LATVIJAS REPUBLIKAS
SATIKSMES MINISTRIJA
drukāt  

Autosatiksmes apakšnozares politiku izstrādā, organizē un koordinē Satiksmes ministrija. Tā ietver autoceļu, autotransporta un ceļu satiksmes drošības jomas.

Autoceļi

Autoceļu jomas mērķis ir autoceļu tīkla efektīva uzturēšana un attīstība, lai veicinātu valsts ekonomisko progresu, iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos un sekmētu Latvijas starptautisko autoceļu atbilstību Eiropas autoceļu tīkla prasībām.

Satiksmes ministrijas pārvaldījumā ir valsts autoceļu tīkls 20122 km kopgarumā, no tiem 9012 km (44,7%) ir ar melno segumu (asfaltēti). Valsts autoceļu tīkla kompleksā vēl ietilpst arī 971 tilts un satiksmes pārvadi 31,44 km kopgarumā.

Latvijas kopējais ceļu tīkla blīvums ir pietiekams, bet tā tehniskais stāvoklis daudzviet ir neapmierinošs. Autoceļu posmos, kur sabrucis melnais segums, transportlīdzekļu satiksme tiek ierobežota un veikta šo posmu ārkārtas uzturēšana, savukārt autoceļiem ar grants segumu tiek veikta segumu papildus planēšana un labošana. Informācija par transportlīdzekļu maksimālās masas ierobežojumiem ir publicēta VAS „Latvijas Valsts ceļi” mājaslapā.

2018.gadā būtiski tika palielināts finansējumu valsts vietējo autoceļu ar grants segumu uzlabošanai, novirzot šim mērķim 25 miljonus EUR.

Autoceļu sakārtošana tiek plānota atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.– 2020. gadam izvirzītajiem mērķiem. Vadoties pēc minētajos vidēja termiņa plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem, ir izstrādāta un Ministru kabineta 2013.gada 21.maija sēdē izskatīta Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. – 2020.gadam, kuras realizācijas termiņš atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra sēdē lemtajam ir pagarināts līdz 2023.gadam (Programma).

Ņemot vērā, ka plānošanas process autoceļu tīklā ir nepārtraukts, noteiktās prioritātes pa gadiem mainās, ko nosaka satiksmes parametru izmaiņas, dažādu autoceļu posmu stāvokļa izmaiņu ātrums, kā arī pieejamā finansējuma apjoms.

Valsts galveno autoceļu tīklā turpinās A2Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) posmā km 88,10-95,20 un noslēgts līgums par autoceļa A2 abu brauktuvju atjaunošanu posmā no Rīgas apvedceļa līdz Sēnītei 13,90 km garumā un 1,65 km gara A3 posma atjaunošanu virzienā uz Valmieru. Projekta ietvaros paredzēts veikt abu minēto posmu seguma pārbūvi, kā arī visu satiksmes pārvadu pārbūvi. Projekts tiks īstenots ar ES Kohēzijas fonda finansiālu atbalstu.

Kā pēdējais šī plānošanas perioda projekts ar ERAF līdzfinansējumu tiks īstenots autoceļa P108 Ventspils-Kuldīga-Saldus pārbūve posmā no Ventspils (km3,93) līdz pagriezienam uz Zirām (km 24,60), veicot segas pastiprināšanu un asfalta seguma izveidi, kā arī uzlabojot ūdens novades sistēmu un atjaunojot sabiedriskā transporta pieturvietas.Sadarbībā ar Igaunijas speciālistiem Centrālbaltijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.g.ietvaros ir realizēts projekts SMART 67 uzstādot inteliģento transporta sistēmu elementus VIA Baltica maršrutā. Patreiz turpinās programmatūru salāgošana, lai jaunās iekārtas iekļautu kopējā satiksmes vadības sistēmā.

2018.gada 5.decembrī decembrī ir izsludināts iepirkums “Publiskās un Privātās partnerības līgums par E67 / A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9 -25,0 km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu” un tā norise plānota 3 kārtās, paredzot rezultātu paziņošanu 2019.gada decembrī.

Kopējais Ķekavas apvedceļa trases garums paredzēts 17.5 km, t.sk., jauna ātrgaitas ceļa posma izbūve ar kopgarumu 14.4 km. Daļa trases tiks būvēta kā 4 joslu brauktuve, daļa – kā 2 joslu. Papildus plānoti 4 divlīmeņa krustojumi, 4 tuneļi, 7 rotācijas apļi un citi infrastruktūras elementi, kuri nākotnē būtiski uzlabos satiksmes apstākļus Pierīgā.

2017.gadā ir izstrādātas un apstiprinātas trokšņa stratēģiskās kartes valsts autoceļu posmiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 3 miljoni transportlīdzekļu gadā. Ar trokšņa stratēģiskajām kartēm iespējams iepazīties interneta vietnē - http://lvceli.lv/informacija-un-dati/# pdf formātā un - http://lvceli.lv/#troksnu-karte-2017 interaktīvā formā, kā arī valsts akciju sabiedrībā „Latvijas Valsts ceļi”, iepriekš piesakoties pa tālruni 67028150 (Guntis Grāvers). Vairāk informācijas, arī par Rīcības plānu vides trokšņa samazināšanai valsts autoceļu posmiem 2019.-2023.gadam, - šeit.

Autotransports

Eiropas Komisijas 2011. gada 28. marta Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” aicināts samazināt transporta atkarību no naftas. Tas jāpanāk, izmantojot politikas iniciatīvu kopumu, tostarp izstrādājot ilgtspējīgu alternatīvo degvielu stratēģiju, kā arī izveidojot atbilstošo infrastruktūru. Komisijas Baltajā grāmatā ierosināts arī transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2050. gadam samazināt par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai sasniegtu Baltajā grāmatā izvirzīto mērķi ir izstrādāta un pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (turpmāk – Direktīva 2014/94/ES).

Apzinoties alternatīvo degvielu būtisko lomu nākotnē, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un ar Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa rīkojumu Nr.202 apstiprināts Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017.–2020.gadam, kā arī pieņemti Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra noteikumi Nr.78 “Elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtu prasības”, Nosakot vienotas prasības alternatīvo degvielu (elektroenerģija, saspiestā dabasgāze, sašķidrinātā dabasgāze un ūdeņradis) infrastruktūrai, tāpat arī uzpildes un uzlādes stacijām, tiks veicināta šīs nozares attīstība un nodrošināta patērētāju informēšana par šādu degvielu izmantošanas transportā specifiskajām prasībām un šo degvielu īpatnībām.

Sākot ar 2014.gada 1.jūliju Latvijā ieviesta autoceļu lietošanas nodeva. Autoceļu lietošanas maksu un nodevas regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999.gada 17.jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu kravas transportlīdzekļiem.

Ar minēto direktīvu un tās grozošajām direktīvām ir izveidota Eiropas Savienības pamatsistēma smago kravas transportlīdzekļu aplikšanai ar ceļu lietošanas maksām. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm ir atļauts, bet ne noteikts par obligātu pienākumu uzlikt lietošanas maksas vai autoceļu nodevas kravas automobiļiem, kuru pilnā masa pārsniedz 3 tonnas, proti, maziem kravas automobiļiem, ja vien šādas maksas nav diskriminējošas un ja tās noteiktas tādā līmenī, lai nepārsniegtu izmaksas, kuras pilnīgi noteikti nepieciešamas autoceļu infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai.

Latvijā iekasēto nodevu un naudas sodus izlieto valsts galveno autoceļu uzturēšanai un attīstībai, kā arī nodevas administrēšanai un kontrolei. Nodevu maksā par valsts galveno autoceļu posmu lietošanu ar kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem.

Nodevas likmes tiek aprēķinātas, ņemot vērā transportlīdzekļa pilnu masu, asu skaitu, dzinēja ekoloģisko klasi, un tās ir diferencētas pēc ceļu tīkla lietošanas ilguma – viena diena, viena nedēļa, viens mēnesis (30 dienas) un viens gads.

Lai visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs nodrošinātu vienotu noteikumu piemērošanu attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas laiku, pārtraukumiem un atpūtas laiku transportlīdzekļu vadītājiem, kas iesaistīti iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regula (EK) Nr.561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, kas groza Padomes Regulu (EEK) Nr.3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr.2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.3820/85. Tā īstenota atbilstoši Eiropas Komisijas 2007.gada 12.aprīļa lēmumam 2007/213/EK par veidlapu saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem, kas attiecas uz darbībām autotransporta jomā. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, Latvijā izstrādāti un 2007.gada 21.jūlijā stājušies spēkā 2007. gada 3. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 474 „Transportlīdzekļu apkalpes darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites noteikumi”, kas paredz īpašas darbību apliecinājuma veidlapas aizpildīšanu gadījumos, kad transportlīdzekļa vadītājs nav strādājis (bijis slims vai ikgadējā atvaļinājumā u.c.) un nevar uzrādīt tahogrammas par darba un atpūtas laiku iepriekšējā periodā. Pārvadājumos uz trešajām valstīm tiek piemērotas Eiropas valstu līguma attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR) normas.

Kopš 2006.gada Latvijā ieviesti digitālie tahogrāfi un tiek izsniegtas digitālā tahogrāfa kartes atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 2135/98, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un Direktīvu 88/599/EEK attiecībā uz Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Regulas (EEK) Nr. 3821/85 piemērošanu un Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumiem Nr.836 "Noteikumi par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karšu izsniegšanu, anulēšanu un apturēšanu uz laiku". Digitālā kontrolierīce (tahogrāfs) ir elektroniska kontroles ierīce, kas ieraksta un saglabā transportlīdzekļa apkalpes locekļa aktivitātes digitālā formātā, piemēram, transportlīdzekļa braukšanas ātrumu, kustības un stāvēšanas ilgumu, kā arī nobraukto attālumu.

Lielu uzmanību Satiksmes ministrija velta pasažieru un kravu iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu attīstībai, tādēļ aktīvi piedalās Eiropas Komisijas jauno Mobilitātes pakotnes priekšlikumu virzībā. Satiksmes ministrija neatbalsta priekšlikumos ietverto pienākumu transportlīdzeklim atgriezties reģistrācijas valstī biežāk kā reizi mēnesī, jo tādējādi tiek veikta ģeogrāfiskā diskriminācija pret tālāk novietotām dalībvalstīm. Tāpat šī prasība nepalīdz sasniegt emisiju samazināšanu mērķus, ko Eiropas Savienība ir apņēmusies un neveicinās ceļu satiksmes drošību, drīzāk radīs papildus riskus.

2018. gada 3. decembra transporta ministru padomē Latvija neatbalstīja Austrijas Prezidentūras piedāvāto kompromisa redakciju, jo vairāki Mobilitātes pakotnes I elementi ir pretrunā ar ES vienotā tirgus principiem un vienlīdzīgiem nosacījumiem piekļuvei tam. Latvija uzsvēra, ka neatbalsta prasību transportlīdzeklim atgriezties reģistrācijas valstī ik pēc noteiktā perioda. Latvijas ieskatā bija jāparedz pēc iespējas garāks pārejas periods viedo tahogrāfu izmantošanas uzsākšanai, jo tie pat vēl netiek ražoti. Latvija nevarēja atbalstīt Prezidentūras piedāvājumus gala kompromisam.Ierobežojumi starptautisko autopārvadājumu un kombinēto pārvadājumu veikšanai, dīkstāves periods pēc starptautiska pārvadājuma pirms kabotāžas uzsākšanas Latvijas pārvadātājiem nav izdevīgs. Šie nosacījumi ne tikai radīs papildus izmaksas un administratīvo slogu, bet arī vairos siltumnīcefekta gāzu emisijas un mazāk efektīvu resursu patēriņu.Kopumā Latvijai kā perifērai valstij būs ar vien sarežģītāk konkurēt ar citu valstu pārvadātājiem.

2009.gada 14.novembrī Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma trīs regulas, kuras Latvijā pilnībā piemēro kopš 2011. gada 4. decembra:

•Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem..

•Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum.

•Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr.561/2006.

Regulas nosaka vienotas prasības pārvadātājiem, kuri vēlas nodarboties ar pasažieru vai kravas pārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā.

2012.gada 21.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 121 „Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz autopārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus” un 2012.gada 21.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 122 „Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāja atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā” nosaka kārtību kādā tiek izsniegtas speciālās atļaujas (licences) un Eiropas kopienas atļaujas kravas un pasažieru autopārvadātājiem.

Saskaņā ar 2012. gada 10. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem, to organizēšanas, veikšanas, maršrutu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas kārtību”. Valsts SIA „Autotransporta direkcija” izsniedz atļaujas starptautiskajiem regulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, ievērojot Regulu (EK) 1073/2009, kā arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas starptautiskajiem regulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem starp Latviju un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

Ceļu satiksmes drošība

Ceļu satiksmes drošība skar ikvienu mūsu valsts iedzīvotāju. Salīdzinot ES dalībvalstīs Ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg) statistiku par bojāgājušajiem un cietušajiem, jāatzīst, ka CSNg bojāgājušo un cietušo personu skaits Latvijā joprojām ir ievērojami lielāks nekā citās ES dalībvalstīs.

Ar Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa rīkojumu Nr.180 tika apstiprināts “Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.-2020.gadam” (turpmāk - Plāns), kas ir izstrādāts saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam (turpmāk - TAP2020) noteikto uzdevumu un lai sasniegtu izvirzīto politikas rezultātu - samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu par 50%, salīdzinot ar 2010.gadu. Plānots arī par 50% samazināt smagi ievainoto skaitu, salīdzinot ar 2010.gadu. Plāns paredz noteiktus rīcības virzienus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, nosakot atbildīgās institūcijas un rīcības virzienu īstenošanas termiņus un tiem nepieciešamo finansējumu.

Ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu sekmīgā īstenošanā būtiska nozīme ir sadarbības nodrošināšanā un veicināšanā starp visām atbildīgajām institūcijām. Šīs institūcijas ir iesaistītas procesos, kuri saistīti ar sabiedrības izglītošanu, informēšanu, prevenciju, ceļu auditu un infrastruktūras uzlabošanu, normatīvo aktu un sodu sistēmas pilnveidi un arī CSNg cietušo glābšanu un cietušo veselības atjaunošanu. Plāna izveidē un realizācijā ir iesaistīta IeM un tās pārziņā esošās institūcijas, IZM un tās pārziņā esošās institūcijas, SM un tās pārziņā esošās institūcijas, VM, RD SD, TM Valsts tiesu ekspertīžu birojs, LPS, kā arī dažādas biedrības un nevalstiskās organizācijas. Plāna realizāciju pārrauga CSDP.

Latvijā kopš 1994.gada noteiktam laika periodam tiek izstrādāti plānošanas dokumenti ceļu satiksmes drošības jomā. Latvijā viskritiskākā situācija ceļu satiksmes drošības jomā bija 1991. gadā, kad CSNg gāja bojā 923 cilvēki. Statistika liecina, ka pēdējo 15 gadu laikā ceļu satiksmes drošības situācija Latvijā ir būtiski uzlabojusies, pat ņemot vērā, ka ir ievērojami pieaudzis TL un autovadītāju skaits. Tomēr ir jāņem vērā arī fakts, ka, lai arī bojāgājušo skaita samazinājums ir viens no straujākajiem ES, bojāgājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem 2015.gadā ir viens no augstākajiem ES.

Plānā tiek pievērsta uzmanība faktoriem, kas tiešā mērā ietekmē ceļu satiksmes drošību (CSNg skaitu, tajos bojāgājušo un cietušo skaitu). Jānorāda, ka ceļu satiksmes drošības ir atkarīga no trīs pamata faktoriem: no cilvēka (satiksmes dalībnieka), TL (tā tehniskā stāvokļa un aprīkojuma) un apkārtējās vides (ceļu infrastruktūras).

Lai sasniegtu TAP2020 un attiecīgi Plānā noteikto mērķi, ir noteikti četri rīcības virzieni: preventīvie pasākumi ceļu satiksmes drošībā, satiksmes dalībnieku izglītošana un informēšana, satiksmes drošības risinājumu ieviešana autoceļu un ielu tīklā, reaģēšana uz CSNg un to seku mazināšana un novēršana.

Plānā iekļauto pasākumu īstenošanai 4 gadu periodam ir nepieciešami finanšu līdzekļi 14 174 525 euro apmērā, no tiem 5 950 000 euro ir valsts budžeta līdzekļi, 4 322 635 CSDD dividendes, savukārt 3 901 890 euro tiek plānots piešķirt no OCTA pieejamā finansējuma, turklāt atsevišķiem pasākumiem finansējuma apmēru varēs noteikt tikai pēc sākotnējās izpētes.

Būtiskas ceļu satiksmes drošības problēmas Latvijā

Izstrādājot Ceļu satiksmes drošības uzlabošanas plānu 2017.-2020.gadam, identificētas šādas problēmas:

• Būtisku un satiksmes drošību tiešā mērā ietekmējošu CSN neievērošana - atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, priekšrocības ceļa zīmju neievērošana, luksofora signālu neievērošana, vadīšana reibumā u.c.

• Nevienmērīgs dažādu TL braukšanas ātrums ceļu satiksmē - apdzīšanas manevru veikšana bīstamās situācijās.

• Nav veikta padziļināta izpētīte smagiem CSNg iemesliem vasaras periodā uz sausa un tīra ceļa seguma - negadījumu iemeslu izpēte.

• TL vadītāju un pasažieru drošības prasību neievērošana - drošības jostu nelietošana (it īpaši aizmugurē sēdošajiem).

• Procentuāli liels no kopējā skaita CSNg bojāgājušo un cietušo gājēju skaits - ietvju trūkums, atstarojošo elementu nelietošana, brauktuves šķērsošana neatļautās vietās, nepietiekama redzamība, apgaismojums pieturās, uz gājēju pārejām, satiksmes drošības prasībām neatbilstošas gājēju pārejas u.c.

• Procentuāli liels no kopējā skaita CSNg cietušo un bojāgājušo velosipēdistu skaits - velosipēdu ceļu trūkums, velosipēdu un to vadītāju redzamība (atstarojošo elementu, apgaismes ierīču, atstarojošo vestu nelietošana), velosipēdu vadītāju CSN zināšanu trūkums, savstarpējās (autovadītājs - velosipēdists) iecietības trūkums.

• Nav izstrādāta vienota metodika bīstamo posmu un vietu ("melnie punkti") noteikšanai apdzīvotās vietās.

• Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana - nepietiekošs stacionāro fotoradaru skaits, vidējā kustības ātruma radaru neesamība, nepietiekams VP pārvietojamo fotoradaru skaits.

• Zināšanu līmenis un attieksme pret CSN bērnu un jauniešu vidū - vienotu izglītības programmu trūkums, vecāku attieksme pret CSN, ignorējot tos.

• TL vadīšana nogurumā un uzmanības novēršana no ceļa (viedierīces u.c.) - nepietiekoša prasību ievērošanas kontrole, nepietiekošs sodu apmērs.

• Nepietiekoša ceļa apzīmējumu, ceļa zīmju uztveramība - daudzviet neesoši horizontālie ceļu apzīmējumi, horizontālo ceļa apzīmējumu nepietiekoša lietošana (kustības ātrums, joslas u.c.).

• Drošība ceļu krustojumos - rotācijas apļu neesamība, krustojumi neatbilstoši drošības prasībām, nav fiziski ierobežots apdzīšanas manevrs.

• TL vadītāju attieksme pret ceļu satiksmes drošību - agresīva braukšana, savstarpējā neiecietība, drošības līdzekļu nelietošana (drošības jostas), TL neatbilstošs tehniskais stāvoklis (riepas, apgaismes ierīces u.c.).

• automobiļu vidējais vecums (Latvijā 13gadi), kas ir lielāks 2 reizes nekā vidēji Eiropā - Eiropā 6-8 gadi (ražošanas brīdī a/m drošības aprīkojums, ekoloģija u.tml. ir mazākas nekā jaunākām a/m);

• Sliktais autoparka tehniskais stāvoklis - 45% automobiļu tehnisko apskati neiziet ar pirmo reizi;

Pasākumi tālākai ceļu satiksmes drošības uzlabošanai

Satiksmes drošības ķēdē pirmais ir ceļu satiksmes dalībnieks. Neatkarīgi no tehniskajiem pasākumiem ceļu satiksmes drošības politikas efektivitātes galarezultāts ir atkarīgs no satiksmes dalībnieku uzvedības. Šī iemesla dēļ būtiska ir izglītošana, apmācība un noteikumu ievērošanas nodrošināšana. Tomēr ceļu satiksmes drošības sistēmai jāņem vērā arī cilvēka kļūdas, neatbilstoša uzvedība un jālabo tā cik vien iespējams. Tāpēc visām sistēmas daļām, jo īpaši transportlīdzekļiem un ceļu infrastruktūrai jābūt “piedodošiem”, lai novērstu un ierobežotu šādu kļūmju ietekmi uz satiksmes dalībniekiem.

Detalizēta smago CSNg datu fiksēšana un analīze

Lai turpinātu situācijas uzlabošanu Latvijā un izstrādātu priekšlikumus, nepieciešams operatīvi veikt detalizētāku situācijas, it īpaši smago ceļu satiksmes negadījumu izpēti. Līdzšinējā situācijas analīze, kas izmantota pēdējos 20 gadus, neļauj veikt objektīvu izpēti, lai noteiktu patiesos negadījumu iemeslus. Tādēļ turpmāk būtu nepieciešams katrai negadījuma vietai precīzi fiksēt: GPS koordinātes, ceļa faktisko stāvokli, infrastruktūru, kā arī automobiļu tehnisko stāvokli un vadītāja rīcību negadījuma brīdī.

Ceļu satiksmes dalībnieku kontrole

Jāturpina pilnveidot ceļu satiksmes dalībnieku kontroli, īpašu uzmanību pievēršot CSN pārkāpumu kontrolei uz autoceļiem, paplašinot kontroli ar netrafarētām Valsts policijas automašīnām. Tāpat īpaši svarīgs faktors ir ātruma kontrole uz ceļiem – tiek turpināta stacionāro fotoradaru uzstādīšana visā Latvijā, lai kopumā līdz 2018.gadam tiktu uzstādīti 100 stacionārie fotoradari, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli.

Inženiertehniskie risinājumi ceļu infrastruktūrā

Ir maksimāli intensīvi jāturpina satiksmes organizācijas un satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi autoceļu tīklā -jārada droša un mobila vide visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, veicot pasākumus, kas fiziski atdala dažādas ceļu satiksmes dalībnieku grupas, piemēram, tālāk attīstot velosipēdistu un gājēju ceļu tīklu.

Autoparka vecums un tā atjaunošanas nepieciešamība

Jaunu pasīvās drošības risinājumu ietekme uz satiksmes drošību ir tiešā mērā saistīta ar Latvijas autoparka vecumu un tā spēju tikt atjaunotam ar jaunākām automašīnām, kuru pasīvās drošības līmenis ir ievērojami lielāks.

Plašāka informācija par būtiskiem ceļu satiksmes jautājumiem un problēmām ir pieejama Plānā: https://likumi.lv/ta/id/289986-par-celu-satiksmes-drosibas-planu-2017-2020-gadam

 

Informācija atjaunota 25.01.2019