autovadītāju ievērībai: palēnināta satiksme pie Rīgas HES un Ulbrokā; īslaicīgi būs slēgta dzelzceļa pārbrauktuve Ciemupē
Autovadītāju ievērībai: palēnināta satiksme pie Rīgas HES un Ulbrokā; īslaicīgi būs slēgta dzelzceļa pārbrauktuve Ciemupē
Ar mikroautobusiem RAF “Latvija” atkārtos ekspedīciju līdz Vladivostokai