Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
JAUNUMI  
ZIŅU ARHĪVS  
KONTAKTI  
MINISTRIJAS KONTAKTI  
SM DARBINIEKU KONTAKTI  
KONTAKTI MEDIJIEM  
NOZARES ZIŅAS  
PERSONU DATU APSTRĀDE  
SĪKDATŅU POLITIKA  
VIDEONOVĒROŠANA  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
VIDEO  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
          1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29  
Sākumlapa Jaunumi

Satiksmes ministrija: Par paveikto 2019. gadā

Vērtējot gada laikā paveikto transporta jomā, Satiksmes ministrija uzsver, ka galvenās prioritātes 2019. gadā bija sabiedriskā transporta attīstības pasākumi un priekšdarbi Rail Baltica projekta turpmākai īstenošanai. Ir veikti nozīmīgi soļi, taču vēl daudz darbu priekšā, lai ne vien uzturētu, bet arī attīstītu Latvijas infrastruktūru.

Satiksmes ministrija 2019. gadā veica būtisku darbu gudras transporta politikas īstenošanā, veicot virkni izmaiņu transporta un sakaru jomā, lai ilgtermiņā Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejami kvalitatīvi pakalpojumi un droša infrastruktūra.

Sabiedriskais transports

Izvērtējot turpmākos darbības virzienus un aktivitātes, viena no svarīgākajām valsts funkcijām sabiedriskā transportā ir nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti. Lai sabiedriskais transports Latvijā būtu konkurētspējīgs, ērts, drošs un uzticams, kā arī integrēts vienotā pārvadājumu sistēmā.

Galvenais uzsvars ir uz to, kas skar cilvēkus ikdienā kā pasažierus, lai uzlabotu valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem. Lai to veicinātu, šogad noslēdzies pasažieru vilcienu iepirkums, kā rezultātā ir sperts liels solis uz priekšu, lai nodrošinātu modernu un ērtu pasažieru dzelzceļa mobilitāti. Tāpat tiek īstenota infrastruktūras maksu sistēmas reforma, lai tā rezultātā samazinātu infrastruktūras maksas dzelzceļa pārvadātājiem, ar ko dzelzceļa transports tiek padarīts konkurētspējīgāks. Vienlaikus turpinās darbs, lai Latvija varētu sekmīgi pievienoties 8. Ziemeļjūras-Baltijas jūras dzelzceļu kravu koridoram, tādā veidā atvieglojot kravu plūsmas no un uz Eiropu.

Taksometri

Uzsverot paveikto taksometru pakalpojumu sistēmā, panākts, ka 2019. gadā tiek ieviesti uzlabojumi, tai skaitā ir noteikti kritēriji par to, kādi taksometru pakalpojumu sniedzēji varēs iebraukt lidostas teritorijā, ņemot vērā, ka lidosta ir valsts vizītkarte, ārvalstu tūristiem ieceļojot Latvijā.

Ir veikts nozīmīgs ieguldījums taksometru nozares uzlabošanā un legalizēšanā, veicot grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz virkni pasākumu pasažieru komercpārvadājumos ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem. Tai skaitā noteikts regulējums taksometru pakalpojumu sniegšanai starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos (lidostas, autoostas, dzelzceļa stacijas un ostas), pašlaik nosakot to starptautiskajā lidostā “Rīga”. Lai šajā teritorijā sniegtu taksometra pakalpojumus, pārvadātājam jānodrošina paaugstinātu prasību izpildi klientu tiesību aizsardzībai. Piemēram, prasība autovadītājam informēt pasažieri par taksometru pārvadājumos piemērojamo tarifu, kā arī tiesības pasažierim atteikties maksāt par pakalpojumu, ja nav ieslēgts skaitītājs vai tīmekļvietne nedarbojas tiešsaistes režīmā.

Satiksmes drošība

Veikts nozīmīgs darbs ceļu satiksmes drošības jomā. Jāatzīmē, ka, palielinoties transportlīdzekļu skaitam, pieaug arī riski satiksmes drošībai, it sevišķi gājējiem, tāpēc SM ir rīkojusi vairākas diskusijas Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas ietvaros par izmaiņām noteikumos, kas tiktu attiecinātas uz elektrisko skrejriteņu dalību ceļu satiksmē. Tā rezultātā sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām ir sagatavoti priekšlikumi normatīvajos aktos, lai veicinātu drošību un jau līdz nākamajai elektrisko skrejriteņu lietošanas sezonai grozījumi stātos spēkā.
Ņemot vērā, ka ceļu satiksmes negadījumu statistika pašlaik nerāda pozitīvas tendences, SM ir izstrādājusi grozījumus Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.–2020.gadam, kurā paredzēts plānā ietvert vairākus papildus pasākumus.

Atbalstot redzējumu par attīstītu un drošu infrastruktūru, šogad tiek veikts arī pētījums par velosatiksmi mūsu valstī ar mērķi apkopot datus, kas raksturo velosatiksmi un infrastruktūru nacionālā mērogā, lai sniegtu priekšlikumus par turpmāko datu uzskaiti un pasākumiem velosatiksmes integrēšanai kopējā transporta sistēmā.

Autoceļi

2019. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā ir veikti pārbūves un seguma atjaunošanas darbi uz 476 km autoceļu. Būvdarbi ir pabeigti 326,32 km autoceļu, tai skaitā pārbūvēti 15,64 km valsts galvenie autoceļi un 77,65 km valsts reģionālie autoceļi, segumu atjaunošana veikta 3,4 km valsts galvenajos autoceļos, 133,31 km valsts reģionālajos autoceļos un 96,32 km valsts vietējos autoceļos. Savukārt uzturēšanas darbi ir veikti 20066 km valsts autoceļos.

Satiksmes ministrija uzver nepieciešamību turpināt uzlabot autoceļu infrastruktūru, tomēr jāņem vērā, ka nākamgad investīcijas ceļiem būtiski samazināsies – noslēgsies Eiropas līdzfinansējuma pašreizējais posms.

Aviācija

Pieaugot bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) skaitam, ir izstrādāti jauni noteikumi, kas nosaka stingrākas prasības bezpilota gaisa kuģu lidojumiem un to uzraudzībai. Lai sekmētu lidojumu drošību, precizētas prasības par bezpilota gaisa kuģa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, lidojumiem publiska pasākuma tuvumā un citus jautājumus, tādējādi skaidri nodefinējot iesaistīto pušu pienākumus.

2019. gadā turpina strauji pieaugt starptautiskās lidostas “Rīga” apkalpoto pasažieru skaits. Tā šī gada desmit mēnešos lidosta ir apkalpojusi 6,666 miljonus pasažieru, kas ir par 10,6% vairāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā, tādējādi nostiprinot Rīgas kā nozīmīga gaisa satiksmes centra pozīcijas.

Atbilstoši pieaugošajam pasažieru skaitam turpinās lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstība. 2019. gadā ir uzsākts pasažieru termināļa paplašināšanas 6. kārtas pirmais posms – būvprojekta izstrāde. Plānots izbūvēt jaunu pasažieru termināli ar kapacitāti 10 miljoni pasažieru gadā. Minētais terminālis būs savienots ar “Rail Baltica” dzelzceļa staciju, veidojot vienotu pasažieru apkalpošanas kompleksu.

Tāpat ir daudz paveikts starpvaldību nolīgumu par gaisa satiksmi jomā. Parafēti divpusējie nolīgumi par gaisa satiksmi ar Čīles Republiku un Ruandas Republiku, kā arī noslēgti sapratnes memorandi ar tām, kas ļauj nekavējoties sākt izmantot lidojumu tiesības. Ir parakstīts izvērsts sapratnes memorands ar Kolumbijas Republiku, kurā ir noteiktas lidojumu tiesības, kā arī noteikta to nekavējoša izmantošana pirms spēkā stāsies nolīgums par gaisa satiksmi. Parakstīts memorands ar Bahreinas Karalisti par Latvijas Republikas valdības un Bahreinas Karalistes valdības nolīguma par gaisa satiksmi projekta tālāku virzību. Tas viss veicinās nacionālā pārvadātāja AS “Air Baltic Corporation” globālā lidojumu maršrutu tīkla izveidi.

Rail Baltica

2019. gadā ir noslēgusies plānošanas fāze un visu 6 Latvijas Rail Baltica trases posmu projektēšana virzās pēc grafika. Noslēgti kopskaitā 4 projektēšanas darbu līgumi Latvijas centrālajā daļā – notiek trases projektēšana 130 km (no 265 km), ieskaitot Rīgas Centrālo dzelzceļa mezglu un Rail Baltica savienojumu ar starptautisko lidostu Rīga. Iepirkums par atlikušajiem projektēšanas posmiem 135 km līdz Igaunijas un Lietuvas robežām izsludināts 2019. gada jūlijā. Projektēšanas darbus Latvijā plānots pabeigt līdz 2022. gada 31. decembrim.
Rail Baltica projekts Latvijā ir valdības prioritāšu sarakstā un tiek veikti visi pasākumi, lai to īstenotu paredzētajos termiņos. Šobrīd Latvijā notiek Rail Baltica trases projektēšana un sākta būvniecības fāze. Iedzīvotājiem redzami būvniecības darbi Rīgas centrā tiks uzsākti 2020. gada otrajā pusē, lidostā – 2021. gadā.
Rail Baltica projekta ieviesēji un vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji vienojās par regulāru informācijas apmaiņu, savstarpēju konsultēšanos un iesaisti Rail Baltica projekta īstenošanas gaitā, parakstot kopīgu sadarbības memorandu.
Sakari

Lai 2020. gadā nodrošinātu abonēto preses izdevumu piegādes nepārtrauktību un abonēšanu, 2019. gadā tika sagatavoti grozījumi Pasta likumā. Bez minētām izmaiņām Pasta likumā tiktu radīts risks 2020. gadā ievērojami pieaugt drukātās preses abonēšanas maksai, tādējādi daļai Latvijas iedzīvotāju, īpaši lauku attālinātos rajonos, kur maksātspēja ir ierobežota, liedzot saņemt vietējos laikrakstus un žurnālus ikdienā savās pastkastītēs. Satiksmes ministrija detalizēti vērtēja iespējas optimizēt tās pārziņā esošos finanšu līdzekļus, tādējādi radot iespēju 3.7 milj. eiro novirzīt 2020. gada abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma apmaksai.

2019. gadā ar mērķi uzlabot Latvijas iedzīvotājiem kopumā, bet īpaši austrumu pierobežā, bezmaksas televīzijas programmu pieejamību, Ministru kabinets atbalstīja divu jaunu apraides torņu būvniecību Krāslavā un Viļakā. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, kura kompetencē ir zemes apraides nodrošināšana, ir uzsākusi minēto objektu būvniecību un plānots, ka sākot ar 2020.gada 1.janvāri torņi tiks ieslēgti kopējā apraides tīklā. Rezultātā tiks ne tikai uzlabota apraides signāla pārklājums, bet radīta iespēja palielināt Latvijas iedzīvotājiem pieejamo bezmaksas pieejamo televīzijas skaitu, esošo piecu programmu vietā skatīties sešas programmas. Programmu nodrošinājumam bezmaksas apraides tīklā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome rīko konkursu.

2019. gadā Satiksmes ministrija ir organizējusi starpinstitūciju darba grupas darbu, lai izstrādātu mandātu Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) biroja Mītnes līguma pārskatīšanai, ko nosaka jaunā BEREC regula. Rezultātā ir panākts kopīgs redzējums par diskutējamiem jautājumiem nākamā mītnes līguma apspriešanas ietvarā nolūkā vienīgajai Eiropas Savienības aģentūrai Latvijā nodrošināt nepieciešamos darbības apstākļus. Sarunas par jaunu līguma mandātu uzsāksies nākamā gada sākumā. BEREC birojs Latvijā ir izvietots jau 10 gadus.

Starptautiskā sadarbība

2019. gadā nodrošināta nozares interešu pārstāvība dažādos divpusējos un daudzpusējos starptautiskos formātos. Notikusi virkne ministra divpusējo tikšanos ar ārvalstu partneriem gan uzņemot viesus Latvijā, gan dodoties ārvalstu vizītēs: Lietuvas Transporta un Komunikāciju ministru un Baltkrievijas dzelzceļa vadību, Igaunijas Transporta ministru, Vācijas Federālās Satiksmes un digitālās infrastruktūras ministrijas parlamentāro sekretāru, tikšanās ar Somijas Transporta ministri, ar Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) Attīstības biroja direktori Doreen Bogdan Martin (ASV) u.c.

Šis gads ES līmenī pagāja gan klimata, gan BREXIT griezumā. Septembrī tika organizēta īpaša ministru padomes sēdes, lai apspriestu transporta nozares lomu Eiropas klimata mērķu sasniegšanā. Uzsvērta nepieciešamība, ka transporta nozarei ir jāveicina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu. Vienlaikus pasākumiem ir jābūt līdzsvarotiem un tam jāiet kopsolī ar atbilstošu finansējumu un te cerīgi skatāmies uz nākamo ES Daudzgadu budžetu. Tāpat šajā gadā notika intensīvs darbs, lai transporta nozare sagatavotos BREXIT, t.i. arī bezvienošanās gadījumam, lai būtu regulējums un transports kā tāds neapstātos, jo īpaši, aviācija.

Vienlaikus būtiskākais, ja skatāmies uz ietekmi uz Latvijas transporta sektoru ir darbs pie t.s. Mobilitātes pakotnes I par pieeju starptautiskajam autopārvadājumu tirgum, kuru 20. decembra ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER) sanāksmē Briselē ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprināja gala kompromisu no Padomes puses. Latvija kopā ar Lietuvu, Rumāniju, Bulgāriju, Poliju, Maltu, Ungāriju, Kipru un Igauniju šo lēmumu neatbalstīja. Pēc vienošanās Latvija kopā ar līdzīgi domājošajām valstīm izplatīja kopīgu paziņojumu, paskaidrojot savu negatīvo balsojumu. Regulējumā ir iekļauts nosacījums pārvadātāja transportlīdzeklim atgriezties tā dibināšanās valstī reizi astoņās nedēļās, kas radīs papildu izmešus. Turklāt šāds ierobežojums visvairāk ietekmēs valstis, kas ģeogrāfiski atrodas tālāk no ES centra, un nokļūšana no viena punkta uz otru prasa vairāk laika. Satiksmes ministrija uzskata, ka pieņemtais gala kompromiss rada negatīvu precedentu un var ietvert nosacījumus, kas ir vērsti nevis uz nozares attīstību, bet atsevišķu reģionu pārvadātāju darbības ierobežošanu. Pēc regulējuma apstiprināšanas Eiropas Parlamentā 2020. gada sākumā, šiem noteikumiem jābūt ieviestiem katrā dalībvalstī 2021. gada vidū.

Būtiski atzīmēt, ka 2019. gadā Latvija ir prezidējošā valsts Ziemeļu Dimensijas Transporta un loģistikas partnerības Vadības grupā. Darba gaitā tika panākta vienošanās par turpmākajām prioritātēm – zaļais transports, digitalizācija un tehnoloģijas, satiksmes drošība, jaunie tirdzniecības maršruti, kā arī izglītība transportā. Tāpat dalībvalstis vienojās turpināt darbu pie transporta tīkla pagarināšanas līdz Āzijas valstīm, Kazahstānai, Mongolijai un Ķīnai.

Tāpat nozīmīgs darbs veikts valsts starptautiskās atpazīstamības veicināšanai zem vienota zīmola VIA Latvia, kas apvieno nozares galvenos spēlētājus, kuri nodrošina pasaules tirgiem kompleksus, drošus, ātrus un efektīvus preču pārvadājumus, distribūcijas un e-komercijas pakalpojumus, SM eksperti pārstāvēja nozares intereses vairākās starptautiskās izstādēs dažādās valstīs.

Satiksmes ministrija pateicas visiem sadarbības partneriem, ar kuriem 2019. gadā bija iespēja kopīgi strādāt, un iedzīvotājiem, kuri aktīvi iesaistījās ar saviem priekšlikumiem dažādu jautājumu risināšanā.

 

Informāciju sagatavoja:
Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
komunikācijas@sam.gov.lv

 
“Latvijas dzelzceļš” plāno sadarboties ar Krievijas dzelzceļu īpaši garu vilcienu sastāvu pārvadāšanā
Lidostā “Rīga” atklāj atvērtā koncepta Apmeklētāju centru
Latvijā samazinās lidojumu kavējuma laiks
Pauls Cālītis iecelts par airBaltic valdes locekli
Novērtējot labākos Latvijas Pasta darbiniekus, klienti iesūtījuši vairāk nekā 11 000 anketu