LATVIJAS REPUBLIKAS
SATIKSMES MINISTRIJA
drukāt  

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas nolikumā (Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr. 242) noteikto, Satiksmes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarē.

Transporta nozare ietver dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozares, kā arī pasažieru pārvadājumu, tranzītpārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomas. Autosatiksmes apakšnozare ietver autotransporta, autoceļu un ceļu satiksmes drošības jomas. Sakaru nozare ietver elektronisko sakaru (arī sakaru un datu pārraides kanālus valsts pārvaldes jomā) un pasta apakšnozares.


Satiksmes ministrija veic šādas funkcijas
:

1. transporta un sakaru nozares politikas veidošana, izstrādājot politikas plānošanas dokumentu projektus, kā arī plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanas uzraudzība;

2. transporta un sakaru nozares tiesību aktu projektu izstrāde;

3. valsts interešu pārstāvēšana un sadarbība ar Eiropas Savienības institūcijām un starptautiskām institūcijām un trešajām valstīm;

4. likumā par valsts budžetu kārtējam gadam iekļaujamo budžeta programmu plānošana;

5. ilgtspējīgas un efektīvas transporta un loģistikas nozares pārvaldības nodrošināšana;

6. transporta un sakaru nozares tiesiskais nodrošinājums;

7. transporta nozares padotības iestāžu pārraudzība;

8. valsts kapitāla daļu pārvalde nozares kapitālsabiedrībās;

9. transporta un sakaru nozares nekustamā īpašuma pārvalde;

10. Latvijas Republikas gaisa telpas drošas un efektīvas izmantošanas nodrošināšana.

 

Būtiskākie plānotie pasākumi 2019.gadā

Autosatiksmes apakšnozarē:

  • izvērtēt iespējamo valsts vietējo autoceļu posmu pārvaldīšanas formas maiņu;
  • pilnveidot autoceļu finansējuma modeli, izvērtējot iespējas piesaistīt papildu finansējumu valsts budžetā paredzētajam;
  • veikt visaptverošu pētījumu par velosatiksmi valstī un izdarīt atbilstošas izmaiņas politikas plānošanas dokumentos;
  • veikt alternatīvo degvielu ieviešanas scenāriju izvērtējumu un veikt atbilstošas izmaiņas politikas plānošanas dokumentos;
  • sagatavot Ceļu satiksmes drošības plāna vidusposma izvērtējumu un veikt atbilstošas izmaiņas politikas plānošanas dokumentos;
  • precizēt pasažieru pārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem regulējumu atbilstoši Saeimas un MK dotajiem uzdevumiem, kā arī dialogam ar sociālajiem partneriem;
  • veikt atbilstošus pasākumus, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus zaudējumu segšanai pārvadātājiem.

Dzelzceļa apakšnozarē:

  • Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) ietvarossagatavot un parakstīt CEF1 līguma grozījumus;
  • Rail Baltica projekta Latvijas aktivitāšu ietvaros parakstīt Deleģēšanas līgumu ar RB Rail AS (Koordinators), tādējādi Koordinatoram deleģējot atsevišķu CEF aktivitāšu īstenošanu;
  • Rail Baltica projekta Latvijas aktivitāšu ietvaros noslēgt līgumu par Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvprojekta izstrādi un mezgla būvniecību;
  • realizēt Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2018.–2022.gadam noteikto rīcības plānu saskaņā ar definētajiem rīcības virzieniem;
  • turpināt darbu pie ES Ceturtās dzelzceļa pakotnes pārņemšanas (izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos attiecībā uz dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā un uz dzelzceļa drošību);
  • izstrādāt normatīvo regulējumu dzelzceļa pārvadājumu jomā, lai nodrošinātu pārvadājumu procesu, ieviešot jaunās tehnoloģijas un atbilstību starptautiskajam regulējumam.

Aviācijas apakšnozarē:

  • turpināt veidot nozares attīstību veicinošu un aviācijas drošumu un lidojumu drošību atbalstošu bezpilota gaisa kuģu lidojumu regulējumu;
  • turpināt darbu pie Starptautiskās lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstības;
  • turpināt paplašināt airBaltic lidojumu maršrutu tīklu, nodrošinot jaunu divpusēju gaisa satiksmes nolīgumu slēgšanu;
  • turpināt civilmilitāro sadarbību NEFAB ietvaros un atbalstīt Lielvārdes militārā lidlauka attīstību.

Tranzītpārvadājumu jomā:

  • konkurētspējas stiprināšanā un administratīvo barjeru mazināšanā svarīgi panākt risinājumus muitas jomā par: preču pārvietošanu īpašo procedūru ietvaros., t.sk. jūras pārvadājumiem ostā, nokavējuma naudām, intelektuālo īpašumu;
  • Latvijas tranzīta koridoru integrācija starptautiskos transporta tīklos:
    - Ziemeļu dimensijas transporta tīkla pagarināšana līdz Ķīnai un citām Āzijas valstīm. (Latvija 2019.gadā pilda prezidējošās valsts lomu);
    - nodrošināt Latvijas infrastruktūras pilnvērtīgu iekļaušanu izpētē, ko veiks Eiropas Savienības un Ķīnas savietojamības platformas ietvaros;
  • nodrošināt Latvijas loģistikas iespēju popularizēšanu starptautiskā vidē, starptautiskās izstādēs, konferencēs, divpusējās vizītēs, starpvaldību komisijās un transporta darba grupās. Ciešā sadarbībā ar nozari un Loģistikas nozares padomi veidot katrai auditorijai piemērotus piedāvājumus un sekmēt aktīvāku uzņēmēju līdzdalību starptautiskos pasākumos;
  • nodrošināt Latvijas loģistikas, tranzīta un ostu jomas adekvātu iekļaušanu valsts politikas plānošanas dokumentos jaunajam finanšu periodam 2021-2027.gadiem: NAP, TAP, Ostu attīstības programma;
  • Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) ietvaros 2019. gada 3.-4.aprīlī rīkot Ilgtspējīgas jūrniecības ekonomikas ekspertu grupas sanāksmi ar semināru par mazo ostu attīstības perspektīvām. (Latvija ir prezidējošā valsts BJVP līdz 30.06.2019.);
  • īstenot starptautiskās ostu un loģistikas informācijas sistēmas SKLOIS II kārtas projektu “SKLOIS2”.

Jūrniecības apakšnozarē:

  • veicināt Latvijas statusa saglabāšanu Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (PMoU) Baltajā sarakstā, ieviešot starptautiskās prasības, t.sk. virzot ar 2004.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību prasību īstenošanu saistīto normatīvo aktu projektus.

Sakaru nozarē:

  • izstrādāt Latvijas 5G ceļvedi;
  • izstrādāt pasta nozares politikas plānošanas dokumentu 2019.-2020.;
  • izvērtēt un piedāvāt papildus valsts atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu elektronisko sakaru „pēdējās jūdzes” pieejamību;
  • izstrādāt likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”, pagarinot esošo abonēto preses izdevumu piegādes regulējumu uz 5 gadiem.

Investīciju jomā:

  • veikt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta uzraudzības iestādes funkcijas, nodrošinot transporta nozares projektu, kā arī projektu platjoslas tīklu jomā telekomunikāciju nozarē īstenošanas uzraudzību, veicot Regulā Nr.1316/2013 noteiktos dalībvalsts pienākumus;
  • veikt uzraudzību darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” specifisko atbalsta mērķu ietvaros definēto transporta nozares un elektroniskās sakaru infrastruktūras rezultatīvo rādītāju sasniegšanai;
  • veicināt nozares interešu pārstāvniecību Latvijas nacionālo pozīciju izstrādē par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu pēc 2020. gada.

Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 07.02.2019