Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
AVIĀCIJA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
LICENCĒTĀS AVIOKOMPĀNIJAS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
AUTOSATIKSME
JOMAS RAKSTUROJUMS
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
MELNO PUNKTU UN CSNG KARTES  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE AUTOCEĻIEM  
RĪCĪBAS PLĀNS TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI AUTOCEĻIEM  
AUTOCEĻU LIETOŠANAS NODEVA  
PĒTĪJUMI  
DZELZCEĻŠ  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
DZELZCEĻA DEPARTAMENTS  
SKAITĻI UN FAKTI  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
RAIL BALTICA  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE DZELZCEĻA LĪNIJAI  
DZELZCEĻA LĪNIJAS TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
JŪRNIECĪBA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
PASTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
ELEKTRONISKIE SAKARI  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TRANZĪTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
TRANZĪTA POLITIKAS DEPARTAMENTS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAULES BANKAS PĒTĪJUMS PAR LATVIJAS OSTĀM  
LATVIJAS OSTU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. - 2020. GADAM  
OSTU REGULA LATVIJĀ  
VENTAS OSTA  
BĪSTAMĀS KRAVAS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
SAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS  
SABIEDRISKAIS TRANSPORTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
SAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS  
PASAŽIERU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI  
KONCEPCIJAS NOZARĒ  
IZVĒLIES VALSTS DOTĒTU SABIEDRISKO TRANSPORTU!  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
VIDEO  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
    1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31    
Sākumlapa Nozares Autosatiksme Jomas raksturojums

Jomas raksturojums

AUTOSATIKSME

Nozares politika – Autosatiksmes apakšnozares politiku izstrādā, organizē un koordinē Satiksmes ministrija.

Nozares raksturojums

Autosatiksme un autopārvadājumu nozare ir valsts tautsaimniecības sastāvdaļa, kas nodrošina cilvēku un preču pārvadājumus pasaulē un sekmē valsts ekonomisko izaugsmi.Autosatiksme sevī ietver autoceļu infrastruktūru un satiksmei nepieciešamo aprīkojumu, kā arī vadāmus mehāniskus transportlīdzekļus, kuri piedalās sauszemes ceļu satiksmē un nodrošina kravu un pasažieru pārvadājumus.

Jomasautoceļi, autotransports, ceļu satiksmes drošība

Autoceļi

Pārvaldīšana

Autoceļu pārvaldīšanas mērķis ir autoceļu tīkla (links uz statistikas datiem par autoceļiem) efektīva uzturēšana un attīstība, lai veicinātu valsts ekonomisko progresu, iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos un sekmētu Latvijas starptautisko autoceļu atbilstību Eiropas autoceļu tīkla prasībām. Autoceļu būvniecības un attīstības prioritārie mērķi ir:

  • nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras nodrošināšana un attīstība;
  • labas braukšanas kvalitātes nodrošināšana pa autoceļiem, kas savieno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus.

Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi” (https://lvceli.lv/) pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno autoceļu attīstību, organizē iepirkumus valsts pasūtījumiem valsts autoceļu tīklā veicamajiem darbiem, administrē valsts autoceļu projektēšanas un būvdarbu procesu, nodrošina ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību valsts autoceļu un pašvaldību ceļu tīklā, veic valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas prasību izpildes pārbaudi un darbu uzraudzību, uzrauga pašvaldību autoceļu uzturēšanas atbilstību normatīvo dokumentu prasībām, kā arī izsniedz lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas. VAS „Latvijas Valsts ceļi” tīmekļvietnē ir publicēta informācija par transportlīdzekļu maksimālās masas ierobežojumiem.

Valsts akciju sabiedrība „Latvijas autoceļu uzturētājs” (https://lau.lv/) veic valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu uz valsts autoceļiem.

Plānošana

Autoceļu būvniecība tiek plānota atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam izvirzītajiem mērķiem.

Vadoties pēc minētajos plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem, ir izstrādāta un Ministru kabineta 2013. gada 21. maija sēdē izskatīta Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. – 2020. gadam, kuras īstenošanas termiņš atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra sēdē lemtajam ir pagarināts līdz 2023. gadam.

Ņemot vērā, ka plānošanas process autoceļu tīklā ir nepārtraukts, noteiktās prioritātes pa gadiem mainās, ko nosaka satiksmes parametru izmaiņas, dažādu autoceļu posmu stāvokļa izmaiņu ātrums, kā arī pieejamā finansējuma apjoms.

Aktuālie būvobjektu projekti ir pieejami: https://lvceli.lv/.

Finansēšana

Valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts autoceļu fonds" veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2014.-2020.g. plānošanas periodā līdzfinansēto valsts reģionālo autoceļu pārbūves projektu īstenošanas rezultātā pārbūvētie autoceļi nodrošinās piekļuvi TEN-T pamattīklam, savukārt kvalitatīva transporta infrastruktūra samazinās ceļa uzturēšanas izmaksas, uzlabos satiksmes drošību un ļaus samazināt pārvietošanās ilgumu. Uzlabosies iedzīvotāju mobilitāte, dzīves vides kvalitāte, publisko pakalpojumu pieejamība un samazināsies apkārtējās vides piesārņojums.

Kohēzijas fonda 2014.-2020.g. plānošanas periodā līdzfinansēto valsts galveno autoceļu pārbūves projektu īstenošanas rezultātā autoceļu lietotājiem tiks nodrošināti komfortabli un droši braukšanas apstākļi. Pārbūvētie autoceļi nodrošinās trūkstošo sasaistes posmu ar TEN-T tīklu.

Pārrobežu sadarbība

Sadarbībā ar Igaunijas speciālistiem un Centrālbaltijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. -2020. gadam līdzfinansējumu, 85% apmērā no kopējām izmaksām ir realizēts projekts SMART E67 uzstādot intelektisko transporta sistēmu elementus VIA Baltica maršrutā. Jaunās iekārtas iekļautas kopējā satiksmes vadības sistēmā. Pašreiz turpinās programmatūru salāgošana, lai pilnveidotu un paplašinātu to funkcionalitāti.

Savukārt, sadarbībā ar Lietuvas ceļu administrāciju, izmantojot Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. - 2020. gada līdzfinansējumu, tiek īstenots projekts EASYCROSSING, paredzot, ka līdz 2020. gada 2. pusei tiks pabeigta 6 ceļa posmu ar kopējo garumu 45,93 km atjaunošana Latvijas un Lietuvas pierobežā. Objekti Latvijas pusē:

  • valsts reģionālais autoceļš P106 Ezere–Embūte–Grobiņa, 0,07-13.95 km (ar turpinājumu līdz Mažeiķiem);
  • valsts reģionālais autoceļš P75 Jēkabpils–Lietuvas robeža, 56,08-60,50 km;
  • valsts vietējais autoceļš V961 Nereta–Sleķi, 0,10-1,15 km (ar turpinājumu Pandelis virzienā);
  • valsts vietējais autoceļš V1028 Bauska–Bērzi–LT robeža, 7,44-14,62 km (ar turpinājumu virzienā uz Žeimeli).

Publiskā un privātā partnerība.

2018. gada 5. decembrī tika izsludināts iepirkums “Publiskās un Privātās partnerības līgums par E67 / A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9 -25,0 km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu”, tā norisi plānojot 3 kārtās. Pretendentu kvalifikācijas kārta norisinājās līdz 2019. gada 17. maijam, kuras laikā tika saņemti un izvērtēti 5 pretendentu pieteikumi, no kuriem 2 tika uzaicināti sagatavot un iesniegt sākotnējos finanšu un tehniskos piedāvājumus. Abi uzaicinātie pretendenti iesniedza savus piedāvājumus, kuri tika vērtēti līdz oktobra vidum, vēlāk uzsākot sarunu procedūru par iespējām tos pilnveidot, t.sk., samazinot paredzamo līguma cenu. Pēc sarunu noslēguma pretendenti tiks aicināti iesniegt labākos un galīgos finanšu un tehniskos piedāvājumus, pēc kuru izvērtēšanas 2020. gada 2.pusē plānots paziņot uzvarētāju. PPP līgums tiks noslēgts tikai gadījumā, ja Ministru Kabinets apstiprinās tā izmaksas saskaņā ar iepirkuma rezultātiem.

Kopējais Ķekavas apvedceļa garums plānots 17,5 km, t.sk., jauna ātrgaitas ceļa posma izbūve – 14,4 km un esošā ceļa pārbūve – 3,1 km. 11,1 km plānoti kā divu brauktuvju ceļš ar četrām joslām, bet 6,4 km – viena brauktuve ar divām joslām. Projekts ietver arī 4 divlīmeņu krustojumus, 4 tuneļus, 1 tiltu, 7 rotācijas apļus un paralēlos ceļus 16,2 km garumā.

Autotransports

Autotransporta joma sevī ietver kravu pārvadājumus un pasažieru pārvadājumus pa autoceļiem. Valsts politiku un pārvaldi autopārvadājumu jomā īsteno Satiksmes ministrija.

Autotransporta jomas pārvalde un attīstība tiek plānota atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.– 2020. gadam izvirzītajiem mērķiem. (Par Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020.gadam:

https://likumi.lv/ta/id/253919-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-2014-2020-gadam; Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam:

https://likumi.lv/ta/id/263436-par-transporta-attistibas-pamatnostadnem-2014-2020-gadam)

Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.–2020.gadam Satiksmes ministrija ir izstrādājusi, apzinoties alternatīvo degvielu būtisko lomu nākotnē un pamatojoties uz Eiropas Komisijas ierosinājumu transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2050. gadam samazināt par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, nosakot vienotas prasības alternatīvo degvielu (elektroenerģija, saspiestā dabasgāze, sašķidrinātā dabasgāze un ūdeņradis) infrastruktūrai, kā arī uzpildes un uzlādes stacijām.

Starptautiskie kravu un pasažieru pārvadājumi

Vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā un autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā ir valsts SIA „Autotransporta direkcija” (turpmāk - ATD). http://www.atd.lv/

ATD darbība galvenokārt saistīta ar sabiedriskā transporta – pasažieru pārvadājumu ar autobusiem un vilcieniem – plānošanu, licenču izsniegšanu kravu un pasažieru komercpārvadājumiem un atļauju izsniegšanu starptautisko pārvadājumu veikšanai.

Atbilstoši noslēgtajiem starpvalstu divpusējiem līgumiem par starptautiskajiem autopārvadājumiem, notieksadarbība ar ārvalstīm. Saskaņā ar divpusējo līgumu nosacījumiem tiek organizētas starpvalstu Kopējās komisijas sanāksmes, lai vienotos par starptautisko autopārvadājumu atļauju kvotām un apmainītos ar aktuālāko informāciju starptautisko autopārvadājumu jomā.

Ikgadējās Baltijas valstu starptautisko kravu un pasažieru autopārvadājumu ekspertu sanāksmes ir labākas prakses un pieredzes apmaiņa par ES tiesību normu piemērošanu, informācijas apmaiņa par pārvadātāju konstatētajām problēmām Eiropā un Āzijā.

Pasažieru pārvadājumi ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem

Taksometru un vieglo automobiļu vadītāju reģistrāciju un pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili tīmekļvietņu un mobilo lietotņu reģistrāciju veic ATD.

Tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili ir tādai personai, kuras stāžs, vadot B transportlīdzekļu vadītāju apliecību kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, ir vismaz trīs gadi un kura ir reģistrēta VSIA “Autotransporta direkcijas” uzturētajā taksometru vadītāju reģistrā.

Speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometruizsniedz plānošanas reģions (dod tiesības veikt pasažieru pārvadājumus plānošanas reģiona teritorijā) vai republikas pilsētas pašvaldība (dod tiesības veikt pasažieru pārvadājumus republikas pilsētā) uz četriem gadiem. Pamatojoties uz plānošanas reģiona vai republikas pilsētas pašvaldības izsniegto speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru, pārvadātāja turējumā vai īpašumā esošam autotransporta līdzeklim izsniedz licences kartīti. Pārvadātājs var saņemt vairākas licences darbības nodrošināšanai vienlaikus gan plānošanas reģionā gan republikas pilsētā.

Īpašs regulējums noteikts taksometru pakalpojumiem starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektu (autoosta, dzelzceļa stacija, lidosta, osta) publiskiem mērķiem paredzētajās teritorijās, šobrīd tās attiecināmas uzstarptautisko lidostu “Rīga”. Starptautiskās lidostas “Rīga” publiskiem mērķiem paredzētajā teritorijā ar ierobežotu piekļuvi pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru, izpildot noteiktas prasības un saņemot speciālo licences kartīti, var veikt pārvadātājs vai uz līguma pamata izveidota pārvadātāju apvienība.

Pasažieru komercpārvadājums ar vieglo automobilitiek piedāvāts, pieprasīts un apstiprināts, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Apmaksa par pakalpojumu tiek veikta tikai bezskaidrā naudā. Pārvadājumos atļauts izmantot pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu vieglo automobili, kurā ir ne vairāk kā piecas sēdvietas.

Speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobiliizsniedz ATD uz četriem gadiem un tās ir derīgas pakalpojuma sniegšanai visā valsts teritorijā. Pamatojoties uz ATD izsniegto speciālo atļauju (licenci) pārvadātāja autotransporta līdzeklim izsniedz licences kartīti.

Tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumus Latvijas Republikā var sniegt un pārvadātājs un autovadītājs šos pakalpojumus var izmantot, ja tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs atbilst noteiktām prasībām un ir reģistrēts ATD uzturētajā Autopārvadātāju informatīvajā datu bāzē.

Ceļu satiksmes drošība

Ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu sekmīgā īstenošanā būtiska nozīme ir sadarbības nodrošināšanā un veicināšanā starp visām atbildīgajām institūcijām, kuras ir iesaistītas procesos, saistītos ar sabiedrības izglītošanu, informēšanu, prevenciju, ceļu auditu un infrastruktūras uzlabošanu, normatīvo aktu un sodu sistēmas pilnveidi un ceļu satiksmes negadījumos cietušo glābšanu un cietušo veselības atjaunošanu.

Ceļu satiksmes negadījumos ievainoto un bojāgājušo personu skaits Latvijā joprojām ir lielāks nekā citās ES dalībvalstīs. Lai sasniegtu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazinājumu par 50% 2020.gadā salīdzinot ar 2010.gadu, Satiksmes ministrija saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteikto uzdevumu ir izstrādājusi “Ceļu satiksmes drošības plānu 2017.-2020.gadam” (turpmāk – Plāns).

Plāna izveidē un realizācijā ir iesaistīta Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija un šo ministriju pārziņā esošās institūcijas, Veselības ministrija, Rīgas dome un Rīgas domes Satiksmes departaments, Tieslietu ministrija, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī dažādas biedrības un nevalstiskās organizācijas. Plāna realizāciju pārrauga Ceļu satiksmes drošības padome.

Plāns paredz noteiktus rīcības virzienus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, nosakot atbildīgās institūcijas un rīcības virzienu īstenošanas termiņus un tiem nepieciešamo finansējumu. Plānā ir norādīti faktori, kas tiešā mērā ietekmē ceļu satiksmes drošību (ceļu satiksmes negadījumu skaitu, tajos bojāgājušo un cietušo skaitu) - cilvēks (satiksmes dalībnieks), transportlīdzeklis (tā tehniskais stāvoklis un aprīkojums) un apkārtējā vide (ceļu infrastruktūra).

Ievērojot 2017.gada, 2018.gada un 2019.gada rezultatīvos rādītājus, ceļu satiksmes drošības uzlabošanai tika sagatavoti papildu priekšlikumi jauniem pasākumiem un uzdevumiem, kas tika izskatīti un atbalstīti Ceļu satiksmes drošības padomē un 2020.gadā iekļauti Plānā.

Lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs un Plānā noteikto mērķi, ir noteikti četri rīcības virzieni: preventīvie pasākumi ceļu satiksmes drošībā, satiksmes dalībnieku izglītošana un informēšana, satiksmes drošības risinājumu ieviešana autoceļu un ielu tīklā, reaģēšana uz ceļu satiksmes negadījumiem un to seku mazināšana un novēršana.

Informācija atjaunota 21.05.2020

 
Uzsāks tilta pār Svētes upi pārbūvi
LVC: papildu 75 miljonu eiro finansējuma ietvaros jau uzsākti būvdarbi 9 objektos
Sākas būvdarbi uz autoceļa Valka–Rūjiena
Sākusies reģionālā ceļa seguma atjaunošana pie Aizputes
Uz autoceļa Līksna–Kalupe sākušies seguma atjaunošanas būvdarbi