Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
AVIĀCIJA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
LICENCĒTĀS AVIOKOMPĀNIJAS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
INFORMĀCIJA SAISTĪBĀ AR PĀREJU UZ EIRO  
AUTOSATIKSME  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
MELNO PUNKTU UN CSNG KARTES  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE AUTOCEĻIEM  
RĪCĪBAS PLĀNS TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI AUTOCEĻIEM  
AUTOCEĻU LIETOŠANAS NODEVA  
PĒTĪJUMI  
DZELZCEĻŠ  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
DZELZCEĻA DEPARTAMENTS  
SKAITĻI UN FAKTI  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
RAIL BALTICA  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE DZELZCEĻA LĪNIJAI  
DZELZCEĻA LĪNIJAS TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
JŪRNIECĪBA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
PASTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
ELEKTRONISKIE SAKARI
JOMAS RAKSTUROJUMS
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TRANZĪTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
TRANZĪTA POLITIKAS DEPARTAMENTS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAULES BANKAS PĒTĪJUMS PAR LATVIJAS OSTĀM  
LATVIJAS OSTU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. - 2020. GADAM  
OSTU REGULA LATVIJĀ  
BĪSTAMĀS KRAVAS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
SAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS  
SABIEDRISKAIS TRANSPORTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
SAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS  
PASAŽIERU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI  
KONCEPCIJAS NOZARĒ  
IZVĒLIES VALSTS DOTĒTU SABIEDRISKO TRANSPORTU!  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAŽIERU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
VIDEO  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31        
Sākumlapa Nozares Elektroniskie sakari Jomas raksturojums

Jomas raksturojums

Elektroniskie sakari

Elektronisko sakaru apakšnozares politikas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un ērtu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas Republikas teritorijā. Latvijā to regulē Elektronisko sakaru likums un no tā izrietošie tiesību akti. Ar Ministru kabineta 2018.gada 12. marta rīkojumu Nr. 102 “Par Elektronisko sakaru nozares politikas plānu 2018.–2020. gadam” ir apstiprināts Elektronisko sakaru nozares politikas plāns 2018.–2020. gadam, ar to var iepazīties šeit.

Elektronisko sakaru nozares politikas īstenošanā iesaistītās institūcijas:

Institūcijas

Darbības joma

Satiksmes ministrija

Atbilstoši savai kompetencei nodrošina vispārējo valsts pārvaldi elektronisko sakaru nozarē

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

VAS “Elektroniskie sakari”

Konkurences padome

Regulējošās vides un konkurences nodrošināšana

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Patērētāju tiesību aizsardzība, pakalpojumu kvalitātes uzraudzība

Datu valsts inspekcija

Datu aizsardzība

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Radiofrekvenču spektra resursu izmantošanas koordinācijas darba grupa

Radiofrekvenču spektra resursu pārvaldes politikas īstenošana, izstrādājot Nacionālo radiofrekvenču plānu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Numerācijas resursu izmantošanas koordinācijas darba grupa

Numerācijas resursu pārvaldes politikas īstenošana, izstrādājot Nacionālo numerācijas plānu

Satiksmes ministrijas Elektronisko sakaru nozares padome

Elektronisko sakaru nozares attīstības sekmēšana

Satiksmes ministrijas Elektronisko sakaru nozares padomes ekspertu darba grupa

Elektronisko sakaru nozares politikas izstrāde un īstenošanas sekmēšana

Aktualitātes

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā 2019. gada februāra sākumā ir reģistrēti 279 elektronisko sakaru komersanti.

Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība Latvijā

2012. gada 7. decembrī Ministru kabinetā ir apstiprināta „Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013. - 2020. gadam”, kurā ietverti rīcības virzieni, lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto mērķi: līdz 2020. gadam nodrošināt, ka visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir iespēja abonēt interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu ne mazāku par 30 Mbit/s un 50 % vai vairāk ES mājsaimniecību abonētu interneta pieslēgumus ar ātrumu ne mazāku par 100 Mbit/s.

Lai nodrošinātu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visā valsts teritorijā, 2012. gadā ir uzsākta un šobrīd tiek īstenota ar Eiropas Komisijas 2011. gada 9.novembra lēmumu Nr. C(2011)7699) apstiprinātā valsts atbalsta programma “Nr. SA.33324 (2011/N) – Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās”

http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/241947/241947_1276707_111_2.pdf

Tās īstenotāja ir valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

Valsts atbalsta programma tiek īstenota divās kārtās un tās ietvaros tiek izbūvēta elektronisko sakaru optiskā tīkla “vidējā jūdze” un izveidoti optiskā tīkla piekļuves punkti teritorijās, kurās nevienam elektronisko sakaru komersantam nav tādas infrastruktūras, lai sniegtu interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s, un elektronisko sakaru komersants tuvāko triju gadu laikā neplāno tādu infrastruktūru izbūvēt (turpmāk – “baltās” teritorijas). Optiskā tīkla piekļuves punktos nodrošināta iespēja vismaz pieciem elektronisko sakaru komersantiem ar vienādiem, nediskriminējošiem nosacījumiem veidot „pēdējās” jūdzes pieslēgumus, lai sniegtu interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem.

2015. gada 31. augustā ir pabeigta valsts atbalsta programmas 1. kārta, kuras īstenošanas rezultātā ir izbūvēti 1813 km elektronisko sakaru “vidējās jūdzes” optisko kabeļu trases un izveidoti 177 optiskā tīkla piekļuves punkti:

https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=189aRaKsOu6P8M5_fgy00Oykey3c&usp=sharing

Lai uzsāktu valsts atbalsta programmas 2. kārtas plānošanu, 2014. gadā pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma sabiedrība ar ierobežoto atbildību “Corporate Consulting” veica pētījumu par platjoslas pakalpojumu (ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s) pieejamību Latvijas teritorijā un aktualizēja atbalstāmo teritoriju sarakstu.

Valsts atbalsta programmas 2. kārta - projekts "Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās" Nr. 2.1.1.0/16/I/001 - ir uzsākts 2016. gadā un to paredzēts īstenot līdz 2020. gada 31. decembrim. 2016. gada 6. jūlijā ir noslēgts līgums Nr.2.1.1.0/16/I/001 starp Centrālo finanšu līgumu aģentūru un valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” par projekta īstenošanu.

Valsts atbalsta programmas 2. kārtas ietvaros plānots izbūvēt aptuveni 2200 km “vidējās jūdzes“ optisko kabeļu tīkla un izveidot vismaz 220 piekļuves punktus, kuros vismaz pieciem elektronisko sakaru komersantiem būs iespēja veidot “pēdējās” jūdzes pieslēgumus platjoslas piekļuves pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem.

https://www.lvrtc.lv/uploads/4/2/4/6/42463025/2.karta.pdf

2017. gadā valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ir veicis iepirkumus optiskās infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbiem. 2017. gada vasarā visā Latvijas teritorijā ir uzsākti optiskā tīkla infrastruktūras projektēšanas darbi, savukārt būvniecības darbi ir uzsākti 2018. gada pavasarī. 2018. gada beigās jau tika nodoti ekspluatācijā pirmie objekti Kurzemes un Latgales reģionos. Plašāka informācija par valsts atbalsta programmu pieejama projekta īstenotāja valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” mājas lapā:

http://www.lvrtc.lv/platjoslas-projekts.html?lang=lv

Videomateriāli par Valsts atbalsta programmas platjoslas projektu ir pieejami:

https://www.youtube.com/playlist?list=PLJPIGr49tJoe31YeG8ZXvbP5e9sIWlh_o

2018. gada 14. augustā ir uzsākts “3.2.2.3.aktivitātes “Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)” izvērtējums”, to veic SIA “Cetera”.

Plānots, ka izvērtējums noslēgsies 2019. gada marta beigās un tā rezultātus paredzēts izmantot iespējamo pasākumu organizēšanai, lai palielinātu Valsts atbalsta programmas ietvaros izbūvētās infrastruktūras izmantošanas efektivitāti, kā arī lai veicinātu “pēdējās jūdzes” attīstību interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem.

5G ieviešana

Lai sekmētu jauno elektronisko sakaru 5G tehnoloģiju savlaicīgu ieviešanu Eiropas Savienībā 2016. gada 14. septembrī Eiropas Komisija publicēja paziņojumu ”5G Eiropai. Rīcības plāns”. Rīcības plānā paredzēts līdz 2025. gadam nodrošināt nepārtrauktu 5G pārklājumu visu pilsētu teritorijās un gar visiem galvenajiem sauszemes transporta ceļiem. Vēl nav zināmi visi aspekti, kas saistīti ar 5G tehnoloģijai izmantojamiem frekvenču resursiem, kā arī nav izstrādāti ar tehniskiem risinājumiem saistītie 5G standarti.

5G infrastruktūras izvēršana ir viens no pamatelementiem Eiropas Savienības savienojamības nodrošināšanai un konkurētspējas uzlabošanai, no kā labumu gūtu kā patērētāji, tā arī uzņēmēji visdažādākajās nozarēs. Tiek lēsts, ka 2020. gadā pasaulē 5G tīkliem būs pievienoti 26 miljardi ierīču un 70 procentiem cilvēku būs savs viedtālrunis. Latvija jau šobrīd strādā pie savlaicīgas radiofrekvenču spektra resursu pieejamības nodrošināšanas, kā arī notiek pārrunas ar transporta nozari, lai pielāgotu publisko infrastruktūru ātrākai un lētākai elektronisko sakaru tīklu izvēršanai. 2018. gada 26. septembrī tika pieņemtas Eiropas Komisijas Sakaru komitejas sagatavojamās vadlīnijas. Satiksmes ministrijas izveidotā 5G mobilo tīklu ieviešanas darba grupa ir noslēgusi darbu un informatīvais ziņojums ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

5G infrastruktūras izvēršana Via Baltica koridorā

2018. gada septembrī Baltijas valstu transporta ministri parakstīja saprašanās memorandu par savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību Via Baltica koridorā. Šī memoranda mērķis ir veicināt savienotu automatizētu braukšanu un ar mērķi atbalstīt ilgtspējīgu mobilitāti, uzlabot satiksmes drošību un veicināt inovācijas. Papildus tas ir saskaņā ar vienu no trim Eiropas Komisijas izvirzītajiem stratēģiskiem mērķiem attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu izvēršanu līdz 2025. gadam, tas ir, nodrošināt visām lielām pilsētām (Latvijā – Rīga, Jelgava, Liepāja, Daugavpils) ar tām piegulošām pārvietošanās zonām un visām sauszemes transporta maģistrālēm nepārtrauktu 5G pārklājumu.

Baltijas valstis paredz 5G tīklu pakāpenisku ieviešanu Via Baltica maģistrālē, lai uzlabotu savienoto transportlīdzekļu savstarpējo izmantošanu, kā arī, lai savienotu Baltijas valstis ar citiem būtiskiem Eiropas transporta koridoriem. Svarīgs apņemšanās elements ir nodrošināt tieši pārrobežu sadarbību, lai izveidotās sistēmas darbotos bez ierobežojumiem gan pierobežu rajonos, gan visā transporta koridorā. Transporta līdzekļi pamatā izmantos 5G tīklus savstarpējai datu pārraidei un saziņai ar apkārtējo infrastruktūru, kā arī datu vākšanai no dažāda veida infrastruktūras sensoriem turpmākai apstrādei.

Baltijas valstu eksperti ir apņēmušies rīkot regulārās tikšanās, lai veiksmīgi izpildītu memorandā noteiktos mērķus. Pirmā ekspertu tikšanās norisinājās 2019. gada 7. martā Rīgā, Satiksmes ministrijā.

Radiofrekvenču spektra izmantošana zemes ciparu televīzijas apraidei un bezvadu elektronisko sakaru tīklu attīstībai

2017. gada 17. maijā ir stājies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums (ES) 2017/899 par 470–790 MHz radiofrekvenču spektra izmantošanu Eiropas Savienībā. Atbilstoši lēmumam radiofrekvenču spektra josla 694 – 790 MHz (turpmāk – 700 MHz josla), kuru šobrīd Latvijā izmanto zemes ciparu televīzijas apraidei un arī bezvadu skaņas programmu gatavošanas un īpašo pasākumu ierīču - PMSE (Programme making and special events) darbības nodrošināšanai, no 2020. gada 30. jūnija tiek atbrīvota un pārplānota izmantošanai mobilo elektronisko sakaru sistēmām.

Lai izvēlētos optimālākos zemes ciparu televīzijas apraides modeli pēc televīzijas apraidei pieejamā radiofrekvenču spektra apjoma samazinājuma un noteiktu optimālāko 700 MHz joslas izmantošanu, Satiksmes ministrija izveidoja darba grupu, kuras sastāvā bija Kultūras ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, elektronisko sakaru un mediju nozares pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Darba grupa izstrādāja informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija lēmuma (ES) 2017/899 par 470–790 MHz radiofrekvenču joslas izmantošanu Savienībā ieviešanu”, kas ir atbalstīts Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta sēdē (prot. Nr. 40, 29.§). Atbilstoši informatīvajam ziņojumam:

· Ievērojot komplicētos radiofrekvenču spektra joslas pārrobežu koordinācijas aspektus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kā arī finansiālo ietekmi, ko var radīt spēkā esošo apraides tiesību priekšlaicīga pārtraukšana, Latvijā 700 MHz josla tiks pakāpeniski atbrīvota vēlāk - no 2022. gada 1. janvāra.

· Nākamajā zemes ciparu televīzijas nodrošināšanas periodā pēc 2022. gada 1. janvāra bez maksas pieejamo televīzijas programmu apraide tiks turpināta ar esošo DVB – T raidīšanas sistēmu.

· Maksas televīzijas pakalpojumi saglabājami vismaz tādā apjomā, kas ir pieejams pēc 700 MHz joslas atbrīvošanas un nav nepieciešams sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto programmu izplatīšanai, pirms tam veicot komersantu intereses apzināšanu nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumus zemes apraidē un par izmantojamo raidīšanas sistēmu.Ja interese no komersantiem nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumus nebūs, racionāla frekvenču spektra izmantošanas nolūkā, Satiksmes ministrija vērtēs iespēju izmantot pieejamo radiofrekvenču spektru citiem lietojumiem.

· 703-733 MHz / 758-788 MHz, kā arī 738 – 758 MHz radiofrekvenču spektra joslas iedalītas bezvadu platjoslas elektronisko sakaru sistēmu vajadzībām;

· 703-733 MHz un 758-788 MHz radiofrekvenču spektra joslas var izmantot sabiedrības drošības un katastrofu seku novēršanas - PPDR (Public Protection and Disaster Relief) sistēmas darbības nodrošināšanai saskaņā ar PPDR sistēmas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja un elektronisko sakaru komersantu noslēgtu vienošanos;

· 733-736 MHz un 788-791 MHz radiofrekvenču spektra joslas iedalīšana lietiskā interneta – IoT (Internet of Things) lietojumiem tiks vērtēta nākamā perioda Elektronisko sakaru nozares plāna izstrādes procesā.

·

Finansējums bezmaksas bezvadu internet-piekļuves punktu izveidei (WiFi4EU iniciatīva)

2017. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2017/1953 ar ko attiecībā uz interneta savienojamības veicināšanu vietējās kopienās groza Regulas (ES) Nr.1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 noteica Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējuma pieejamību bezvadu internet-piekļuves punktu izveidei.

Regula saskaņā ar vienkāršotu procedūru ļauj saņemt līdz pat 100% finansējumu pašvaldību īstenotiem projektiem (bet ne vairāk kā 15000 eiro), kas saistīti ar bezmaksas bezvadu (WiFi) savienojamības nodrošināšanu vietējās kopienās, jo īpaši lauku reģionos: publiskos laukumos, parkos, veselības aprūpes centros, bibliotēkās, muzejos un citās sabiedriskās vietās. Finansējumu paredzēts piešķirt iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Finansējums nav paredzēts interneta pieslēguma ikmēneša abonentmaksas segšanai, kas jānodrošina vismaz 3 gadus pēc interneta piekļuves punkta ierīkošanas.

Eiropas Komisija 2018. gada rudenī atklāja tīmekļvietni “WiFi4EU” (www.WiFi4EU.eu. ), kurā pašvaldībām ir iespēja reģistrēties, lai varētu pieteikties iespējai saņemt ES finansējumu piekļuves punktu izveidei. Eiropas Komisija plāno, ka kopā visām ES pašvaldībām būs iespēja pieteikties gandrīz 9000 finansējuma garantijas kuponiem.

Plašāka informācija pieejama Eiropas Komisijas tīmekļvietnē https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/wifi4eu-bezmaksas-bezvadu-internets-eiropiesiem .

Pirmais uzsaukums notika 2018.gada novembrī un tika piešķirti 2800 finansējuma garantijas kuponi, no tiem 15 tika piešķirti Latvijas pašvaldībām. Saraksts ar pašvaldībām, kurām bija piešķirts finansējuma kupons pirmajā uzsaukumā: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/winners-wifi4eu-call-announced

Otrais uzsaukums notika 2019.gada 4.,5.aprīlī un tika piešķirti 3400 finansējuma garantijas kuponi, no kuriem 12 tika piešķirti Latvijas pašvaldībām. Saraksts ar pašvaldībām, kurām ir iespēja saņemt finansējumu otrajā uzsaukumā:

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/winners-second-wifi4eu-call-announced

Pašvaldības, kuras nesaņēma finansējumu pirmajos uzsaukumos, varēs pieteikties nākamajos uzsaukumos.

Saskaņā ar izstrādāto Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta darba programmu un Eiropas Komisijas sniegto informāciju 2019.gadā ir plānots vēl viens uzsaukums.

Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas gigabitu sabiedrību

Lai precīzāk definētu, kādai vajadzētu būt Eiropas interneta savienojamībai nākotnē, 2016.gada 14. septembrī Eiropas Komisija publicēja paziņojumu “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”, kurā ir izklāstīti trīs stratēģiskie mērķi attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu izvēršanu līdz 2025. gadam. To nolūks ir veidot gigabitu sabiedrību, kas balstīta uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem, tādējādi visiem Eiropas Savienībā nodrošinot digitālā vienotā tirgus priekšrocības.

Interneta savienojamības trīs stratēģiskie mērķi 2025. gadam:

- gigabitu savienojamība (interneta pieslēgums, kas lejuplīnijā un augšuplīnijā piedāvā vismaz 1 Gb/s) visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, bibliotēkām, pētniecības centriem, biznesa centriem, dzelzceļa stacijām, ostām, lidostām, ārstu praksēm, slimnīcām, stadioniem, valsts pārvaldes un pašvaldību ēkām, galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus;

- visām lielām pilsētām (Latvijā Eiropas Savienības Gigabitu sabiedrības mērķis 2025 attiecināms uz – Rīgu, Jelgavu, Liepāju, Daugavpili) ar tām piegulošām pārvietošanās zonām un visām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums;

- visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās ir pieejams interneta pieslēgums ar vismaz 100 Mb/s lejuplīnijas ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam.

Šie Eiropas Komisijas stratēģiskie mērķi virzībai uz Gigabitu sabiedrību ir iestrādāti arī 2018.gada martā apstiprinātajā Elektronisko sakaru nozares politikas plānā 2018.–2020.gadam.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīva Nr.2018/1972/ES par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi

Jaunā direktīva 2018. gada 17. decembrī publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī. Direktīva paredz veikt elektronisko sakaru nozares normatīvā regulējuma pārstrādi un reformu.

Direktīva apvieno četru spēkā esošo direktīvu prasības:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem;

2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu;

3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu;

4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem.

Ierosinātās izmaiņas īpaši paredz:

- uzlabot 5G tīklu izvietošanu;

- atvieglot jaunu jaudīgu fiksēto tīklu ieviešanu;

- nostiprināt patērētāju aizsardzību neatkarīgi no tā, vai galalietotāji saziņai izmanto tradicionālos (zvanus, sms) vai tīmekļa pakalpojumus (Skype, WhatsApp u.c.);

- veicināt vispārējās atļaujas režīmu izmantošanu;

- sekmēt radiofrekvenču spektra atvasinātos tirgus;

- precizēt reglamentējošo noteikumu darbības jomu un atsaukt nevajadzīgos pienākumus nodrošināt patērētāju aizsardzību, ja tie jau ir ņemti vērā, īstenojot horizontālos tiesību aktus vai nodrošināti ar tirgus palīdzību;

- saskaņot un precizēt ar numerāciju saistītos noteikumus un pārvaldību machine – to – machine (M2M) kontekstā;

- pārskatīt nacionālo regulējošo iestāžu un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC ) uzdevumus.

Satiksmes ministrija sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un VAS “Elektroniskie sakari” ir uzsākusi darbu pie direktīvas pārņemošo tiesību aktu izstrādes, kas drīzumā tiks prezentēti arī Satiksmes ministrijas Elektronisko sakaru nozares padomes ekspertu darba grupai.

Privātuma noteikumu modernizēšana elektronisko sakaru nozarē

Eiropas Komisija ir uzsākusi ievērojamu datu aizsardzības sistēmas modernizācijas procesu, kā rezultātā 2016. gada maijā pieņemta jauna Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regula (ES)2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk– Regula Nr. 2016/679). Izpildot Regulas Nr. 2016/679 prasības, 2018. gada 21. jūnijā ir pieņemts Personas datu apstrādes likums, kas stājās spēkā 2018. gada 5. jūlijā. Vienlaikus ministrijām dots uzdevums izvērtēt, vai attiecīgās nozares normatīvie akti, kas paredz fizisko personu datu apstrādi, atbilst Regulas Nr. 2016/679 prasībām, izvērtējot nepieciešamību izstrādāt normatīvo aktu grozījumu projektus. Veicot izvērtējumu, ir apzināta nepieciešamība veikt grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kurus plānots veikt līdz 2019. gada trešajam ceturksnim.

2017. gada 10. janvārī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai “par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK”. Pašlaik Rumānijas prezidentūras vadībā tiek turpināta priekšlikuma izvērtēšana.

IPv6 ieviešana

Datu pārraidei internetā pasaulē pamatā lieto IPv4 (interneta protokola versija četri), kur interneta protokola (IP) adreses izveidei izmanto 32 bitus. Ņemot vērā interneta lietotāju skaita un iekārtu skaita, kas savā darbībā izmanto IP adreses, milzīgo pieaugumu, visā pasaulē ir izveidojies IPv4 adrešu deficīts.

Latvijā vienu IPv4 adresi izmanto līdz pat 100 lietotājiem, kas rada dažādas problēmas. Viena no tām, ļoti būtiska, ir saistīta ar drošības jomu, jo tiesībsargājošās iestādes no saglabājamiem datiem ar grūtībām spēj identificēt galalietotāju, kurš ir veicis, pretlikumīgas darbības. Papildus norādāms, ka, piemēram, 100 lietotājiem lietojot vienu IPv4 adresi, no vienas IP adreses nereti veidojas tik liela datplūsma, kuru operatori (piemēram, Google) uztver kā robotierīces veidotu un rada lietotājam neērtības, pieprasot veikt papildu testu, lai varētu turpināt darboties internetā.

IPv6, kur IP adresei izmanto 128-bitus, līdz ar to, teorētiski pieļauj izmantot 2128 IP adrešu. Ar IPv6 ieviešanu tiek uzlabota maršrutēšana, jo ņemot vērā, ka IPv6 adresēm nav resursu ierobežojumu, katrs lietotājs var saņemt individuālu adresi, un lietotājs ir bez grūtībām identificējams, kas sekmē drošības internetā problēmu risināšanu. Izmantojot IPv6, iespējams nodrošināt arī labākus kvalitātes rādītājus, piemēram, attiecībā uz mobilitāti, multiraidi un tas ļauj ietaupīt infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas tīkla operatoriem.

Eiropas valstu pieredze liecina, ka IPv6 pielāgošanas tendence (adoption trend) ir dažāda, lai gan IPv6 ieviešana strauji attīstās, piemēram, 2017. gada augustā tikai 9 no Eiropas Savienības dalībvalstīm bija vairāk kā 10% IPv6, tad jau 2018. gada augustā 13 dalībvalstis ir pārvarējušas 10% slieksni. 2018. gada augustā, piemēram, no Eiropas Savienības dalībvalstīm Beļģijā tā ir visaugstākā – 55%, Vācijā – 38%, Grieķijā - 35%.Baltijā IPv6 pielāgošanas tendencē līderpozīciju ieņem Igaunija, sasniedzot 23% un ieņemot augsto piekto vietu Eiropas Savienībā. Latvija – 2%, Lietuva ar 0.1%.

Arī Latvijā ir nepieciešams dialogs ar elektronisko sakaru nozares pārstāvjiem, lai paātrinātu IPv6 adrešu ieviešanas procesu, jo esošā infrastruktūra tam vēl nav gatava. Risinājums būtu stimulēt tīkla operatoru pakāpenisku, izvērtētu pāreju uz IPv6 adresēm. Satiksmes ministrijā ir uzsākts darbs informatīvā ziņojuma par IPv6 ieviešanas veicināšanu valsts pārvaldē izstrādes. Satiksmes ministrija turpmāk plāno izvērst diskusiju ar elektronisko sakaru nozari un tiesībsargājošajām iestādēm par pāreju no IPv4 uz IPv6, nepieciešamības gadījumā lemjot arī par iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos.

Eiropas satelītnavigācijas pakalpojumi EGNOS un Galileo

Ņemot vērā aizvien pieaugošo lomu, ko ikdienas dzīvē ieņem ar kosmosa tehnoloģijām saistīti pakalpojumi un risinājumi, Eiropas Komisija ir izstrādājusi Kosmosa stratēģiju Eiropai. Viens no minētās stratēģijas stūrakmeņiem ir Eiropas Savienības kosmosa programmu EGNOS un Galileo nodrošināto pakalpojumu lietojamības uzlabošana publiskajā un privātajā sektorā.

Galileo programmas mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie dalībnieki Eiropā un visā pasaulē. EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmā pieejamo signālu kvalitāti. 2011. un 2012.gadā orbītā tika nogādāti pirmie četri pavadoņi. Šobrīd orbītā atrodas un darbojas 26 pavadoņi. Līdz 2020. gadam plānots palaist orbītā 30 pavadoņus, kad tiks sasniegta EGNOS un Galileo sistēmas pilna funkcionalitāte.

EK ir apņēmusies panākt EGNOS un Galileo risinājumu pielietojumu dažādās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, aviācijas, transporta, loģistikas, lauksaimniecības. Pateicoties pozicionēšanas precizitātei līdz 1 metram un mazāk, Galileo pozicionēšanas pakalpojums ir daudz precīzāks nekā citu līdzīgu sistēmu pozicionēšanas pakalpojumi.

Sasniedzot pilnu EGNOS un Galileo funkcionalitāti, tiks nodrošināta šādu pakalpojumu pieejamība:

- atrašanās vietas noteikšanas un sinhronizācijas informācijas pieejamība, kura paredzēta galvenokārt satelītu navigācijas plaša apjoma lietojumiem. Pakalpojums pieejams tirgū no 2009. gada oktobra;

- komercpakalpojums, kas papildinās brīvi pieejamo pakalpojumu, piešķirot papildu navigācijas signālus un pakalpojumus citās frekvencēs;

- publiski regulēts pakalpojums, kas būs pieejams vienīgi attiecīgo valstu? pilnvarotiem lietotājiem, diskrētiem lietojumiem, kuri prasa efektīvu piekļuves kontroli un lielu pakalpojumu stabilitāti;

- glābšanas un meklēšanas pakalpojums kā Eiropas Savienības ieguldījums starptautiskajā kuģu meklēšanas un glābšanas briesmu trauksmes signalizācijas COSPAS-SARSAT sistēmā.

Vienu no vadošajām lomām Galileo un EGNOS pakalpojumu pārvaldīšanā realizē Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas, kas:

- veic Galileo un EGNOS pakalpojumu drošības akreditāciju un drošības centra darbību;

- piedalās sistēmas komercializācijas sagatavošanā, tostarp veicot vajadzīgo tirgus izvērtējumu;

- veicina sistēmu lietojumu un pakalpojumu ieviešanu satelītu navigācijas tirgū;

- nodrošina sistēmu komponenšu sertifikāciju.

Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūra ir izšķiroša nozīme Galileo un EGNOS satelītu navigācijas lietojumprogrammu un tehnoloģiju pētījumu atbalstam, pakalpojumu nākotnes attīstībai, t.sk. arī ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas, nemaz nerunājot par sinerģijām ar darbībām, kas saistītas ar Eiropas Savienība un tās dalībvalstu drošību un aizsardzību. Tāpēc šo satalītnavigācijas sistēmu attīstība ir svarīga visām dalībvalstīm, jo ar to palīdzību ir iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību.

IoT un M2M tehnoloģijas

IoT (Internet of Things, lietu internets) jeb starptīklošana ir interneta tīklā savienotas elektroniskas ierīces, kas pārraida informāciju uz mākoņdatnēm un viena otrai. Par IoT iekārtu var būt, piemēram, viedtālrunis, sadzīves tehnika, medicīnas aprīkojums u.tml. Latvijā viens no IoT pakalpojumu pielietojumiem ir M2M (machine – to – machine, mašīna – mašīna sakari) tehnoloģijas izmantošana viedajos elektroenerģijas skaitītājos.

Eiropas Savienībā, izmantojot M2M tehnoloģiju, 2013. gadā pie elektronisko sakaru tīkla pieslēgtas 1,8 miljardi IoT iekārtas un paredzams, ka 2020. gadā to skaits sasniegs sešus miljardus. Eiropas Komisija prognozē, ka IoT palīdzēs uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinās jaunas darba vietas, uzņēmējdarbības iespējas un nozares izaugsmi. Tiek prognozēts, ka tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā strauji attīstīsies M2M tehnoloģijas pielietojamība veselības aprūpē, enerģētikā, transportā un loģistikā, būvniecībā, finansēs un apdrošināšanā, kas prasīs pielāgot regulējošo vidi šiem risinājumiem.

IoT un M2M vajadzībām ir nodrošināms gan radiofrekvenču spektrs, gan numerācijas resursi.

Satiksmes ministrija, sadarbībā ar nozari strādā pie grozījumiem normatīvajos aktos, paredzot ierobežot 870–876 MHz un 915–921 MHz radiofrekvenču spektra joslu piešķiršanu līdz to lietojuma pārplānošanai.

Ievērojot IoT/M2M pakalpojumu straujo attīstību, ir aktualizējies jautājums arī par jauna numerācijas diapazona atvēršanu Numerācijas plānā M2M sakariem. Atzīmējams, ka esošā regulējuma ietvaros elektronisko sakaru komersanti jau piedāvā IoT/M2M pakalpojumus, pieslēgumam piešķirot numuru no komersantiem piešķirtajiem numerācijas resursiem. Esošais normatīvais regulējums dod tiesības komersantiem piešķirt numerāciju galalietotāju pieslēguma punktam publiskajā fiksētajā un publiskajā mobilajā elektronisko sakaru tīklā, tajā skaitā arī izmantošanai IoT/M2M pakalpojumiem. Taču Numerācijas plānā nav izdalīts speciāls numerācijas diapazons IoT/M2M pakalpojumiem.

Elektronisko sakaru nozares plānā 2018. - 2020. gadam secināts, ka numerācijas resursu piesaiste M2M sakaru nodrošināšanai ir vērtējams kā īstermiņa vai vidēja termiņa risinājums, savukārt, ilgtermiņa risinājums ir plašs IPv6 adrešu pielietojums M2M sakaru nodrošināšanai. Šī jautājuma atkārtotai izvērtēšanai, Satiksmes ministrija šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu par numerācijas resursu iedalīšanu IoT/M2M pakalpojumiem ar aktuālākajiem ieinteresēto iestāžu viedokļiem un ierosinājumiem.

eZvana darbība Latvijā

Nolūkā samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaitu, Latvija ir veikusi nepieciešamās darbības, lai ieviestu eZvana jeb neatliekamās palīdzības izsaukuma no transportlīdzekļa pakalpojumu. Izmantojot bezvadu sakaru tīklus, transportlīdzeklī iebūvētā eZvana sistēma pēc aktivizācijas izveido tiešu balss savienojumu ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ārkārtas izsaukumu centrāli. Vienlaikus ar balss savienojumu, no transportlīdzekļa uz ārkārtas izsaukumu centrāli tiek nosūtīta arī minimālā datu kopa, kurā ietilpst informācija par notikušo negadījumu, transportlīdzekļa atrašanās vietu un kustības virzienu, kā arī transportlīdzekļa VIN numuru.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu publisko mobilo sakaru tīklu operatori no 2017. gada 1.janvāra nodrošina eZvana identifikāciju publisko mobilo elektronisko sakaru tīklos un no 2017. gada 1. marta nodrošina eZvana izsaukuma maršrutēšanu uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ārkārtas izsaukumu centrāli. 2017. gada vasarā Iekšlietu ministrija ir ieviesusi eZvana pieņemšanas un apstrādes tehnisko infrastruktūru, tai ir veikti funkcionālie testi un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests no 2017. gada 1. oktobra ir uzsācis eZvana izsaukumu pieņemšanu, reģistrāciju un apstrādi. No 2018. gada 1. aprīļa visā Eiropas Savienībā oficiāli sāka darboties eZvana sistēma. Pamatojoties uz Elektronisko sakaru likumā noteikto, valsts politiku eZvana jomā īsteno Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums

Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums tika izstrādāts, lai ieviestu prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014 . gada 15. maija direktīvā 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai. Jaunajā likumā ietvertas lielākā daļa direktīvas prasību, kā arī veikti atsevišķi grozījumi esošajos likumos.

Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likuma mērķis ir atvieglot un stimulēt sadarbības procesu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanā, kā arī veicināt esošās fiziskās infrastruktūras koplietošanu nolūkā samazināt tīkla attīstības izmaksas. Likums paredz informācijas pieejamības nodrošināšanu par esošo fizisko infrastruktūru un plānotajiem būvdarbiem. Likumā ir noteiktas elektronisko sakaru komersantu un citu nozaru (gāzes, elektroenerģijas, siltumapgādes, ūdensapgādes, dzelzceļa, autoceļu, ostu un lidostu) komersantu tiesības un pienākumi. Likumā ir noteikta ārpustiesas domstarpību izšķiršanas kārtība starp aptverto nozaru komersantiem. Domstarpību izšķiršanu nodrošina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Universālais pakalpojums sakaru nozarē

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu universālais pakalpojums ir minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas

Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 62. pantam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nosaka un regulāri pārskata universālajā pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu sarakstu un nodrošina tā publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Sākot ar 2017. gadu, universālais pakalpojums ietver no Elektronisko sakaru likuma 63. panta izrietošās saistības, tas ir īpašos pasākumus, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, tajā skaitā piekļuvi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, gāzes avārijas dienestam, turklāt šiem pakalpojumiem jābūt līdzvērtīgiem tiem pakalpojumiem, kurus saņem citi galalietotāji.

Augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistrācija

Pamatojoties uz Elektronisko sakaru likuma 5. panta trešo daļu un Ministru kabineta 2014.gada 1. jūlija noteikumiem Nr.366 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība”, Satiksmes ministrija ar 2015. gada 23. februāra lēmumu Nr. 03-02/745 “Par augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāja atzīšanu” nolēma atzīt Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu par augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāju.

Viesabonēšanas nosacījumi Eiropas Savienībā

No 2017. gada 15. jūnija Eiropas Savienībā ir atcelti viesabonēšanas tarifi un mobilo sakaru lietotāji turpmāk saņems viesabonēšanas pakalpojumus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs par tādiem pašiem tarifiem kā mītnes valstī.

Kā arī Eiropas Savienībā ir noteikti samazināti arī starpoperatoru jeb vairumtirdzniecības tarifi balss zvaniem, īsziņām un datu pārraidei. Balss zvaniem maksimālais vairumtirdzniecības tarifs samazināsies no 0,05 EUR/min uz 0.032 EUR/min, īsziņām - no 0,02EUR uz 0,01 EUR par īsziņu. Ņemot vērā straujo datu pārraides lietojuma pieaugumu un situāciju, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem mobilo sakaru tarifiem Eiropas Savienībā, ir būtisks tieši datu pārraides tarifu pakāpenisks samazinājums ilgtermiņā – no 7.70 EUR/GB 2017. gadā uz 2.50 EUR/GB 2022. gadā.

Viesabonēšanas tarifu samazināšana ir regulāri pārskatīta jau kopš 2007. gada un Satiksmes ministrija sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Latvijas mobilo sakaru operatoriem un citām iesaistītajām pusēm ir nodrošinājusi aktīvu iesaisti un viedokļa paušanu diskusijās visos līmeņos, lai panāktu Latvijas mobilo sakaru lietotāju interesēm atbilstošu regulējumu.

Sīkāka informācija par viesabonēšanu latviešu valodā pieejama tīmekļa vietnēs:

https://ec.europa.eu/latvia/news/ce%C4%BCot%C4%81ju-viesabon%C4%93%C5%A1anas-maksas-atcel%C5%A1ana-es-2017-gad%C4%81_lv

http://europa.eu/youreurope/citizens/consumers/telecoms-internet/mobile-roaming-costs/index_lv.htm

Plānotie pasākumi

Satiksmes ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas ir atbildīga par Nacionālā radiofrekvenču plāna izstrādi, un valsts akciju sabiedrību “Elektroniskie sakari” gatavojas Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) Pasaules Radiosakaru konferencei (WRC-19), kas notiks no 2019. gada 28. oktobra līdz 22.novembrim Šarmelšeihā, Ēģiptē. Konferences ietvaros tiks grozīti Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumi, kas nosaka radiofrekvenču lietošanu un saskaņošanu visā pasaulē un ir pamatā reģionālajām un atsevišķu valstu divpusējām un daudzpusējām vienošanām un valstu nacionālajiem frekvenču plāniem.

Nacionālajā radiofrekvenču plānā tiek iestrādātas gan Eiropas Savienības normu, gan Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumu prasības.

2019. gada jūnijā ir Satiksmes ministrijas pārstāvjiem paredzēts apmeklēt otro Baltijas valstu ekspertu sanāksmi saistībā ar parakstīto saprašanās memorandu par savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību Via Baltica koridorā, kas norisināsies Viļņā.

Elektronisko sakaru nozares datu avoti

Galvenais datu vācējs par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozari Latvijā ir Centrālā statistikas pārvalde, kas ik gadus veic iedzīvotāju un uzņēmumu apsekojumus, savukārt regulārus elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumus veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Kopējais valsts progress nozares attīstībā tiek novērtēts Eiropas Komisijas ikgadējā Eiropas Digitālā progresa ziņojumā. Vairāk informāciju var iegūt arī Latvijas sadaļā iekš Digitālā vienotā tirgus mājaslapas. Galvenie nozares progresa mērījumi ir pieejami Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotajā statistikā.

Ik gadu Eiropas Komisija arī ierodas pārskata vizītē Latvijā, lai apzinātu nozares attīstības tendences un sekotu Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanas progresam.


Informācija atjaunota: 21.06.2019

 
Vidzemē plānots testēt elektrisko velosipēdu sistēmu lauku reģionos
VAS “Latvijas dzelzceļš” saņēmis 6 piedāvājumus dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektēšanai
Nedēļas nogalē norīkots nakts vilciens Operetes festivāla Ikšķilē un “Kartupeļpalmas” Salaspilī apmeklētājiem
Biķerniekos norisināsies aizraujošas spīdveja sacensības
Lidostas “Rīga” ārpus Šengenas atlidošanas zālē modernizēs bagāžas lentas