Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
AVIĀCIJA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMĀCIJA SAISTĪBĀ AR PĀREJU UZ EIRO  
LICENCĒTĀS AVIOKOMPĀNIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
AUTOSATIKSME  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
MELNO PUNKTU KARTE  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE AUTOCEĻIEM  
RĪCĪBAS PLĀNS TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI AUTOCEĻIEM  
AUTOCEĻU LIETOŠANAS NODEVA  
SABIEDRISKAIS TRANSPORTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAŽIERU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI  
DZELZCEĻŠ  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
RAIL BALTICA  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE DZELZCEĻA LĪNIJAI  
DZELZCEĻA LĪNIJAS TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
JŪRNIECĪBA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
BĪSTAMĀS KRAVAS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
SAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS  
PASTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
ELEKTRONISKIE SAKARI  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TRANZĪTS
JOMAS RAKSTUROJUMS
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAULES BANKAS PĒTĪJUMS PAR LATVIJAS OSTĀM  
LATVIJAS OSTU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. - 2020. GADAM  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
FOTO ARHĪVS  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
    1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31    
Sākumlapa Nozares Tranzīts Jomas raksturojums

Jomas raksturojums

 

Latvija ir piemērota vieta tranzīta un loģistikas organizēšanai starp - Eiropas Savienības, NVS un Āzijas tirgiem. Ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, loģistikas centru, kā arī kuģu aģentu, ekspeditoru un naftas un naftas produktu cauruļvadu operatori sniedz efektīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus. Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā – ostās, dzelzceļā un autoceļos – vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos.

Latvijas ostās 2015.gadā apstrādāja gandrīz 70 milj.tonnu kravu. Regulāra prāmju satiksme savieno Latviju ar Zviedrijas un Vācijas ostām. Konteinerlīnijas sniedz iespējas veikt konteinerpārvadājumus uz daudzām citām Baltijas jūras ostām un tālākām ostām Eiropas Savienībā.

1520 mm dzelzceļš

Dzelzceļa sistēma ar sliežu platumu 1520 mm dzelzceļu kravu pārvadājumu organizēšanas sistēma nodrošina NVS un Āzijas valstīm tiešu izeju uz Latvijas ostām Eiropas Savienībā. 2015. gadā pa dzelzceļu tika pārvadātas gandrīz 56 miljoni tonnas kravu. 87% no dzelzceļa pārvadājumiem tiek vests tranzītā caur ostām, 3% pa sauszemi. Tikai 10% ir Latvijas importa, eksporta kravu pārvadājumi.

Nozīmīgākie autoceļu, dzelzceļu maršruti, ostas un lidostas ir iekļautas Eiropas Savienības TEN-T tīklā.

Latvijas tranzīta koridori ir iekļauti arī citos starptautiskos transporta tīklos : ANO autoceļu tīklā AGR, dzelzceļu tīklā AGC, kombinēto pārvadājumu tīklā AGTC, Eirāzijas transporta koridoros EATL un Dzelzceļu sadraudzības organizācijas tīklos OSZD.

Latvija par prioritāru uzskata efektīvas, drošas, multimodālas, sabalansētas, videi draudzīgas un konkurētspējīgas transporta sistēmas attīstību, stabilu tranzīta kravu apjoma pieaugumu, distribūcijas un loģistikas centru attīstību un kravu pievienotās vērtības palielināšanu.

Latvijas transporta infrastruktūra

Latvijas transporta infrastruktūras karte

Latvijas tranzīta koridoru veido trīs ostas, kuras savienotas ar TEN-T tīkla autoceļiem un dzelzceļu, kā arī divi naftas un viens naftas produktu maģistrālais cauruļvads uz Ventspili. Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome.

Lielās ostas nodrošina galvenokārt tranzīta kravu apstrādi. Rīgas un Ventspils ostas darbojas brīvostas statusā, Liepājas osta ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) sastāvdaļa. Uzņēmumi, kas darbojas brīvostās un SEZ var saņemt ne tikai muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu 0% likmi, bet arī līdz pat 80% atlaidi no uzņēmuma ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļiem. Ostas aktīvi realizē dažādus investīciju projektus, kas saistīti ar industriālo un distribūcijas parku celtniecību un attīstību, piesaistot investīcijas, radot augstāku pievienoto vērtību, attīstot ražošanu, palielinot sniegto pakalpojumu spektru un radot jaunas darba vietas.

Mazās ostas - Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Pāvilosta, Roja, Jūrmala un Engure galvenokārt nodarbojas ar kokmateriālu nosūtīšanu un zvejas produktu pieņemšanu, vasaras sezonā tās darbojas arī kā jahtu ostas. Mazās ostas šobrīd ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem.

Mērķis

Latvijas ostu attīstības programma 2014.-2020.gadam mērķis ir uzturēt un saglabāt augsti attīstītas, starptautiskajiem standartiem atbilstošas Latvijas ostas, kuras ar veiksmīgu darbību ir iekļāvušās vienotajos transkontinentālos multimodālajos transporta koridoros, piedāvājot pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, palielinot apstrādājamo kravu apjomus un nodrošinot augstas kvalitātes pasažieru apkalpošanu.

Latvijas ostu mērķis ir nostiprināt līdera pozīcijas Baltijas valstu ostu vidū, saglabājot esošos kravu apjomus, kā arī piesaistot jaunas kravu plūsmas, kravu veidus un klientus.

Pēdējos gados

Aktīvi piedalāmies Eiropas Savienības politikas veidošanā un pilnvērtīgi iesaistāmies Eiropas Savienības starptautiskās tirdzniecības aktivitātēs.

Pēdējā laikā tranzīta pakalpojumu attīstībā paveikts ļoti daudz:

  • Latvijā pilnā apjomā darbojas Eiropas Savienības muitas tiesību aktu normas preču importam, tranzītam un eksportam starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm.
  • Galvenie transporta infrastruktūras objekti iekļauti TEN-T tīklā, kurā arī tiek ieguldītas lielākās investīcijas, tai skaitā lielākā daļa Eiropas Savienības sniegtās finansiālās palīdzības.
  • Lai veicinātu jaunu loģistikas centru veidošanos un piesaistītu jaunas kravu plūsmas, ir atvieglots nodokļu režīms - preču importētāji Eiropas Savienībā preces var ievest Latvijā, atmuitot, nemaksājot pievienotās vērtības nodokli, un uzglabāt jau atmuitotas preces distribūcijas centrā līdz tiek saņemts pieprasījums konkrētai partijai konkrētam veikalam citā dalībvalstī.
  • Ostās un uz dzelzceļa ir izveidoti Eiropas Savienības prasībām atbilstoši robežkontroles punkti.
  • Aktīvi piedalāmies Ziemeļu dimensijas Transporta un loģistikas partnerības darbā, kur nodarbojamies ar Latvijas interešu un projektu aizstāvēšanu, ar mērķi rast risinājumus Latvijas tranzīta vides uzlabošanai.
  • Esam aktīvi, iesaistoties ANO ekspertu darba grupas Eirāzijas Transporta Savienojumu (EATL) darbā, esam panākuši transporta savienojumu starp Latviju un Baltkrieviju, kā arī Latviju un Krieviju - iekļaušanu EATL kartēs.
  • Kopš 2003.gada regulāri kursē konteinervilciens „Baltika – Transit”, kurš savieno Baltijas valstu ostas ar Kazahstānu, Kirgīziju, Tadžikistānu un Uzbekistānu.
  • Lai pagarinātu konteinervilciena „Baltika – Transit” maršrutu, starpvaldību komisiju ietvaros ir izveidotas speciālas darba grupas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Turkmenistānu un Kirgīziju. Ir veikti pirmie konteineru pārvadājumi (testa režīma) - gan no Ķīnas austrumu piekrastes, gan arī no Ķīnas ziemeļrietumiem. Aktīvi strādājam, lai, Centrālāzijas valstu uzņēmumiem būtu iespēja nosūtīt kravas Skandināvijas tirgum un konteinervilciens Baltika-Transit būtu nodrošināts ar kravām abos virzienos.
  • Sadarbojoties Latvijas, Baltkrievijas un Igaunijas dzelzceļa kompānijām 2009.gadā izveidots konteinervilciens „ZUBR”, kurš kursē maršrutā Tallina - Rīga – Minska – Kijeva – Odesa - Čornomorska. 2012.gadā konteinervilcienam pievienojās Moldova. Projekta ietvaros tiek realizētas vienkāršotas robežkontroles un muitas kontroles procedūras.
  • Latvijas – Krievijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas ietvaros tiek risināti dažādi aktuāli nozares jautājumi. Lai stiprinātu Latvijas konkurētspēju un pozīcijas tranzīta tirgū, svarīgi piesaistīt kravu īpašnieku investīcijas. Jau redzam, ka Krievijas kompāniju interese par Latviju palielinās. Par to liecina fakts, ka Krievijas dzelzceļa holdinga kompānijas "RŽD Logistika" meitasuzņēmums Eiropā "RZDL Multimodal B.V." iegādājies pusi daļu Latvijas dzelzceļa pārvadātājā SIA "Liepājas naftas tranzīts", Rīgas brīvostā ir atvērts jauns minerālmēslu terminālis „Riga Fertilizer terminal”, kurš ir A/s Vienotās ķīmijas kompānijas „Uralhim” meitas uzņēmuma „Uralchem Freight Limited” kopuzņēmums. Kā arī AS „Baltic Coal Terminal”, kas ir AS „Ventspils Tirdzniecības osta” un SIA „Indtec Baltic Coal” kopuzņēmums, kas pārstāv kravas īpašnieka un Krievijas ogļu piegādātāja – AAS „Šahta Zarečnaja” intereses.
  • Latvijas tranzīta jomas uzņēmēju profesionalitātes augsts novērtējums ir ASV lēmums izmantot Latvijas transporta infrastruktūru nemilitāru kravu nosūtīšanai uz Afganistānu. Kopš 2009.gada pirmās puses tika nodrošināti pastāvīgi pārvadājumi. Liels darbs paveikts pie citu NATO dalībvalstu kravu piesaistīšanas tranzītā caur Rīgas ostu. Aicinām šo tranzīta koridoru izmantot arī turpmāk.
  • Lai veicinātu jaunu kravu un investīciju piesaisti, pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas 2014.gada martā tika izveidota Loģistikas nozares padome, kuras pamatuzdevums ir sadarbībā ar privāto sektoru nodrošināt integrētu piedāvājumu izstrādi un mērķtiecīgu jaunu klientu piesaisti Latvijas transporta un loģistikas nozarei. Padomes sastāvā strādā Satiksmes ministrijas pārstāvji, kā arī pārstāvji no Latvijas dzelzceļa, trim lielākām Latvijas ostām - Rīgas, Ventspils un Liepājas, starptautiskās lidostas „Rīga”, kā arī tranzīta un loģistikas uzņēmēju asociācijām. Ap 650 uzņēmēji ir to asociāciju biedri, kas ir pārstāvēti Padomes sastāvā.
  • Lai stiprinātu loģistikas sektora konkurētspēju 2014.gadā ar Valdības atbalstu daudz paveikts muitas jautājumu risināšanā – veikti vairāki papildinājumi muitas jomu regulējošos normatīvajos aktos: par preču pagaidu uzglabāšanu, par muitas procedūras „tranzīts” piemērošanu, par vienkāršoto deklarēšanu, par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem, par muitas noliktavām, par muitas un nodokļu galvojumu apvienošanu, par dažādu statusu noliktavu apvienošanu, par fiskālā pārstāvja darbības nosacījumu atvieglošanu, par rīcību, konstatējot neatbilstības starp importētajām precēm un to pavaddokumentiem.
  • 2015.gada aprīlī noorganizēta ASEM valstu transporta ministru tikšanās un biznesa forums Rīgā.
  • Lai veicinātu Latvijas kā profesionālas loģistikas un tranzīta valsts atpazīstamību 2015.gada 24.novembrī Centrālās un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta (16+1) samitā Sudžou tika atbalstīta Latvijas iniciatīva uzņemties sadarbības loģistikas nozarē koordināciju, t.i., nodibinot loģistikas koordinācijas sekretariātu, kā arī Rīgā organizēt 16+1 transporta ministru sanāksmi un biznesa konferenci. 2016.gada maijā Rīgā notika transporta ministru sanāksme un biznesa konference.
  • Izveidots Loģistikas koordinācijas sekretariāts Satiksmes ministrijā, t.sk. 16+1 formāta koordinācijas interneta platforma. Lai Jaunā Zīda ceļa attīstības kontekstā sekmīgi varētu izmantot iespējas, ko dos koordinējošās valsts statuss un iegūtā atpazīstamība un popularitāte, Ķīnā un Kazahstānā kopš 2016.gada aprīļa strādā Satiksmes ministrijas specializētie transporta atašeji.

Tuvākā nākotnē

Latvijā šodien galvenā prioritāte ir kravu diversifikācija. Svarīga ir konteineru kravu apjomu palielināšana Latvijas ostās. Šādas prioritātes izvēli nosaka situācija pasaules transporta biznesā un politikā. Svarīga ir konteinervilcienu attīstība gan Āzijas, gan Melnās jūras un Krievijas virzienos.

Aktīvi sadarbojamies gan ar ražotājiem Ķīnā, Japānā un Korejā gan ar tirdzniecības ķēdēm un globāliem piegāžu ķēžu operatoriem Eiropā, lai pārliecinātu tos par Latvijas priekšrocībām loģistikas jomā un piesaistītu jaunas kravu plūsmas un investīcijas.

Tikpat svarīgi ieņemt vadošās pozīcijas loģistikas centru izveidē Baltijas valstu vidū. Līdztekus transporta attīstības tendencēm Eiropas Savienībā, jāizveido pievilcīga kombinētā transporta sistēma. Tas ir saistīts gan ar likumdošanu, gan arī ar infrastruktūru. Esam sākuši aktīvu sadarbību ar Austrumu valstīm ar mērķi piesaistīt tranzīta kravas Latvijas ostām, notiek sadarbība ar Ķīnas kolēģiem par konteinervilciena „Baltika – Tranzit” pagarināšanu līdz Ķīnai.

Konteinervilcieni un distribūcijas iespējas

Arvien vairāk kravas tiek pārvadātas konteineros un tās pamatā ir kravas ar augstu pievienoto vērtību. Tas dod lielāku iespēju pelnīt arī Latvijas uzņēmējiem.

Latvijai ir būtiski saglabāt un nostiprināt esošās pozīcijas beramkravu un lejamkravu sektoros un īpašu uzmanību pievērst jaunu kravu piesaistei no jauniem tirgiem. Pašlaik notiek aktīvs darbs ar Ķīnu, lai Eirāzijas tranzīta koridors sāktu darboties un lai Latvija kļūtu par vārtiem Ķīnas kravu importam Eiropas Savienībā.

Norisinās aktīvs darbs ar Krieviju, lai nodrošinātu stabilus, drošus un uzticamus konteinerkravu pārvadājumus, nodrošinot regulārus konteinervilcienus no Latvijas ostām uz Maskavu.

Lai risinātu robežšķērsošanas problēmas Latvija aktīvi sadarbojas gan ar Krieviju divpusējā līmenī, gan arī ar Eiropas Komisiju, risinot šos jautājumus Eiropas Savienības un Krievijas Transporta dialoga un Muitas sadarbības formātos.

Tālākās perspektīvas

Viena no nozīmīgām prioritātēm ir Latvijas loģistikas un distribūcijas biznesa attīstīšana. Mūsu mērķis ir arvien vairāk piesaistīt plaša patēriņa preces ar augstāku pievienoto vērtību, lai attīstītu loģistikas centru, noliktavu un distribūcijas biznesu Latvijā. Konceptuālā pieeja nodrošina preču izplatīšanu 24 stundās no noliktavas Latvijā uz jebkuru veikalu Baltijas valstīs un pat Helsinkos, Stokholmā vai Varšavā, bet 48 stundās kravas varam nogādāt klientam jebkurā vietā Skandināvijā.

Šajā jomā perspektīvas redzam kravu piesaistē no Ķīnas, citām Āzijas valstīm un Turcijas. Krīzes iespaidā ir ieviesti vairāki atvieglojumi muitas un nodokļu jomā, lai šī preču distribūcija varētu ritēt bez problēmām. Protams, šī joma atkarīga no daudziem ārējiem apstākļiem.


Informācija atjaunota 2016.gada 20.maijā.

 
Sākas remontdarbi uz autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona
Sāk remontēt tiltu pār Tirzas upi uz autoceļa Smiltene–Velēna–Gulbene
airBaltic – izaugsme un peļņa 2016.gadā
Sākas remontdarbi uz autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona
Sāk remontēt tiltu pār Tirzas upi uz autoceļa Smiltene–Velēna–Gulbene