Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
JAUNUMI  
ZIŅU ARHĪVS  
KONTAKTI  
MINISTRIJAS KONTAKTI  
SM DARBINIEKU KONTAKTI  
KONTAKTI MEDIJIEM  
NOZARES ZIŅAS  
JAUTĀJIET - MĒS ATBILDĒSIM  
PERSONU DATU APSTRĀDE  
SĪKDATŅU POLITIKA  
PERSONAS DATU APSTRĀDE VIDEONOVĒROŠANĀ  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
VIDEO  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
      1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30    
Sākumlapa Jaunumi

Eiropas Savienības ministri neformālās padomes sanāksmē uzsver nepieciešamību uzlabot ceļu satiksmes drošību

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš no 29. līdz 30. oktobrim piedalījās Eiropas Savienības (ES) neformālajā un apvienotajā transporta un vides ministru padomes sanāksmē, kas norisinājās Grācā, Vīnē (Austrija).

Sanāksmes laikā diskusijas “Jaunas ēras sākums: tīra, droša un pieejama Eiropas mobilitāte” ietvaros tika runāts par izaicinājumiem, stratēģijām un risinājumiem, lai Eiropas mobilitāte būtu tīra, droša un pieejama. Tika atzīts, ka tieši mobilitātes un transporta jomā būs jāsaskaras ar lielākajiem izaicinājumiem, lai sasniegtu Eiropas klimata politikas mērķus. Latvija norādīja, ka transporta sektors ir izaicinājumu un pārmaiņu priekšā, to sagaida ciešs darbs Eiropas, nacionālajā un pašvaldību līmenī. Bez tam ir vajadzīga cieša sadarbība ar industriju, kas šobrīd ir kā dzinējspēks tehnoloģiskās attīstības ziņā, meklējot jaunus un inovatīvus risinājumus.

Uzsāktie un plānošanas stadijā esošie pasākumi, jo īpaši autotransporta jomā, dos nozīmīgu transporta sektora radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Būtiski ir palielināt alternatīvo un atjaunojamo energoresursu pielietojuma īpatsvaru, lai sasniegtu izvirzītos emisiju samazināšanas mērķus. Papildus nepieciešams arī virzīties uz ilgtspējīgu transporta sistēmu. Nozīmīga ir arī velotransporta izmantošana un velo infrastruktūras attīstība, jo tas ne tikai palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet veicina videi draudzīgu domāšanu arī kopumā, norādīja Latvijas pārstāvji. Tika atgādināts arī par izaicinājumiem, ar kuriem jau šobrīd Latvija saskaras un saskarsies arvien vairāk. Valstīs, kur iedzīvotāju pirktspēja attiecībā uz jaunajiem transportlīdzekļiem ir ievērojami zemāka, kā arī nav attīstīta automobiļu ražošana, arvien vairāk tiek ievesti lietoti un mazlietoti ar dīzeļmotoru darbināmi transportlīdzekļi. Ir skaidrs, ka vienots risinājums šai kompleksajai problēmai, visticamāk, nav iespējams. Tādēļ ir nepieciešamas ES līmeņa diskusijas, veicinot kopējā autoparka atjaunošanos visā savienībā un palielinot tādu transportlīdzekļu skaitu ES, kas izmanto alternatīvās degvielas.

Sesijas “Ceļu satiksmes drošība 2020+: Droša Eiropa visiem iedzīvotājiem” laikā dalībnieki atzina, ka jaunu tehnoloģiju un komunikāciju tehnoloģiju integrēšana 21. gadsimta mobilitātē paver lielu potenciālu ceļu satiksmes drošībai, transporta efektivitātei kā arī vides aspektiem. Ministri analizēja, kā mainīt šobrīd stagnējošās tendences ceļu satiksmes drošības jomā. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs norādīja, ka ir būtiski turpināt darbu pie ceļu satiksmes drošības uzlabošanas, ko šobrīd Latvija arī dara. Valdības līmenī ir apstiprināts Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.-2020. gadam, kas paredz rīcības virzienus, lai mazinātu gan ceļu satiksmes negadījumu skaitu, gan tajos bojāgājušo un ievainoto skaitu.

Ir jākoncentrējas uz dažādiem jauniem mobilitātes risinājumiem un individuālās mobilitātes konceptu integrēšanu, piemēram, motorolleri, elektriskie velosipēdi un citas nelielas elektriskās ierīces, kuras var izmantot pilsētās. Ceļu satiksmes drošības uzlabojumi nākotnē ir komplekss pasākumu kopums, jo ir jāsasniedz visas sociālās grupas, kas izmanto dažādus transporta veidus - velosipēdus, automašīnas. Mēs uzskatām, ka īpaša uzmanība neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem nākotnē ir ļoti svarīgs faktors ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, uzsvēra K. Ozoliņš. Viņš norādīja, ka ir jāturpina darbs arī pie preventīvajiem pasākumiem, piemēram, plašākas automatizētu pārkāpumu fiksēšanas sistēmas lietošanas, tādu kā fotoradaru, vidējās kustības ātruma kontroles iekārtu un luksofora signālu neievērošanas kontroles iekārtu uzstādīšanas. Šīs diskusijas sniegs ieguldījumu darbam pie ES līmeņa stratēģijas par ceļu satiksmes drošību 2021.-2030. gadam.

Jāatgādina, ka viena no Latvijas prioritātēm ir virzība uz “Nulles vīzija” ("Vision Zero") – lai nākotnē ceļu satiksmes negadījumos nebūtu bojāgājušo vai ievainoto. Lai to panāktu, autotransporta sistēmai nākotnē, ieskaitot ceļu infrastruktūru, jābūt pilnīgi drošai – tādai, kas novērš bīstamās sekas no cilvēciskām kļūdām. Tas nozīmē, ka cilvēku kļūdas ir un paliks pieņemamas, bet ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušie un ievainotie nav pieņemami. Drošas transporta sistēmas mērķis nākotnē ir nodrošināt, ka cilvēku kļūdas, nolaidība vai apzināta rīcība nerada letālas vai traumatiskas sekas ceļu satiksmē.

Sanāksmes laikā tika diskutēts par normatīvo regulējumu par pulksteņa pārregulēšanas kārtību ES, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK. Latvija uzsvēra, ka ir gatava atbalstīt vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas (pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ), ja vasaras laiks ES vienoti tiktu noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts un tiktu nodrošināta harmonizēta pieeja ES. Valsts nevar atbalstīt ideju, ka pāreja uz vasaras laiku vai tā atcelšanu noteiktu kā nacionālā līmeņa jautājumu. Tas veicinātu riskus, ka katra dalībvalsts noteiktu savu datumu pārejai vai nepāriešanai uz vasaras laiku un šāda pieeja radītu nelabvēlīgu vidi loģistikas, sakaru, transporta un citu jomu uzņēmējiem, palielinot tiem administratīvo slogu. Vienlaikus tas varētu radīt situāciju, ka Latvija ir atšķirīgās laika joslās ar pārējām Baltijas valstīm vai Somiju, kā arī palielinātu laika starpību starp tuvākajām ES kaimiņvalstīm un galvenajām Latvijas sadarbības valstīm.

Vienlaikus Baltijas valstu pārstāvjiem bija tikšanās ar ES transporta komisāri Violetu Bulcu, kura uzklausīja ziņojumus par Rail Baltica projekta ieviešanas gaitu. Baltijas valstu pārstāvji atkārtoti apstiprināja apņemšanos kopīgi īstenot projektu. Vienlaikus notika diskusija par plānotajiem darbiem Rail Baltica projektā.

Fotogrāfijas no valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa darba vizītes Austrijā apskatāmas šeit

Aivis Vincevs
Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: 67028363,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

 
Drošības apsvērumu dēļ lidosta “Rīga” spiesta apsvērt radikālus risinājumu satiksmes organizācijā pie pasažieru termināļa
Pētījumā izvērtēs klimata pārmaiņu ietekmi uz Rail Baltica dzelzceļa līniju
Uz Ventspils šosejas Talsu novadā tiks īslaicīgi apturēta satiksme
Fotoreportāža: Atklāti autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona atjaunotie posmi; tagad ceļš asfaltēts visā garumā
Autovadītāju ievērībai: atsevišķos posmos valsts centrālajā daļā bieza migla