Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
JAUNUMI  
ZIŅU ARHĪVS  
KONTAKTI  
MINISTRIJAS KONTAKTI  
SM DARBINIEKU KONTAKTI  
KONTAKTI MEDIJIEM  
NOZARES ZIŅAS
JAUTĀJIET - MĒS ATBILDĒSIM  
PERSONU DATU APSTRĀDE  
SĪKDATŅU POLITIKA  
PERSONAS DATU APSTRĀDE VIDEONOVĒROŠANĀ  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
VIDEO  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30            
Sākumlapa Jaunumi Nozares ziņas

LVC: Būvdarbu sezona rit veiksmīgi; atsevišķos ceļu objektos būs termiņu kavējumi

Būvniecības sezona valsts autoceļu tīklā rit veiksmīgi, šonedēļ darbs notiek 114 objektos, no tiem 57 objekti ir vietējās nozīmes autoceļu posmi ar grants un daļēju grants/asfalta segumu. Patlaban darbi jau ir pabeigti 14 objektos, kas bija šīs būvniecības sezonas plānā, tātad kopumā no šogad plānotajiem 150 objektiem lielākā daļa – 128 – ir uzsākti vai pat jau pabeigti, par to šodien preses brīfingā informēja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange un valdes loceklis Edgars Strods.

“Pateicoties tam, ka pērn savlaicīgi tika plānoti iepirkumi, šogad būvdarbu sezonu varēja uzsākt tiklīdz iestājās labvēlīgi laika apstākļi – aprīlī un maijā”, norādīja Jānis Lange. Viņš arī uzsvēra, kā šīs sezona galvenā atšķirība ir liels skaits ar neliela apjoma objektiem uz vietējās nozīmes autoceļiem. Tāpat šā gada lielais darbu apjoms, ko nodrošina gan LVC plānotie darbi, gan pašvaldību projekti, kas tiek realizēti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu, ir izaicinājums nozarei, un būvnieku resursi ne vienmēr ir pietiekami. Tomēr kopumā sezona rit veiksmīgi un šogad ieplānotie darbi tiks paveikti, sacīja Lange.

“Šis gads tiešām atšķiras ar lielo būvniecības objektu skaitu, un tas ir zināms izaicinājums nozarei. Katrā objektā ir nepieciešami ne vien augsti kvalificēti būvdarbu vadītāji, būvnieki, bet arī būvuzraugi – ievērojami cilvēkresursi. Tāpat ir nepieciešami kvalitatīvi materiāli, kuru atbilstību mūsu specifikāciju prasībām mēs pārbaudām,” norādīja LVC valdes loceklis Edgars Strods. Lai arī šogad nozarē ir jūtams resursu trūkums, LVC kvalitātes prasības nekādā gadījumā netiks pazeminātas, kvalitātes uzraudzība notiek visa būvniecības procesa laikā, neatbilstoši materiāli un tehnoloģijas netiek pieļautas, uzsvēra Strods.

Šī gada vērienīgā darbu programma uz valsts vietējās nozīmes autoceļiem tiek pildīta, patlaban darbi notiek 57 vietējo autoceļu objektos, pārsvarā tie ir ceļi ar grants segumu. Pašlaik darbi notiek posmos, kur ir paredzēta dubultā virsmas apstrāde, pēc kuras ceļi iegūs melno segumu un neputēs. Augustā tiks uzsākti darbi vietējo autoceļu posmos, kur plānota grants seguma atjaunošana. Kopumā šogad darbi notiks gandrīz 100 posmos, vairāk kā 400 kilometros vietējo autoceļu. Sešos posmos darbi jau ir pabeigti.

Sakarā ar to, ka šogad Latvijā tiek realizēts liels ceļu būvdarbu apjoms, atsevišķos valsts autoceļu būvdarbu objektos darbi nenotiek tik raiti, kā bija plānots, dažos ir paredzami termiņa kavējumi.Valsts autoceļu tīklā šogad dažāda veida būvdarbi ir plānoti 150 posmos, kopumā ap 1200 kilometros. Liela daļa no tiem ir vietējās nozīmes autoceļu posmi ar grants segumu – gandrīz 100 posmi, kopā vairāk nekā 400 kilometri. Arī pašvaldības šajā sezonā realizē lielu skaitu ceļu būvdarbu projektu, kurus līdzfinansē ES fondi. Līdz ar to ceļu būvniecības nozarē ir vērojams cilvēkresursu un izejmateriālu trūkums.

Cilvēkresursu trūkums ir jūtams būvuzraudzības jomā – sertificētu būvuzraugu trūkst, atsevišķos LVC slēdzamos līgumos nebija pieteicies neviens. Tas attiecas uz:

- Liepājas šosejas (A9) posmu no Zirņiem līdz Skrundai (115,74.-129,56. km);

- autoceļa Gulbene–Balvi–Viļaka–Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) posmu 59,60.-63,04. km;

- autoceļa Cēre–Pilsarāji–Gobas (V1432) posmu 1,64.-2,14. km;

- autoceļa Līgas–Zentene–Rideļi (V1435) posmu 0,05.-4,17. km un

- autoceļa Cēres apvedceļš (V1447) posmu 0,00.-4,75. km.

Tāpat uz valsts autoceļiem ir objekti, kuros darbi kavējas būvnieku resursu trūkuma dēļ, un ir paredzams, ka būvdarbu pabeigšanas termiņi tiks kavēti. Tas attiecas uz:

- Klaipēdas šosejas (A11) posmu no Liepājas līdz Nīcai (10,43.-27,38. km);

- Klaipēdas šosejas (A11) posmu no Rucavas līdz Lietuvas robežai (50,55.-59,00. km);

- tilta pār Nigru pārbūvi uz ceļa Blome–Strante–Smiltene (V250) 6,31. km;

- Bauskas šosejas (A7) posmu pie Lietuvas robežas (84,70.-85,59. km) un

- autoceļa Ulbroka–Ogre (P5) posmu no Tīnūžiem līdz Ogrei (20,54.-25,00. km).

Ja būvnieks kavē līgumā paredzētos termiņus nepamatotu apstākļu dēļ, tiek piemērots līgumsods 0,05 procentu apmērā no līgumcenas par katru nokavēto dienu. Šo sodu nepiemēro, ja kavējums nepārsniedz piecas dienas. Pretējā gadījumā sods tiek piemērots, jau sākot ar pirmo termiņa kavējuma dienu.

Par objektīviem termiņa kavējuma apstākļiem tiek uzskatītas pērnā rudens lietavas. To dēļ būvdarbu termiņš pagarināts:

- Klaipēdas šosejas posmam no Rucavas līdz Lietuvas robežai (50,55.-59,00. km.);

- Liepājas šosejas (A9) posmiem abpus Saldum (97,58.-99,74. un 102,92.-113,13. km).

Liela darbu daudzuma dēļ ir vērojams cenu palielinājums neliela apjoma objektos, īpaši tas attiecas uz satiksmes drošības paaugstināšanas projektiem.

Visticamāk, šogad netiks pabeigti atsevišķi projekti dēļ neadekvāti dārgiem piedāvājumiem iepirkumos ar vienu pretendentu. Tie tiks sludināti atkārtoti:

- gājēju un veloceļš uz autoceļa Valmiera–Rūjiena–Igaunijas robeža (Unguriņi) (P17) no Viestura laukuma līdz rotācijas aplim Valmierā (1,697.-2,265. km);

- satiksmes drošības uzlabošanas programma uz autoceļa Sinole–Silakrogs (P34) Strautiņos (34,97.-35,16. km);

- autobusu pieturvietas izbūve uz autoceļa Rēzekne–Gulbene (P36) Ozolnēs (48,9. km).

Gājēju un veloceļa izbūve uz autoceļa Valmiera–Rūjiena–Igaunijas robeža (Unguriņi) no Viestura laukuma līdz rotācijas aplim Valmierā ir apstājusies, jo 2017. gadā tika lauzts līgums ar iepriekšējo būvnieku, bet atkārtotā būvdarbu iepirkumā piedāvājums bija par 60 % dārgāks nekā plānotā cena un līdz ar to tika noraidīts.

Ceļu būvniecības sezonas gaitu ietekmē arī laika apstākļi. Ja pērn problēmas ceļu būvniecības sezonā sagādāja lietavas, tad šogad zināmas grūtības ir dēļ sausā un karstā laika. Karstuma dēļ apgrūtināti dubultās virsmas ieklāšanas darbi: lai melno segumu varētu ieklāt, darbi tiek plānoti agrās rīta stundās, sākot no plkst. 6.00 un arī vakaros, kad gaisa temperatūra krītas. Augstas gaisa temperatūras dēļ asfalta ceļa segums uzkarst līdz vairāk kā 50˚C. Atsevišķās vietās, kur ir daudz bedru lāpījumi, var veidoties izsvīdumi, autoceļu uzturētāji – VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) – šīs vietas kaisa ar smilti vai smalko granti.

Šīs sezonas objekti valsts autoceļu tīklā, kur būvniecība jau ir pabeigta*

- Augšlīgatne–Skrīveri (P32) posmā no Augšlīgatnes līdz Nītaurei (0,01.-13,96. km);

- Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posmā no Cēsīm līdz Priekuļiem (2,15.-8,02. km);

- Daugavpils šosejas (A6) posmā no Klidziņas līdz Zemkopības institūtam (77,87.-80,28. km) un no Stukmaņiem līdz Pļaviņām (116,40.-118,49. km);

- Daugavpils šosejas (A6) posmā no Pļaviņām līdz Jēkabpilij (132,60.-144,00. km);

- Jelgavas šosejas (A8) posmā Jelgavas apvedceļa (40,20.-41,58. km);

- Daugavpils šosejas (A6) posmā no Piedrujas līdz Baltkrievijas robežai (296,90.-306,16. km);

- Valmiera–Cēsis–Drabeši (P20) posmā no Cēsīm līdz Vidzemes šosejai (29,63.-39,73. km);

- Rēzekne–Gulbene (P36) posmā no Dricāniem līdz Balvu novada robežai (20,90.-39,25. km);

- Ķeņģi–Variņi–Rudbārži (V268) posmā 0,00.-5,69. km;

- Ķekava–Plakanciems (V6) posmā 0,00.-1,10. km;

- Naujenes skola–Maļinova (V686) posmā 2,38.-5,83. km;

- Vecpils–Biķernieki–Bramanišķi (V687) posmā 0,83.-1,50. km;

- Līksna–Kalupe–Vecvārkava–Rožupe (V678) posmā 24,30.-27,80. km;

- Dagda–Asūne–Vorzova (V606) posmā 1,14.-9,61. km.

*

Autoceļu apzīmējumi:

A – valsts galvenie autoceļi

P – valsts reģionālās nozīmes autoceļi

V – valsts vietējās nozīmes autoceļi

Informāciju sagatavoja: VAS Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa

 
Izdotas jaunas navigācijas kartes
Kampaņā “Pamēģini sabiedrisko!” autovadītājus aicinās pārsēsties sabiedriskajā transportā
Lidostā “Rīga” samazinās gaisa kuģu radītais troksnis
Nākotnes izaicinājumi dzelzceļa nozarē - būt gataviem digitalizācijai, tostarp blokķēžu ieviešanai
airBaltic un Tez Tour Latvija sāks čarterlidojumus uz Ēģipti